Vēlme mazināt Lemberga ietekmi padara VARAM par iekārojamu ministriju

Kopš Tautas partija par savu politisko mērķi vairs neizvirzīja novadu reformas pabeigšanu, šis tā sauktais pašvaldību ministra amats netika uzskatīts par iekārojamu. Šo portfeli pēc Vides ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apvienošanas savās rokās turējis zaļais zemnieks Raimonds Vējonis. Šoruden ap šo amatu gaidāma konkurence.

Aivaram Lembergam opozīcijā esošo uzņēmēju vēlme darīt galu viņa diktātam Ventspils brīvostā ir viens no izskaidrojumiem, kādēļ starp partiju pirmajām izvēlēm šoreiz tiek minēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Par to savu interesi nav slēpusi ne Zatlera reformu partija (ZRP), ne Saskaņas centrs (SC). Pašvaldību ministrs saskaņā ar Ostu likumu ir viens no četriem valdības locekļiem, kas apstiprināšanai Ministru kabinetā virza savu pārstāvi Rīgas un Ventspils ostu valdēs. VARAM arī varētu būt nopietns ierocis politiskā spēka rokās, gatavojoties 2013. gada pašvaldību vēlēšanām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var atcelt pašvaldības izdotus saistošos noteikumus, bet var arī uz tiem „pievērt” acis.

Neoficiāli izskan, ka VARAM varētu aktualizēt likuma grozījumus, kas ierobežotu tādu personu, kam celtas apsūdzības un, kas iesaistītas tiesvedībā, iespējas darboties pašvaldības pārvaldē. Ar to, protams, domāts Lembergs, kurš par spīti jau esošajiem ierobežojumiem vēl aizvien ir Ventspils mērs. Vara Ventspilī pēc tam, kad viņa kontrolētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) visticamāk tiks atstāta ārpus nākamās valdības, ir pēdējais taustāmais Lemberga ietekmes bastions.

Divu lielo pilsētu - Rīgas un Ventspils – ostu valdēs katrā ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus ieceļ ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri - Ministru kabineta iecelti valdes locekļi, kurus izvirza ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Gan Rīgas, gan Ventspils ostas valde ir lemttiesīgas, ja to sēdēs piedalās ne mazāk kā seši valdes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā pieci valdes locekļi. Līdz ar to, ja, pateicoties izmaiņām attiecīgo ministriju politiskajā vadībā, abās ostās tiktu nomainīta puse valdes locekļu, pašvaldību pārstāvji vairs nevarētu diktēt noteikumus – abām pusēm vai nu nāktos vienoties par kompromisu, vai tās varētu bloķēt otra virzītos lēmumus.

Pašlaik Ventspils ostas valdē darbojas divi Vienotības kontrolēto ministriju virzītie pārstāvji – ekonomikas ministra Arta Kampara virzītais Antons Vjaters un premjera Valda Dombrovska uzticības persona, no finanšu ministra puses formāli virzītā Sandra Bukane. Pārējos divus – Arti Stucku un Vili Avotiņu - virzījušas ZZS pagaidām kontrolētās Satiksmes ministrija un VARAM.

Lembergam opozīcijā esošie Ventspils uzņēmēji jau mēnešiem ilgi ir žēlojušies, ka Vienotības nostiprināšanās varā viņiem nav nesusi cerētās pārmaiņas. Politiski nevēlamu biznesa projektu virzība Ventspils brīvostas teritorijā ir turpinājusies. Visas vēršanās pie Vienotības ministriem un premjera beigušās ar neoficiāliem skaidrojumiem, ka Vienotības virzītie Ventspils ostas valdes locekļi ir bezspēcīgi, jo valdības stabilitātes vārdā nedrīkst konfrontēt ar ZZS faktisko līderi Lembergu. Ar šādu Vienotības nostāju izskaidrojams tā dēvēto Lemberga oponentu, arī ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni ietekmi saistītu uzņēmēju atbalsts jaundibinātajai ZRP. Pietiek jau rakstīja, ka īsi pirms vēlēšanām Aivars Gobiņš, Vladislavs Šafranskis un Ivars Landmanis, kas pārstāv Ventspils uzņēmumu uzturēto biedrību Baltijas asociācija – transports un loģistika, tikās ar ZRP valdes locekļiem, lai paustu neapmierinātību ar tranzīta biznesa vidi Ventspilī. Vairāki ventspilnieki ZRP ziedojuši, bet viņa brālis Aivis Landmanis kandidēja no partijas saraksta Kurzemē.

Novērtē šo rakstu: