Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās izskanējuši skarbi komentāri par Latvijas izveidotā Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu. Jautājums, par kuru šobrīd notiek asas diskusijas – vai vakcīnu iepirkuma sadalījums Latvijai ir  bijis pareizs? Vai visi riski tika novērtēti un novērsti? Šodienas acīm raugoties, kad gluži kā teicienā “pēc kara visi gudri”, iespējams, bija jāpiesakās uz visu ražotāju ja ne maksimāli iespējamām devām, tad vismaz  “BioNTech-Pfizer” gadījumā uz lielāku pamatlīguma apjomu. 

Lēmums par Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu tika veidots, par pamatu ņemot Imunizācijas valsts padomes, Valsts Zāļu aģentūras, VM atbildīgo departamentu speciālistu sagatavoto lēmuma projektu. “AstraZeneca” bija līderis gan prognozēs par reģistrāciju, gan vakcīnas vienkāršu lietošanu masu vakcinācijā, gan vienīgā vakcīna, kura pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi. Līgums ar šo ražotāju bija pirmais, ko slēdza EK un attiecīgi arī Latvija.

Mēs izmantojām iespēju pietiekties uz maksimālo šo vakcīnu skaitu, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus. Lai arī ne galvenais, bet vērā ņemams apstāklis bija tas, ka šis vakcīnas ir ilgāk uzglabājamas un to cena ir gandrīz 10 reizes lētāka par “BioNTech-Pfizer” vakcīnām. Vai šis lēmums ir bijis pamatots, redzēsim jau tuvā nākotnē. Tiek prognozēts, ka “AstraZeneca” vakcīna ES varētu tikt reģistrēta vēl janvārī. Vienkāršās lietošanas dēļ būtu iespējams iedzīt vakcinācijas tempus, kas sarežģītākās ”BioNTech-Pfizer” vakcīnu loģistikas  dēļ ir lēnāki. 

Vakcinācijas stratēģijā kā vēlamais mērķis noteikts sasniegt 80% iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 līdz šī gada beigām. Latvijas sākotnējais vakcīnu iepirkuma apjoms EK kopējā iepirkuma ietvarā ir 4 060 536 devas, kas atbilst 2 429 939 cilvēku vakcinācijai (viens ražotājs piedāva vakcīnu, kuras vakcinācijas kurss ir 1 deva). Pasūtināto vakcīnu apjoms pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu, bet rezerve nepieciešama papildus drošībai. 

EK slēgtā pirmā  līguma ar  ”BioNTech-Pfizer” pamatapjoma ietvarā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 800 tūkstošiem devu. Eksperti sākotnējās aplēsēs vērtēja 200 tūkstošu devu iegādi, galīgā lēmuma projektā vakcīnu portfelī iekļaujot 97000 šo vakcīnu. No papildus apjomiem decembrī tika iegādāti vēl 243 tūkstoši devu. (Tieši par papildus apjoma 100 tūkstoš devu iepirkšanu 21. decembrī Kariņa kungs izteica pārmetumus Veselības ministrijai, kura no tām it kā esot atteikusies. Un tā nav taisnība. 21.decembrī VM ražotāju informēja par papildus devu iegādi un šo lēmumu 22.decembrī apstiprināja MK). Bez tam Ministru kabinets 8.janvarī lēma, ka izmatos EK piedāvātās otrās papildus vakcīnas piegādes iespējas līdz pat 1,4 miljoniem šī ražotāja devu. 

Varu piekrist vērtējumam, ka Covid-19 vakcīnu izstrāde, iepirkums, loģistika ir nebijuša apmēra operācija, kurā diezgan daudz mācāmies darot un no savām kļūdām. Tomēr vēlos noraidīt pieņēmums par kāda ražotāja īpašu lobēšanu. Dalībvalstis līgumus un pasūtījums slēdz un izdara EK iepriekš panāktas vienošanās ietvarā, pasūtījuma procedūra ir standartizēta, nekādas lokālas sarunas ar ražotāju par īpašu lobēšanu nav iespējamas. 

Diskusijas par vakcīnu portfeli šajos saspringtajos apstākļos liecina par vienu VM un MK darba uzlabošanas priekšlikumu vēl pirms visas pandēmijas pieredzes izvērtēšanas – lēmumi ar tādu ietekmi uz sabiedrību, kā vakcinācija pret Covid-19, ir izvērstāk un plašāk jāvērtē un jādiskutē valdībā pirms lēmuma pieņemšanas, ne pēc, atbildības smagumu par tiem dalot ar ekspertiem.

Fakti

Notikumu secība Eiropas Komisijā

Pagājušā gada 17.jūnijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumus, ka ar ievērojamu finansējumu veicinās efektīvu un drošu Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un piegādi. EK  noslēdza cerību pirkuma līgumus (Advance Purchase Agreements) ar ražotājiem, kuriem šis finansējumu tika novirzīts, kā daļēja samaksa vakcīnām, kuras tiks izstrādātas un reģistrētas ES un kuras pēc reģistrācijas iegādāsies EK. Vakcīnu iegādes tiek finansētas no Ārkārtas atbalsta instrumenta. 18.jūnijā EK pieņēma lēmumu, ka visu dalībvalstu vārdā veiks kopīgu vakcīnu iepirkumu, Latvija atbalstīja vienošanos.

31.jūlijā EK noslēdza izpētes sarunas ar farmācijas uzņēmumu “Sanofi-GSK”. Sagaidāmais vakcīnu skaits, ko reģistrācijas gadījumā EK iegādātos no šī ražotāja, ir 300 miljoni devu.

