Iesaki rakstu: 
Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Radītais nodevas projekts tikai rada maldīgu priekšstatu par problēmas risinājumu, bet ietver sevī riskus par tās nespēju administrēt, kā arī joprojām nemazina potenciālos zaudējums, kas radīsies vietējo un starptautisko tiesvedību rezultātā.
Kas būs ieguvēji?
Virzītais atbalsts kredītņēmējiem līdz 250 000 eiro ne tuvu nozīmē atbalstu tai sabiedrības grupai, kam tas ir nepieciešams, bet lielā daļā tā ir atbalsta sniegšana tieši turīgajai sabiedrības daļai. Ilustratīvi, lai saņemtu kredītu mājokļa iegādei Rīgā 250 000 eiro apmērā uz 30 gadiem, ģimenes minimālajiem ienākumiem jābūt vismaz 3800 eiro mēnesī, un maz ticams, ka ar šādu ienākumu līmeni atbalsts ir kritiski nepieciešams. Savukārt, lai iegādātos mājokli ar hipotekāro kredītu 100 000 vērtībā, ģimenes ienākumiem būtu jābūt no 1500 līdz 1900 eiro atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
Tātad šobrīd noteiktie atbalsta griesti būtībā paredz palīdzību tiem, kam tā visticamāk nav izšķiroši nepieciešama.
Jo sevišķi, ja ņemam vērā, ka daļa kredītu ir paņemti senāk un atlikums 250 000 var nozīmēt arī to, ka paņemtā kredīta summa ir bijusi vēl lielāka. To pierāda arī asociācijas apkopotie dati – šobrīd kredītmaksājumus kavē aptuveni 0,5% no visiem aizņēmējiem un tuvākajā nākotnē šis apjoms būtiski nepārsniegs 1%. Pēc asociācijas datiem arī redzam, ka no 1402 septembrī izskatītajiem iesniegumiem problemātiski kredīti jeb reālas maksātspējas grūtības fiksētas tikai 26 gadījumos.
Lai palīdzētu tiem, kuriem ir patiesas grūtības vai kas tajās varētu nonākt, valsts no savas puses var izmantot daudz efektīvākus risinājumus, piemēram, izveidojot īpašu atbalsta fondu, nevis nosakot “atlaidi” visiem un bezmērķīgi.
Palīdzot daļai sabiedrības, cietīs visa ekonomika
Politiķiem iejaucoties cenu regulēšanā, vājināsies kreditēšana, vairums kredītņēmēju visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā, kas negatīvi ietekmēs viņu spēju aizņemties nākotnē.
Turklāt, samazinoties banku ienākumiem, var izrādīties, ka zaudētāji būs simtiem tūkstošu cilvēki, kas tagad saņem procentus par noguldījumiem, jo maz ticams, ka depozītnoguldījumu un kontu atlikumu likmes, kas Latvijā šobrīd ir vienas no lielākajām Eiropā, paliks līdzšinējā līmenī.
Ko tas faktiski nozīmē?
Iedzīvotājiem, kuri vēlēsies iegādāties mājokli kredītā, tas būs dārgāk, jo nemērķēts, galvenokārt uz turīgām mājsaimniecībām, kas ir spējīgas pildīt uzņemtās saistības, vērsts atbalsts, var veicināt inflāciju – cenu kāpumu. Savukārt noguldītāju ienākumi no naudas glabāšanas samazināsies.
Nodevas, it īpaši tās administrēšanas uzlikšana bankām – vēl viens administratīvais slogs
Nozare uzskata, ka jaunā nodeva būtībā apslēpj cenu regulāciju, uz ko ir vērsta arī 50% atlaide, priekšlikums paredz arī bankām administrēt valsts nodevu, kas ir tiešs valsts (pašvaldības) iestāžu pienākums un kam valstī ir izveidota atbilstoša infrastruktūra, kas nav pieejama bankās. Valsts ir tik ļoti pieradusi, ka bankas dara valsts iestāžu darbu, kas jau tagad visiem veido pārmērīgu slogu, ka jau gatava bankām uzticēt nodokļu administrēšanu. Uzliekot to darīt bankām, tiek vēl vairāk audzētas banku fiksētās darbības izmaksas, kas atstās iespaidu gan uz banku konkurences tālāku veicināšanu, gan jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, gan uz finanšu pakalpojumu, arī kredītu izmaksām un pieejamību.
Saeimā apspriestā hipotekāro kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva pēc būtības nav nodoklis vai nodeva, bet tas pats pirmā lasījuma likumprojekts, kas paredz cenu regulēšanu, tikai uzlabotā vārdojumā, nemainot tā būtību, bet mēģinot apslēpti pamatot, ka valstij ir lielāka rīcības brīvība, jo tā nav cenu regulēšana līguma darbības laikā, bet gan nodoklim līdzīgs pasākums, kurus ir vienkāršāk ieviest līguma darbības laikā, kāda tā patiesībā nav.
Nozare jau ir norādījusi, ka valstij minētie jautājumi jārisina ar nodokļu palīdzību, ievērojot to, kādu iespaidu nodokļu ieviešana, piemēram, UIN ieviešana atstāj uz Latvijas finanšu sektora konkurētspēju, Latvijas pievilcību ieguldītājiem finanšu sektorā, konkurenci, kapitāla tirgus attīstību un arī mazāk nozīmīgo Latvijas banku kapitāla stiprināšanu un aktīvāku iesaistīšanos konkurencē, kas ļauj iekasēto nodokļu veidā tālāk virzīt valsts vajadzību finansēšanai, izaugsmei un, ja tas ir pamatoti un nepieciešams, arī atbalsta sniegšanai tām mājsaimniecībām, kurām tas būtu patiesi nepieciešams.
Ieviešanas termiņš
Likumprojektā paredzētā risinājuma izpilde bez pietiekama pārejas perioda nav iespējama. Tam būs vajadzīgas IT izstrādes, kā arī katra iesnieguma izskatīšana un individuāla izvērtēšana prasīs laiku, kas kopā aizņems kredītiestāžu resursus vismaz četru mēnešu garumā kopumā, un tā rezultātā šajā laikā jaunu kredītu izsniegšana ir grūti iedomājama nekavējoši pieejamu resursu trūkuma dēļ. Bez IT sistēmu pilnveides nav iespējama nekādu risinājumu ieviešana, ņemot vērā lielo klientu skaitu, tomēr šo speciālistu pieejamība Latvijā ir ierobežota (projekti tiek plānoti pat gadiem uz priekšu).
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
