Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iedomāsimies sievieti, kas jau vairākus gadus dzīvo kopā ar savu draugu. Viņa gribētu ar viņu apprecēties un ir mēģinājusi viņam dot skaidrus mājienus. Bildināt no savas puses viņa neuzdrošinās, tas būtu pārāk liels spiediens, nebūtu īsti pieklājīgi, kā arī viņa tiešām baidās, ka viņš pateiks skaidru un galēju “nē”. Taču mājienus viņš ir saņēmis. Un viņš nevēlas.

Viņš nevēlas arī pašu vienkāršāko procedūru – divu liecinieku klātbūtnē salaulāties Dzimtsarakstu nodaļā kādas darbadienas pēcpusdienā, samaksājot nelielu valsts nodevu. Viņi abi zina, ka arguments par naudas trūkumu dārgām kāzām ir nejēdzīgs – neviens no viņiem negaida “dārgas kāzas”, lai gan balles visiem patīk. Viņi arī abi saprot, ka kāzas nav vienkārši liela balle ar tortēm un kleitām. Balle tiktu svinēta par godu viņu laulību solījumam, un visi lūgtie un pat nelūgtie viesi tad būtu šī solījuma liecinieki, padarot to vēl nopietnāku. Pat ar visu balli no nopietnības nevar izvairīties.

Nopietnība ir tajā, ka viņi abi, kā vīrietis, tā sieviete, un tāpat arī visi apkārt stāvošie saprot, ka laulātais draugs ir viena no vērtīgākajām lietām, ko cilvēks jebkad savā dzīvē var iegūt. Tas ir unikāls, ne ar ko nesalīdzināms statuss. Tā ir unikāla partnerība. Tās ir vienīgās šāda veida attiecības, kas cilvēku nesaista ar pirmās pakāpes radiniekiem – vecākiem vai bērniem. Tās ir vienīgās līgumattiecības, kas ne tikai pretendē uz, bet pat pieprasa beznosacījumu dalīšanos un mīlestību, turklāt bez laika un apstākļu ierobežojumiem.  

Arī abu minēto cilvēku vecāki vēlas, lai viņi apprecētos, jo tad šī lieta beidzot būtu “sakārtota”. Nebūtu vairs tā, ka dēlam vai meitai ir vienkārši “jau vairākus gadus draugs” vai “dzīvo ar draudzeni”. Ja viņi apprecētos, viņi kļūtu ģimene. Sieviete to grib jo īpaši tāpēc, ka šis konkrētais vīrietis viņai ir cilvēks, ar kuru viņa tiešām vēlētos – un domā, ka arī spētu, – nodzīvot atlikušo dzīvi. Ja viņi apprecētos, viņa sev šo jautājumu, šo dzīves daļu būtu “sakārtojusi”. Doma, ka viņi ar šo konkrēto vīrieti varētu izšķirties un tad viņai, kura vairs nav jauna, nāktos meklēt jaunu partneri pilnīgi tukšā vietā – kaut kādos krogos vai, pasarg’, Dievs, tinderī – viņai iedveš mēmas šausmas un izmisumu. Tāpēc viņa dod skaidrus mājienus par precēšanos. Taču vīrietis nevēlas.

Iemesli, kāpēc viņš nevēlas, var būt dažādu veidu un līmeņu. Ja viņam kāds tos prasītu, viņš varētu nosaukt veselu virkni, lai gan neviens nebūtu īstais. Viņš varētu teikt, piemēram, ka viņa vecāki bija precējušies un tik un tā “bija nelaimīgi”. Viņš varētu pastāstīt, ka viņa labākais draugs šķīrās no savas pirmās sievas ar šausmīgu skandālu, naidu, mantas dalīšanu tiesā un ārprātīgu traumu. Bet patiesais iemesls, kāpēc viņš negrib apprecēt šo sievieti, ir tāds, ka viņš nejūtas drošs par viņu kopīgo nākotni un sevi tajā. Viņam visdrīzāk ir cita vīzija par savu dzīvi, un šajā vīzijā minētā sieviete neietilpst. Viņš jūtas pietiekami labi, lai turpinātu dzīvot kopā, iespējams, pat ilgi, taču viņam nav pārliecības, ka šī sieviete ir viņa romantisko ilgu un ģimeniskās piederības un apņemšanās piepildījums. To sievieti, kuru viņš gribētu precēt, viņš, iespējams, vēl tikai cer satikt.