13.augustā EK noslēdza izpētes sarunas ar “Johnson&Johnson”. Potenciālā līguma apjoms 200 miljoni devu. Līgums parakstīts 8.oktobrī. 

14.augustā EK noslēdz pirmo vienošanos ar uzņēmumu “AstraZeneca” par potenciālās Covid-19 vakcīnas iegādi un ziedošanu valstīm ar zemākiem un vidējiem ienākumiem vai novirzīšanu uz citām Eiropas valstīm. Apjoms 300 miljonu devu iegāde ar papildus iespējām iegādāties vēl 100 miljonus. Uz vienošanās slēgšanas brīdi  tika vērtēts, ka  “AstraZeneca” ražotās vakcīnas reģistrācijai varētu būt pieejamas pirmās.  EK informēja, ka notiek daudzsološi II-III fāzes izmēģinājumi. Tika atzīts, ka lēmums iegādāties “AstraZeneca” vakcīnu balstās uz zinātnisku pieeju un tehnoloģiju, liela apjoma piegādes ātrumu, izmaksām, riska dalīšanu, atbildīgumu un ražošanas jaudām. Līgums tika parakstīts 27.augustā.

11.novembrī EK komisija noslēdza līgumu ar ražotāju “BioNTech-Pfizer” par 200 miljonu devu iegādi ar papildus iespējām saņemt vēl 100 miljonus devu. Par papildus devu iegādi EK komisija lēma 15.decembrī. 21.decembrī EK apstiprināja šīs vakcīnas lietošanu ES. Jau 2021.gada 8.janvārī EK dalībvalstīm piedāvāja iegādāties papildus 200 miljonus vakcīnu devu, rezervējot vēl 100 miljonus.

17.novembrī EK noslēdza līgumu ar kompāniju CureVAc par 225 miljonu devu iegādi ar papildus iespējām saņemt vēl 180 miljonus devu.

25.novembrī EK noslēdza līgumu ar ražotāju “Moderna” par 80 miljoniem devu ar iespēju pasūtināt vēl 80 miljonus. Atļauja lietot “Moderna” vakcīnu ES tiek apstiprināta šī gada 6.janvārī.

EK noslēgtie līgumi paredz vakcīnu piegādi nevis uzreiz, bet gan dalot pa ceturkšņiem. EK atzīst, ka, vērtējot pieredzi no vakcinēšanas pieredzes pret citām slimībām, kolektīvā imunitāte sasniedzama pie 70% populācijas vakcinācijas. Ņemot vērā objektīvos apstākļus, EK uzskata, ka ES vakcinēšanu pret Covid-19 varēs pabeigt 2021.gada beigās.

Pieturas punkti lēmumiem par Covid-19 vakcīnām Latvijā.

Pirmā Latvijas iemaksa EK Ārkārtas atbalsta instrumentā vienotajam ES vakcīnu iepirkumam tika ieturēta no mūsu valsts iemaksām ES budžetā. EK lēma palielināt finansējumu vakcīnu iepirkumam, tādēļ dalībvalstīm bija jāveic papildus iemaksas jau tieši no valsts budžeta. 

13.oktobra MK sēdē lēma, ka Latvija iemaksā vēl 1,6 miljoni eiro Ārkārtas atbalsta instrumentā no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” vakcīnu iegādei. Ziņojuma anotācijā tika izklāstīta situācija par Covid-19 vakcīnām ES, tostarp kopējiem līgumu apjomiem, kas bija pieejama uz to brīdi. Jautājuma skatīšanas laikā ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju.

20.oktobra MK sēdē tiek apstiprināts VM informatīvais ziņojums par 2,6 miljoni eiro finansējuma piešķiršanu “AstraZeneca” līgumam, kas paredzēja Latvijai 1 271 870 vakcīnu devu ar indikatīvo piegādes grafiku jau decembrī. Finansējums tika piešķirts. Jautājuma skatīšanas laikā ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju.

1.decembra MK sēdē tiek skatīts, akceptēts un piešķirts 26,7 miljoni eiro finansējums Covid-19 vakcīnu iepirkumam saskaņā ar vakcinācijas stratēģiju. MK tiek iepazīstināts ar Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa sadalījuma apjomu pēc ražotājiem, kā arī indikatīvajiem piegādes laikiem. Cita starpā šajā ziņojumā norādīts, ka lielāko iepirkumu veic no “AstraZeneca”, bet no “BioNTech-Pfizer” pamatlīguma ietvarā plānots iegādāties 97 tūkstošus devu. Jautājuma skatīšanas laikā par vakcīnu apjomu un sadalījumu pēc ražotājiem ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju. Ministru prezidents gan norādīja, ka jāgatavo lielāka detalizācija par vakcīnu izlietošanas plānu un loģistiku. 

21. decembrī VM saņem informāciju no “Pfizer”, ka līguma ietvarā Latvijai pieejamas papildus 100 tūkstoši devas vakcīnu. Atbilde jāsniedz līdz pusnaktij. VM informē, ka piesakās uz piedāvājumu, lēmumu apstiprinājumam virza izskatīšanai 22.decemba MK sēdē. Lēmums tiek atbalstīts. 

* Gan virsrakstā, gan viscaur tekstā saglabāta bijušās ministres izpratne par viņas dzimtās valodas gramatiku un pareizrakstību.

Novērtē šo rakstu:

19
49

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...