Vispirms - deja vu. Slokas - Jūrmalas gatves veloceliņa situācija man atgādina Kapu tramvaja kampaņas laikus, Pērnavas ielas koku protestus un Brasas tilta alejas aizstāvību. Visas, starp citu, sekmīgas akcijas, atšķirībā no caurkritušā Marsa parka.
Jāsaka gan, ka arī Marsa parks kopā ar iepriekšējām ietekmēja politiskās varas maiņu pilsētā. Tas ir mans komentārs NUMUR VIENS - politiķiem vides un koku protesti jāuztver ļoti nopietni, jo tiem (un ne tikai Latvijā) ir bjis liels tehnoloģisks potenciāls. Lai nu kas, bet konkrēti es to zinu.
Komentārs NUMUR DIVI - Satiksmes komiteja (un, kā redzams, arī Pilsētas attīstības departamenta daiļrades dēļ) ir Rīgas domes (RD) skandālu hotspots, turklāt neatkarīgi no tām, vai par lietu vai par citiem nokrišņiem. Tas vienkārši ir objektīvi dažādu iemeslu dēļ, kurus te neanalizēšu. Neaizmirsīsim, ka iepriekšējais komitejas vadītājs, ne tikai netika ievēlēts, bet nošļuka rezultātu listē pietiekoši dziļi.
Ja Progresīvie ir uzņēmušies šo tēmu, tad apzinīgam pelēkajam kardinālam ir jāsaprot, ka virzīt šajā amatā personu, kurai jabūt (a) pieredzei RD; (b) spējai komunicēt ar dažādām interešu grupām; (c) spējai demonstrēt PRINCIPUS, kurus attiecīgais politiskais spēks manifestē savam vēlētajam.
Marta Kotello ir lielisks, potenciāls papildinājums, taču šis viņai ir pirmais sasaukums un viņas profesionālais pedigree neiekļaujas vajadzībās. Marta ir saņēmusi šo defektīvo projektu mantojumā, un tagad ir būtiski - vai viņa rīkosies kā tālrdzīga politiķe vai ļaus sevi upurēt, sasmērēt un norakt. Turu īkšķus par Martu.
TREŠAIS KOMENTĀRS - stāsts par to, ka ES projekta termiņi deg un tāpēc deputātiem kā dresētiem mērkaķiem ātri jāceļ rociņa, ir vecs kā pasaule. Īpaši vēl jaunajam sasaukumam, kas tikko izkāpis no vēlēšanu vilciena.
Deputātiem ir tiesības pieprasīt detalizētu projekta analīzi, atsevišķus sarunu raundus un projekta UZLABOJUMU. Kaut vai tāpēc, ka braukt pa pliku, vējainu vai saules cepinātu asfaltu ir vakars uz ezera. Apliecinu to kā ILGGADĪGA pilsētas velo lietotāja, kura tieši vienu reizi mēģināja centra virzienā izmantot pliko, karsto SKANSTES veloceļu.
CETURTAIS KOMENTĀRS - arguments, ka veloceliņa kokus izcirtīs un kaut kur stādīs, ir vecs RD aministrācijas pasaku meistaru triks. Normāla pārvietošanās temperatūra ir vajadzīga tur, kur cilvēki pārvietojas ar kājām, velo, bērnu ratiem, vienalga ko. Satiksmes komitejas vadītājam nevajadzētu atražot šos vecos, blēdīgos argumentus.
PIEKTAIS KOMENTĀRS - par NORMATĪVIEM. RD tika izstrādāti un pieņemti (JAU PIEŅEMTI!!!) saistošie noteikumi par vēsturisko aleju vērtības noteikšanu. Tie vienkārši ir JĀPIEMĒRO. Slokas ielu noteikti būtu jāizskata.






Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.