Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iedomāsimies sievieti, kas jau vairākus gadus dzīvo kopā ar savu draugu. Viņa gribētu ar viņu apprecēties un ir mēģinājusi viņam dot skaidrus mājienus. Bildināt no savas puses viņa neuzdrošinās, tas būtu pārāk liels spiediens, nebūtu īsti pieklājīgi, kā arī viņa tiešām baidās, ka viņš pateiks skaidru un galēju “nē”. Taču mājienus viņš ir saņēmis. Un viņš nevēlas.

Viņš nevēlas arī pašu vienkāršāko procedūru – divu liecinieku klātbūtnē salaulāties Dzimtsarakstu nodaļā kādas darbadienas pēcpusdienā, samaksājot nelielu valsts nodevu. Viņi abi zina, ka arguments par naudas trūkumu dārgām kāzām ir nejēdzīgs – neviens no viņiem negaida “dārgas kāzas”, lai gan balles visiem patīk. Viņi arī abi saprot, ka kāzas nav vienkārši liela balle ar tortēm un kleitām. Balle tiktu svinēta par godu viņu laulību solījumam, un visi lūgtie un pat nelūgtie viesi tad būtu šī solījuma liecinieki, padarot to vēl nopietnāku. Pat ar visu balli no nopietnības nevar izvairīties.

Nopietnība ir tajā, ka viņi abi, kā vīrietis, tā sieviete, un tāpat arī visi apkārt stāvošie saprot, ka laulātais draugs ir viena no vērtīgākajām lietām, ko cilvēks jebkad savā dzīvē var iegūt. Tas ir unikāls, ne ar ko nesalīdzināms statuss. Tā ir unikāla partnerība. Tās ir vienīgās šāda veida attiecības, kas cilvēku nesaista ar pirmās pakāpes radiniekiem – vecākiem vai bērniem. Tās ir vienīgās līgumattiecības, kas ne tikai pretendē uz, bet pat pieprasa beznosacījumu dalīšanos un mīlestību, turklāt bez laika un apstākļu ierobežojumiem.  

Arī abu minēto cilvēku vecāki vēlas, lai viņi apprecētos, jo tad šī lieta beidzot būtu “sakārtota”. Nebūtu vairs tā, ka dēlam vai meitai ir vienkārši “jau vairākus gadus draugs” vai “dzīvo ar draudzeni”. Ja viņi apprecētos, viņi kļūtu ģimene. Sieviete to grib jo īpaši tāpēc, ka šis konkrētais vīrietis viņai ir cilvēks, ar kuru viņa tiešām vēlētos – un domā, ka arī spētu, – nodzīvot atlikušo dzīvi. Ja viņi apprecētos, viņa sev šo jautājumu, šo dzīves daļu būtu “sakārtojusi”. Doma, ka viņi ar šo konkrēto vīrieti varētu izšķirties un tad viņai, kura vairs nav jauna, nāktos meklēt jaunu partneri pilnīgi tukšā vietā – kaut kādos krogos vai, pasarg’, Dievs, tinderī – viņai iedveš mēmas šausmas un izmisumu. Tāpēc viņa dod skaidrus mājienus par precēšanos. Taču vīrietis nevēlas.

Iemesli, kāpēc viņš nevēlas, var būt dažādu veidu un līmeņu. Ja viņam kāds tos prasītu, viņš varētu nosaukt veselu virkni, lai gan neviens nebūtu īstais. Viņš varētu teikt, piemēram, ka viņa vecāki bija precējušies un tik un tā “bija nelaimīgi”. Viņš varētu pastāstīt, ka viņa labākais draugs šķīrās no savas pirmās sievas ar šausmīgu skandālu, naidu, mantas dalīšanu tiesā un ārprātīgu traumu. Bet patiesais iemesls, kāpēc viņš negrib apprecēt šo sievieti, ir tāds, ka viņš nejūtas drošs par viņu kopīgo nākotni un sevi tajā. Viņam visdrīzāk ir cita vīzija par savu dzīvi, un šajā vīzijā minētā sieviete neietilpst. Viņš jūtas pietiekami labi, lai turpinātu dzīvot kopā, iespējams, pat ilgi, taču viņam nav pārliecības, ka šī sieviete ir viņa romantisko ilgu un ģimeniskās piederības un apņemšanās piepildījums. To sievieti, kuru viņš gribētu precēt, viņš, iespējams, vēl tikai cer satikt.

Visi cilvēki, kas no malas vēro šo - sievietei būtībā gandrīz traģisko – situāciju, ir pilnīgi bezpalīdzīgi. Tur neko nevar darīt. Viņi vai nu izšķirsies, vai kāda lūzuma, varbūt pat ciešanu un sevis pārvērtēšanas rezultātā tomēr apprecēsies un izveidos ģimeni. To nav iespējams zināt un nav iespējams ietekmēt.

Kāpēc viņi nav ģimene? Tāpēc, ka vīrietis to nevēlas.

Viņu nevar “piespiest” ne sieviete, ne arī radinieki vai draugi – kur nu vēl pašvaldība vai valsts. Visu apkārtstāvošo bezpalīdzības atzīšana šajā situācijā ir nozīmīgs un godprātīgs solis.  

