Iesaki rakstu: 
1. Demokrātiskas sabiedrības princips ir vairākuma (kvorums) vara pār mazākumu. Mērķtiecīgas un ilgstošas cilvēku ideoloģiskās apstrādes un smadzeņu skalošanas rezultātā sabiedrības vairākums ir pārvērties par trulu patērētāju sabiedrību. Balsojot pēc labākajiem demokrātijas principiem par to, kas šodien būs pusdienās, piedaloties vilkam, šakālim, hiēnai un aitai, pēdējai tikt pie pusdienām izredžu nav.
Fabula – Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgajiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? (2.Kor.16-18)
Tikai garīgi attīstītā sabiedrībā ar emocionāli inteliģentu, gaišu un dievbijīgu cilvēku skaitlisko pārsvaru vēlēšanas pēc kvoruma principa varētu būt ar pozitīvu pienesumu. Nepiedalies pasākumos un nespēlē pēc noteikumiem, kuri jau pēc definīcijas tavu uzvaru neparedz.
2. Latvijā vara jau sen faktiski tautai nepieder, tātad – tā pieder tautai naidīgiem spēkiem. To nepārprotami parāda, izgaismo un pierāda MK lēmumi un Saeimas pieņemtie likumi, kuri klaji vērsti pret tautu, tās interesēm, jau nesuši smagas sekas un ir pielīdzināmi sankcijām. Attiecīgi secināms, ka Latviju pārvalda okupācijas administrācija.
Brīvprātīga piedalīšanās okupācijas administrācijas rīkotos pasākumos (piemēram - vēlēšanas), kuri leģitimizē un stiprina tās varu, ir sadarbošanās ar to un klasificējama kā kolaboracionisms, kas ir noziegums.
Fabula – dari, ko darīdams, apdomā galu! Lai gan īstermiņā sadarbošanās ar tautai naidīgu režīmu var būt materiāli un visādi citādi izdevīga, tā ir nodevība pret tautu, un – varas maiņas gadījumā – kolaboranti stāsies tautas tiesas priekšā.
3. Antihumānie režīmi tradicionāli turas gan ar propagandas, gan kolaboracionistu, gan militāra spēka palīdzību. Ja varas maiņas gadījumā svešzemju algotņi, visticamāk, Latviju pametīs un dosies mājās, tad vietējiem policistiem un citiem spēka struktūru darbiniekiem šādas iespējas nebūs. Par to ieteiktu padomāt jau savlaicīgi, veicot represijas pret tautu, iekasējot netaisnīgus, nesamērīgus un pazemojošus sodus utt. Varas mainās pat viena cilvēka dzīves laikā. Nav nekāda pamata domāt, ka šī pastāvēs mūžīgi.
Fabula – ko sēsi, to pļausi. Dari citiem tā, kā tu gribētu, lai dara tev.
4.“Viņi” - antihumānie globālie spēki ar metastāzi Latvijā daudz augstāk vērtē piemānīšanu, piekrāpšanu, iebiedēšanu nekā brutālu piespiešanu ar varu. Tādēļ, piemēram, pat pirms slavenās injekcijas cilvēkiem liek parakstīties. Tiem, kuri parakstīties atsakās, šļura injicēta netiek (līdz šim – 11.08.22). Tas pats ar sodiem, nodokļiem, nodevām un netaisnīgiem, neatbilstošiem tarifiem. Tie visi ir noformēti kā brīvprātīgi maksājumi. Ja maksājuma uzdevumā nepierakstīsiet, ka nauda vai tās daļa ir izspiesta, vēlāk to būs grūti pierādīt un vainīgos saukt pie atbildības, kā arī saņemt kompensāciju.
Tas pats ar “vēlēšanām”. Piedalīšanās tajās ir brīvprātīga - ar varu nevienu nespiež. Bet, lai varētu netraucēti, “leģitīmi” un nesodīti turpināt darīt savas nelietības un vest Latvijas tautu nebūtībā, “viņiem” tautas aktivitāti šajā pasākumā vajag.
Gan tā saucamo “opozīcijas partiju”, gan “pretšļuras trenda” aktīvistu, gan citu “gaismas spēku” piesaistīšana vēlēšanu farsam ir ar vienu mērķi – aktivizēt un iesaistīt elektorātu. Brīžiem šī vēlme izpaužas gluži smieklīgi un histēriski, kā tas ir ar ideju par balsošanu ar nederīgiem personu apliecinošiem dokumentiem. Nākamā stadija būtu atļaut balsot arī mirušo radinieku vietā. Kā saka - āža kāja lien laukā. Sak, - balso, par ko vēlies, galvenais – atnāc un paraksties...
Fabula – bailēm lielas acis! un - Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest. (Sal.pam.22:3)
Iepriekšminēto apsvērumu dēļ un:
- kamēr Latvijā nebūs sabiedriski – ekonomiski politiskas iekārtas, kuras centrā ir nevis nauda, bet cilvēks;
- kamēr Latvija ir tikai kolonijas statusā;
- kamēr vara ir ārzemju aģentiem un viņu dibenlaižām;
- kamēr šie personāži organizē vēlēšanas un skaita balsis;
- kamēr pastāv partokrātija;
- kamēr vēlēšanas skaitās notikušas pat tad, ja tajās piedalās viens cilvēks(!);
- kamēr deputātiem ir “neaizskaramība”, bezatbildība un tie nav atsaucami;
- kamēr galu galā vēlēšanas nepauž tautas gribu - nav neviena iemesla tajās ņemt dalību un attiecīgi – atbalstīt.
Tādēļ, draugs, – atstāj vien savu balsi pie sevis un lūko, ko var darīt “lietas labā” citos veidos...
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