Visi cilvēki, kas no malas vēro šo - sievietei būtībā gandrīz traģisko – situāciju, ir pilnīgi bezpalīdzīgi. Tur neko nevar darīt. Viņi vai nu izšķirsies, vai kāda lūzuma, varbūt pat ciešanu un sevis pārvērtēšanas rezultātā tomēr apprecēsies un izveidos ģimeni. To nav iespējams zināt un nav iespējams ietekmēt.

Kāpēc viņi nav ģimene? Tāpēc, ka vīrietis to nevēlas.

Viņu nevar “piespiest” ne sieviete, ne arī radinieki vai draugi – kur nu vēl pašvaldība vai valsts. Visu apkārtstāvošo bezpalīdzības atzīšana šajā situācijā ir nozīmīgs un godprātīgs solis.  

Līdztekus šiem cilvēkiem, kas varētu apprecēties un kļūt par ģimeni, bet tomēr nevar, jo viens vai abi to nevēlas, pastāv vēl tādas pāru kopdzīves formas, kuras nekļūs par laulību objektīvu apstākļu dēļ. Laulība pēc savas jēgas un būtības ir iespējama un augstākā mērā nozīmīga tikai starp pretējā dzimuma personām. Attiecīgi viena dzimuma cilvēki savā konkrētajā partnerībā nekad neizveidos ģimeni. Viņi kā indivīdi to varētu izveidot, ja izšķirtos un nodibinātu attiecības ar pretējā dzimuma partneriem. Tas, ka viņi to nevēlas un redz to sev kā absolūtu neiespējamību, pat skandalozu absurdu, neko nemaina.

Viņu vēlme būt ģimenei, pat ja tā ir abpusēja, ir līdzīga sievietes vēlmei iepriekš aprakstītajā gadījumā – viņi vēlas kaut ko, ko viņu dzīves šībrīža apstākļos nav iespējams iegūt. No vēlmes izpildīšanās viņus visus šķir vai nu partnera nevēlēšanās, vai atbilstoša partnera neesamība. Arī šajā situācijā visi apkārt stāvošie, rokas lauzošie un, protams, pašvaldība vai valsts ir pilnīgi bezpalīdzīgi. Tur neko nevar darīt. Jēdzienu pārdefinēšana arī neko nelīdz, jo tā tikai atbīda realitāti un patiesību, kuru visu zina, – tālāk. 

Pagājušajā gadā, kad piedalījos Tieslietu ministrijas darba grupā Satversmes Tiesas sprieduma par paternitātes atbalstu izpildei, dzirdēju daudz interesanta. No sociālajiem darbiniekiem izskanēja labi saprotamas bažas, ka, pat ja ieviestu kaut kādu puslaulības reģistrācijas institūtu, kur vajadzētu parakstīties pie notāra (bez solījumiem, lieciniekiem, gredzeniem un ballēm), tik un tā visdrīzāk būtu gadījumi, kad vīrieti – teiksim, to, kurš aprakstīts pirmajā rindkopā, – nevarētu “piedabūt” to izdarīt. Būtu tādi, kas ne tikai negribētu precēt savas draudzenes, bet negribētu pilnīgi neko parakstīt – pat ne mazāko papīrīti.

Protams, būtu arī tādas sievietes. Un atkal iznākums būtu tāds pats, kā visos šajos bēdīgajos stāstos no pieaugušo cilvēku dzīvēm: “Trīs gadus nodzīvoja kopā, pēkšņi saslima, nomira, bet sievietei dzīvoklis, mašīna nepienākas!” Vai arī: “Viņa vīrietim gan ēst gatavoja, gan gludināja, gan suni veda pastaigāties, bet tad viņš atrada citu un izmeta viņu uz ielas, un viņai nekādas kompensācijas!”

Humānistiskais impulss, saduroties ar visiem šiem bēdu stāstiem, vedina tos risināt, uzlabot, maksimāli novērst, “sakārtot”, gandrīz vai aizmuguriski “sareģistrēt”, lai tomēr sanāktu tā kompensācija, vismaz kaut kāds taisnīgums! – ja ne par dzīvokli, tad vismaz viesistabas dīvānu vai sunīti. Un par gaidās pavadītajiem gadiem, un par pieviltajām cerībām. Tas ir saprotams impulss (lai gan piebildīšu, ka pārāk strauji tiek izlemts, kurš ir jāatzīst par upuri).

