Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mežsaimniecība ir faktiski tā nozare, kur tie procesi, kas notiek dabā – fotosintēze, gaisma – mēs viņu varam veicināt vai mēs viņu varam atstāt dabiskai atjaunošanai, un es domāju, ka sabiedrības interesēs ir veicināt. (Edvīns Zakovics, AS "Latvijas valsts meži" valdes loceklis raidījumā "Krustpunktā", 07.08.2019.)

Šodien atskatīsimies uz Latvijas Radio 7. augusta raidījumu "Krustpunktā", kur tika izvaicāts AS "Latvijas valsts meži" valdes loceklis Edvīns Zakovics (skatāms šeit). Nevar nepiekrist E. Zakovica minētajam, ka sabiedrības interesēs ir veicināt gaismu, tāpēc vēlos izgaismot dažus jautājumus, kur LVM pārstāvja teiktais nebija gluži "visa patiesība un tikai patiesība".

FSC standarts ir

Raidījuma sākumā E. Zakovicam tiek uzdots jautājums par to, ka pusē apsaimniekotās platības LVM vairs nav ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikāta FSC. E. Zakovics, turoties pie LVM komunikācijas vadlīnijām, norāda, ka sertifikāts, ko paši savulaik pasnieguši kā garantiju ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, nemaz nav tik svarīgs, un uzsver, ka galvenais iemesls tam, ka LVM atteikušies no šī sertifikāta pusē apsaimniekoto mežu, ir neskaidrības ar FSC standartu Latvijai (pie neskaidrībām, protams, vainojot vides organizācijas).

Šeit droši vien nebūtu vietā izplūst detaļās, kā LVM paša E. Zakovica personā cītīgi bremzēja nacionālā standarta izstrādi, brīžiem novedot diskusijas līdz pilnīgam absurdam. Svarīgāk būtu atzīmēt, ka, lai gan formāli nacionālā FSC standarta Latvijā tiešām nav, reāli pavisam skaidri un LVM izmantojami pagaidu standarti ir (turklāt atrodami pašu LVM interneta lapā šeit).

Jā, vēl nav skaidrs, kāds būs jaunais standarts. Nav arī skaidrs, pēc cik gadiem tas stāsies spēkā, bet pilnīgi skaidrs, ka šogad un nākamgad LVM par to vēl nebūs jāsatraucas. Tāpēc tas, ka LVM atteikušies no FSC sertifikāta pusē apsaimniekoto mežu jau 2016. gadā, drīzāk liecina par nespēju izpildīt esošo standartu prasības, nevis bailes no jaunā standarta.

Mežus cērt arvien vairāk

No raidījuma vadītāja teiktā, ka paliek arvien vairāk izcirtumu, E. Zakovics veikli izvairās, sākot stāstīt, kā tiek aprēķināti pieļaujamie ciršanas apjomi valsts mežos, taču uz skaidru Arņa Krauzes jautājumu: "Vai mežus mēs cērtam arvien vairāk?" atbild ar tikpat skaidru: "Nē."

Taču fakti neliecina par labu šim "nē". Vidējie ikgadējie mežizstrādes apjomi kopš 1981. gada katrā desmitgadē ir bijuši lielāki nekā iepriekšējā desmitgadē. Jā, pēdējā desmitgade vēl nav noslēgusies, bet, lai vidējie ikgadējie mežizstrādes apjomi būtu iepriekšējās desmitgades līmenī, 2019. un 2020. gadā mežizstrādes apjomam būtu jābūt zem 8 milj. m3 gadā, t.i., tik zemiem, kā tie nav bijuši kopš 1997. gada. Šāds ciršanas apjomu kritums laikam nav pārlieku reāls.

Arī skatoties pa gadiem, redzams, ka pēdējos gados jaunradīto izcirtumu platības tikai aug, pērn sasniedzot augstāko līmeni šajā gadsimtā.

LVM ietekmē plašsaziņas līdzekļus

Tā kā reizēm tieši es esmu tas, kura dēļ "pa muguru" par nepareizu publikāciju vai sižetu no LVM dabū kāds no plašsaziņas līdzekļiem, par šādiem gadījumiem esmu dzirdējis daudz.

Šeit gribu teikt lielu paldies Sarmītei Kolātei par šī jautājuma aktualizēšanu, jo esmu pārliecināts, ka LVM ietekme uz plašsaziņas līdzekļiem ir lielāka nekā Aivaram Lembergam u.c. izslavētajiem oligarhiem, bet līdz šim neviens par to publiski nav atļāvies runāt.

