Iesaki rakstu: 
Pašvaldību vēlēšanās es piedāvāju balsot par to sarakstu, kurš apsolīs Rīgā uzcelt kārtīgu pieminekli lieliskajam Latvijas dēlam Jānim Šteinhaueram. Aizbildinājumu, ka tas taču bija tik sen un viņam jau ir piemineklis netālu no Grindeļa kapličas Mārtiņa kapos, es kā Rīgas balsotājs nepienemšu. Un vēl.
Manuprāt, kopā ar pašvaldību vēlēšanām ekonomijas nolūkos vajadzētu piedāvāt nobalsot arī par to, kurš bija lielākais maita un Latvijas Republikas kaitnieks – lopu ārsts un slavenais mikrobiologs Augusts Kirchenšteins (Kirhenšteins), zvejnieka dēls Vilis Lācis (Vilchelms Lace no dzimšanas) vai biezāko grāmatu autors un Latvijas Republikas bijušais cietumnieks – Zaļās zemes dēls Andrejs Upīts.
Augustam no visiem trim ir vislabākais alibi – bija dzīvokļa parāds Torņkalnā. Tas bija jānomaksā, un tātad variantu nebija - Latvijas Republika, spalgā balsī Maskavijā deklamējot priekšā noliktu tekstu, jāuzmet. Ar klusu cerību, ka tas taču vēlāk noteikti palīdzēs nonākt tuvāk reālam attiecību sakaram ar slavenu mākslinieci Latvijā. Un ka kāds ņems pretī pašražotos liķierīšus.
Vilim arī nebija daudz variantu, visticamāk krievi viņu savervēja jau Vecās jūrnieku ligzdas jeb Zītaru dzimtas Krievijas celojuma laikā. Un beigu galā Latvijas laikā taču bija ne viss uzcepts kopotajiem rakstiem. Vajadzēja vēl dzert kopā ar Krustiņu garus vakarus un sūri grūti rakstīt par visiem jaunajiem krastiem un Aivaru, kuram taču pēc kandidāta bija arī jāiestājās partijā. Un visticamāk viņš teiktu: vispār – man bija sū..ga izglītība, tikai apmeklētais Barnaulas skolotāju seminārs, ko nepabeidzu, un bija jau arī tad tikai 15 gadi un vajadzēja strādāt par izsūtāmos zēnu laikrakstā “Zarja Altaja”. Bet pēc tam par Altaja novada ciema padomes sekretāru.
Andrejs savukārt noteikti teiktu, ka man Pie bagātās kundzes laikā gāja vissū…gāk, vajadzēja malku stiept uz ceturto stāvu divas reizes un turklāt vel ķurķī nokļuvu. Tāpēc variantu nebija - Latvijas Republika bija jāuzmet. Un jāraksta vēl kaudze biezu grāmatu, no kurām viszaļāko spaidu kārtā skolās mācīt.
Vispār viņi visi trīs palika godīgi nenotiesāti par savu pastrādāto, palīdzot krieviem uz gariem gadiem šo skaisto zemi okupēt. Un uzdāvināt tam aziātu un mongoļu-tatāru ordas pēcteču veidojumam, ko kādreiz sauca SPRS, bet pēc tam PSRS.
Un, iespējams, visi trīs brēktu par nevainīguma prezumpciju. A tu pierādi trīs instancēs, ka es tiešām tā un tik slikti darīju. Pārējie noteikti mātu, jā, jā, nevienu nevar saukt par noziedznieku bez tiesas sprieduma. Un viņi teiktu,ka vispār mēs bijām simts SPRS vēstniecības organizētajās tautas vēlēšanās, kāpēc tieši par mums šis stāsts ? Bez mums trim jau Nacionālajā teatrī bija tātad vēl 97. Kurš no šī simtnieka bija lielāks kolaborants, jūs taču nezināt.
Atbilde: no viņiem vismaz viens – kas P.Kurlis - nebija gan, jo krievu savaņģots jau sēdēja un īstenībā bija Latvijas Republikas kvalificēts darbinieks, kuru beigu galā arī nobendēja. Un arī Lācis, kam Jūlijs vārdā, savā pēdējā vārdā droši vien teiktu, ka mani taču pašu vēlāk krievi nošāva, es neskaitos.
Augusts, iespējams, teiktu, ka bija godīgs lopu ārsts, nācis no Mazsalacas daudzbērnu gimenes un dzīvokļa parādu taču nomaksāja, Vilis - ka principā tikai lašus ķēris ar tīkliem un tas viss tikai tās smukās Anitas dēļ. Un vispār, ka man tikai četras klases izdevās pabeigt - kā nu sanāca, kā ne. Andreja aizstāvis viņam ieteiktu runāt, ka vispār beidziet muldēt un labāk aizejiet uz manu muzeju. Jeb vakarā promenējiet Skrīveros, pa manu ielu izmetot loku slaidu.
Jautājums – kāds tam vispār sakars ar pašvaldību vēlēšanām ?
Nu vistiešākais, jo, pateicoties šiem trim klasiķiem (ne tikai, protams), mēs esam dabūjuši daudzus skaistuļus un skaistules, kuri bez okupācijas šeit vispār nebūtu nonākuši un balotētos kur nu kurais būtu dzimis, bet aiz Zilupes. Tajā pusē.
P.S. Raksta gals tapis, klausoties lielisko Z.Liepiņa dziesmu no lieliskā filmu seriāla, kurš balstīts patiesos notikumos - Sarkanais mežs. Nav laika gaidīt.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