Taču šim impulsam ir jāpretojas. Tam ir jāpretojas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ne valstij, ne pašvaldībai un kur nu vēl Satversmes tiesai nav nekādas daļas un darīšanas gar cilvēku romantiskajām, erotiskajām un eksistenciālajām ciešanām. Tai nav nekādas daļas gar cilvēku sliktiem lēmumiem vai labiem lēmumiem, kas neizdevušies, vai neiespējamību pieņemt labus lēmumus. Valstij arī nav nekādas daļas un darīšanas gar nepareizu seksuālo orientāciju – vai orientāciju vispār.

Starp citu, visi saprot, kāda orientācija ir pareiza un kāda ir nepareiza, visi arī saprot, kādu mērķi tā pilda un kālabad noteikta veida savienību, proti, laulību, valsts aizstāv un atbalsta. Visu šo patiesību noliegšana ir vienkārši trokšņa taisīšana un miglas pūšana. Lai kā mēs dažkārt to gribētu, cilvēciskās eksistences traģēdijas nespēj un nedrīkst risināt valsts. Mēs esam pieauguši un pilngadīgi – un, pat ja mēs savā garā neesam, mums jābūt. Nav citas izvēles. Valsts nav mūsu mamma, un mēs neesam tās mazie bērni. Valstij arī nav jāizpleš tās labvēlīgi tirāniskais tīmeklis tajās skumjajās vietās, kur gandrīz katrs vismaz reizi dzīvē saduras ar savas personīgās drāmas “karmiskajiem augļiem”.

Otrkārt, ir pareizi gribēt, lai valsts ar saviem likumiem palīdz cilvēkiem izdarīt labus lēmumus; tam arī kalpo likums – tas vedina uz labo un vedina prom no ļaunā. Taču labajam ir jābūt skaidri izteiktam, skaidri redzamam, atzītam un neatšķaidītam, pat ja tas savā tīrajā formā uzstāda ideālu, kuru daudzi nespēj pilnībā sasniegt. Un, ja arī sasniedz, tad bieži veiksmes, ne savu nopelnu dēļ. Tas būtu tas ideāls, kurā augstāk aprakstītā sieviete un vīrietis, laulāti un mīloši, Dzemdību namā sagaida savu zīdainīti, kurš vienu rociņu pastiepj mammai, otru – tētim, visus trīs savienojot beznosacījumu mīlestībā. Tas ir tas ideāls, kuru kādā šeit nesen publicētā tekstā aprakstīja Dostojevskis; es nedaudz pārfrazēšu: ideāls, kuru ir sludinājuši pravieši, par kuru mocekļi ir mesti lauvām, par kuru ir celtas gotiskās katedrāles, par kuru kari tiek sākti un izbeigti, par kuru tiek iznesti vislielākie upuri. Šīs beznosacījumu mīlestības trijotnes ideāls. Neviens cits. 

Visi iepriekšējie likumprojekti, ar kuriem mēģina “sakārtot” kopdzīves problēmas un atvieglot cilvēkiem “dzīvi”, vienalga, ar kādu nosaukumu – partnerattiecību, dzīvesbiedru vai, kā jaunākajā iterācijā, civilo savienību – cieš no vienas un tās pašas problēmas. Tie mēģina atrisināt uzskaitītās un dažkārt arī mākslīgi uzpūstās problēmas nevis konkrēti un pa vienai, bet sareģistrējot kopā pārus. Proti, kad jauna veida pāru savienība būs izveidota un atzīta, tad arī tai apkārt vēdekļveidā risinās attiecīgās problēmas, par katru kaulējoties ar opozīciju. Piemēram, jautājot: vai šie sareģistrētie, kas nav vecāki, tiks legāli atzīti par bērna vecākiem? Kādā apjomā viņi mantos? Vai viņiem būs tikai tiesības vai arī pienākumi? Vai viņus sauks par “ģimenēm”?

Minētajā Tieslietu ministrijas darba grupā, kura bija neglābjami sašķelta “Mozaīkā” un tās opozīcijā, opozīcijas virzīto pieeju pat neizdevās izskatīt. Tā būtu šāda: nekādu jaunu puslaulības institūtu nedibināt; pilnveidot attiecīgos līgumus, turklāt tādā veidā, ka līgumu par dzīvokli varētu noslēgt ar vienu personu, savukārt vienošanos par apmeklējumu reanimācijā – ar kādu citu. Galu galā ir atvērts jautājums, kāpēc jauns civilo savienību līgums būtu jāattiecina tikai uz divām personām, nevis trim vai četrām? Nekādu pārliecinošu argumentu tam pretī nav, jo, ja reiz dualitāti un binaritāti, ko automātiski ietver laulība, saistot potenciālo tēvu ar potenciālo māti, noraidām, mistiskais divnieks jeb divsavienība paliek bez loģiska seguma.