S. Kolāte kļūdījās tikai tajā, ka šie aizrādījumi esot "maigi". Nē, vismaz tajos gadījumos, par ko es esmu dzirdējis, no maiguma nav bijis ne smakas, bet sarunas ir bijušas agresīvas un visnotaļ nepatīkamas, reiz pat atstājot adresātu asarās un neizpratnē, ko viņš tādu izdarījis (jo reklāmas daļa acīmredzot nav zinājusi par nevēlamu publikāciju vienā no izdevniecības žurnāliem).

Jā, E. Zakovicam taisnība, ka šie zvani nenāk no LVM valdes locekļiem. Tajos gadījumos, par ko man zināms, zvanītājs bijis LVM komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

LVM "ziedojumi" finansē LVM vēlamo propagandu

Šķiet, visvairāk no patiesības E. Zakovics aizmaldījās, sākoties sarunai par LVM "ziedojumiem". LVM pārstāvis grib skaidri norādīt, ka "mēs nekādus tieši portālus nefinansējam" (šeit LVM finansējuma saņēmēju sarakstā atradīsiet vismaz trīs dažādus portālus).

Raidījums "De Facto" savā sižetā nesen ziņoja (sk. šeit), ka Meža attīstības fonda padomē, kas vērtē šo "ziedojumu" piešķiršanu, ir pārstāvji arī no LVM un Latvijas Meža īpašnieku biedrības (kuras vadītājs ir LVM padomes loceklis). To, vai šī informācija atbilst patiesībai, pārbaudīt nevaru, jo Zemkopības ministrijas interneta lapā publicētais MAF padomes sastāvs ir acīmredzami novecojis, taču, ja atbilst, tad pašu LVM un LVM pārstāvētās LMĪB klātbūtni lēmumu pieņemšanā par LVM "ziedojumiem" grūti nosaukt kā citādi kā vien par tiešu finansēšanu.

Un tad pienāca vienīgā reize, kad, raidījumu klausoties, gandrīz sāku smieties - E. Zakovics: "Mēs nevaram ietekmēt tos pieteikumus, kas nāk uz Meža attīstības fondu." Šeit vietā citēt nesen publicēto Valsts kontroles ziņojumu (pilnībā lasāms šeit): "Analizējot atbalstītos un īstenotos projektus, secinājām, ka ik gadu lielākais finansējums sabiedrības informēšanas pasākumiem tiek piešķirts biedrībām – “Zaļās mājas” un “Latvijas Mežu sertifikācijas padome”."

LVM ir biedrs un līdz ar to finansētājs abām šīm organizācijām, turklāt LVM pārstāvji ir abu šo organizāciju padomēs (t.sk., pats E. Zakovics LMSP). Savukārt Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija, kas stāv aiz portāla "Zeme un valsts", cik var spriest pēc LVM interneta lapā (šeit) rodamās informācijas, ir tā pati LMĪB, kuras padomē arī ir LVM pārstāvis. Vai, zinot visus šos faktus, mums tiešām vajadzētu ticēt, ka LVM nevar ietekmēt projektus, kas tiek iesniegti Meža attīstības fondā?

Dabas aizsardzība nemazina nodarbinātību meža nozarē

Runājot par mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā (par ko varat parakstīties šeit) E. Zakovics pauž bažas par to, kas notiks ar cilvēkiem, kas mežā strādā, satraucoties, ka viņiem nāksies aizbraukt. Līdzīgi argumenti tiek piesaukti gandrīz katru reizi, kad runa par dabas aizsardzību mežā - vai tā būtu mikroliegumu veidošana mazajam ērglim, vai īpaši aizsargājamu meža biotopu saglabāšana. Tajā pašā laikā nav neviena aprēķina (vismaz publiski atrodama), kas ar faktiem (nevis tikai bažām) pierādītu dabas aizsardzības esošo vai prognozējamo negatīvo ietekmi uz nodarbinātību meža nozarē.

Faktiski galvenais faktors, kas mazina darbavietu skaitu meža nozarē ir pašas nozares attīstība. Un arī bažas par šiem cilvēkiem ir visai liekulīgas, jo, demonstrējot zemāk redzamo diagrammu Meža konsultatīvās padomes sēdē, Zemkopības ministrijas pārstāvis norādīja, ka pēdējos gados "nekas īpaši mainījies nav". Kā redzams, šis "nekas īpašs" ir nodarbināto skaita samazinājums par astoņiem tūkstošiem kopš 2013. gada. Neviens LVM pārstāvis nepiecēlās paust bažas par šiem astoņiem tūkstošiem cilvēku, kam varbūt nāksies aizbraukt...

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

57
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...