Var saprast, kāpēc “Mozaīka” un tās draugi nepieņem nekādu konkrēto problēmu atrisināšanu un pastāv tikai uz pāru reģistrēšanu. Jo ir nepieciešams pārliecināt – un, ja vajag, piespiest domāt –, ka visas savienības ir vienlīdzīgas un visas valstij ir vienādi jāatbalsta. Citādāk valsts nebūs mīloša mamma. Citādāk tā drīzāk būs stingrs tētis. Argumentus par laulības izšķiroši būtisko saistību ar bērnu dabīgajām tiesībām, cik vien iespējams, augt ar vecākiem, viņi izliekas nesaprotam, lai gan ģimenes struktūras destabilizēšanai un visas pienākumu bāzes trivializēšanai būs tālejošas negatīvas sekas.

“Mozaīka” un tās draugi darbojas pēc taktikas, kas jau perfekti pārbaudīta daudzkārt vēsturē un citās valstīs. Šo taktiku 1938. gada 5. septembrī Vinstons Čerčils Apvienotās Karalistes parlamentā raksturoja ar šādu līdzību: sākumā ar pistoli pie deniņiem paprasīja 1 mārciņu; kad to iedeva, paprasīja 2 mārciņas; galu galā prasītājs apmierinājās ar 1 mārciņu, 17 šiliņiem un 6 pensiem pie noteikuma, ka, apliecinot savu labo gribu nākotnē, tiks atdots arī viss pārējais. 

Zīmīgais jautājums šeit, protams, ir, kāpēc “Mozaīkas” un viņu draugu opozīcija, par spīti intelektuālam un morālam pārākumam un augstajai platformai, kurā ir burtiski visi pasaules gudrākie cilvēki, kas par laulības institūtu nopietni domājuši, sākot ar senajiem grieķiem, ir ne tikai vāja, bet pat zaudē savus kādreizējos biedrus. Tādus kā “Jauno konservatīvo partiju”, piemēram. Nevar taču būt, ka partija nezina: viņi tika ievēlēti savas sociāli konservatīvās pozīcijas, nevis kāda cita “konservatīvisma” dēļ. Varbūt tāpēc, ka viņi izjūt ārprātīgu spiedienu, kas nāk ne tikai no Latvijas, bet arī Eiropas Savienības un Amerikas. Attiecīgi nepakļaušanās LGBT+ jautājumā viņiem riskē dārgi maksāt kādā citā jomā. Varbūt tāpēc, ka viņi šo jautājumu redz kā jau zaudētu, turklāt bezcerīgi zaudētu – un tādēļ negrib būt tajā pusē, tajā pulciņā, sauktā par vēstures mēslaini, kurš zaudēja. Taču viena lieta ir zaudēt ar godu un varbūt ar sasistu seju, bet pavisam cita – pienest pretiniekam kāroto uz paplātes. Pēdējais ir sliktāk nekā tikt iznestam uz vairoga.  

Šobrīd Latvijā notiek parakstu vākšana par referendumu, kura mērķis ir noskaidrot suverēnās tautas, mūsu augstākā likumdevēja, nostāju ģimenes jautājumā. Demokrātiju mēs šeit vispār aizstāvam ar šķību seju un sakostiem zobiem, turklāt šajā jautājumā tā ir pat man: es tiešām nedomāju, ka pamata jēdzienu definīcijas un tvērumu vajadzētu atdot vairākuma nobalsošanai; es tiešām domāju, ka Satversmei jeb konstitūcijai tās vajadzētu sargāt – tāpat kā kādam augstākajos ešelonos vajadzēt spēt nosargāt varu dalīšanas principu un jo īpaši – veselo saprātu (tas ir, nosargāt to no nonākšanas vēstures mēslainē). Taču cilvēku pasaule ir tāda, kāda tā ir, un, kā saka franči, nākas strādāt ar līdzekļiem, kas pieejami uz borta.

Attiecīgā parakstīšanās saite ir šī: latvija.lv/pv. Pietrūkst vēl aptuveni 135 000 parakstu. Parakstieties un pienesiet parakstīties vecmāmiņām. Šī, iespējams, ir mūsu pēdējā cerība jautājumā, kas ir izšķirošs un skar pašas svarīgākās un svētākās lietas.    

Pārpublicēts no telos.lv

Novērtē šo rakstu:

130
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...