Līdztekus šiem cilvēkiem, kas varētu apprecēties un kļūt par ģimeni, bet tomēr nevar, jo viens vai abi to nevēlas, pastāv vēl tādas pāru kopdzīves formas, kuras nekļūs par laulību objektīvu apstākļu dēļ. Laulība pēc savas jēgas un būtības ir iespējama un augstākā mērā nozīmīga tikai starp pretējā dzimuma personām. Attiecīgi viena dzimuma cilvēki savā konkrētajā partnerībā nekad neizveidos ģimeni. Viņi kā indivīdi to varētu izveidot, ja izšķirtos un nodibinātu attiecības ar pretējā dzimuma partneriem. Tas, ka viņi to nevēlas un redz to sev kā absolūtu neiespējamību, pat skandalozu absurdu, neko nemaina.

Viņu vēlme būt ģimenei, pat ja tā ir abpusēja, ir līdzīga sievietes vēlmei iepriekš aprakstītajā gadījumā – viņi vēlas kaut ko, ko viņu dzīves šībrīža apstākļos nav iespējams iegūt. No vēlmes izpildīšanās viņus visus šķir vai nu partnera nevēlēšanās, vai atbilstoša partnera neesamība. Arī šajā situācijā visi apkārt stāvošie, rokas lauzošie un, protams, pašvaldība vai valsts ir pilnīgi bezpalīdzīgi. Tur neko nevar darīt. Jēdzienu pārdefinēšana arī neko nelīdz, jo tā tikai atbīda realitāti un patiesību, kuru visu zina, – tālāk. 

Pagājušajā gadā, kad piedalījos Tieslietu ministrijas darba grupā Satversmes Tiesas sprieduma par paternitātes atbalstu izpildei, dzirdēju daudz interesanta. No sociālajiem darbiniekiem izskanēja labi saprotamas bažas, ka, pat ja ieviestu kaut kādu puslaulības reģistrācijas institūtu, kur vajadzētu parakstīties pie notāra (bez solījumiem, lieciniekiem, gredzeniem un ballēm), tik un tā visdrīzāk būtu gadījumi, kad vīrieti – teiksim, to, kurš aprakstīts pirmajā rindkopā, – nevarētu “piedabūt” to izdarīt. Būtu tādi, kas ne tikai negribētu precēt savas draudzenes, bet negribētu pilnīgi neko parakstīt – pat ne mazāko papīrīti.

Protams, būtu arī tādas sievietes. Un atkal iznākums būtu tāds pats, kā visos šajos bēdīgajos stāstos no pieaugušo cilvēku dzīvēm: “Trīs gadus nodzīvoja kopā, pēkšņi saslima, nomira, bet sievietei dzīvoklis, mašīna nepienākas!” Vai arī: “Viņa vīrietim gan ēst gatavoja, gan gludināja, gan suni veda pastaigāties, bet tad viņš atrada citu un izmeta viņu uz ielas, un viņai nekādas kompensācijas!”

Humānistiskais impulss, saduroties ar visiem šiem bēdu stāstiem, vedina tos risināt, uzlabot, maksimāli novērst, “sakārtot”, gandrīz vai aizmuguriski “sareģistrēt”, lai tomēr sanāktu tā kompensācija, vismaz kaut kāds taisnīgums! – ja ne par dzīvokli, tad vismaz viesistabas dīvānu vai sunīti. Un par gaidās pavadītajiem gadiem, un par pieviltajām cerībām. Tas ir saprotams impulss (lai gan piebildīšu, ka pārāk strauji tiek izlemts, kurš ir jāatzīst par upuri).

Taču šim impulsam ir jāpretojas. Tam ir jāpretojas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ne valstij, ne pašvaldībai un kur nu vēl Satversmes tiesai nav nekādas daļas un darīšanas gar cilvēku romantiskajām, erotiskajām un eksistenciālajām ciešanām. Tai nav nekādas daļas gar cilvēku sliktiem lēmumiem vai labiem lēmumiem, kas neizdevušies, vai neiespējamību pieņemt labus lēmumus. Valstij arī nav nekādas daļas un darīšanas gar nepareizu seksuālo orientāciju – vai orientāciju vispār.

Starp citu, visi saprot, kāda orientācija ir pareiza un kāda ir nepareiza, visi arī saprot, kādu mērķi tā pilda un kālabad noteikta veida savienību, proti, laulību, valsts aizstāv un atbalsta. Visu šo patiesību noliegšana ir vienkārši trokšņa taisīšana un miglas pūšana. Lai kā mēs dažkārt to gribētu, cilvēciskās eksistences traģēdijas nespēj un nedrīkst risināt valsts. Mēs esam pieauguši un pilngadīgi – un, pat ja mēs savā garā neesam, mums jābūt. Nav citas izvēles. Valsts nav mūsu mamma, un mēs neesam tās mazie bērni. Valstij arī nav jāizpleš tās labvēlīgi tirāniskais tīmeklis tajās skumjajās vietās, kur gandrīz katrs vismaz reizi dzīvē saduras ar savas personīgās drāmas “karmiskajiem augļiem”.

Otrkārt, ir pareizi gribēt, lai valsts ar saviem likumiem palīdz cilvēkiem izdarīt labus lēmumus; tam arī kalpo likums – tas vedina uz labo un vedina prom no ļaunā. Taču labajam ir jābūt skaidri izteiktam, skaidri redzamam, atzītam un neatšķaidītam, pat ja tas savā tīrajā formā uzstāda ideālu, kuru daudzi nespēj pilnībā sasniegt. Un, ja arī sasniedz, tad bieži veiksmes, ne savu nopelnu dēļ. Tas būtu tas ideāls, kurā augstāk aprakstītā sieviete un vīrietis, laulāti un mīloši, Dzemdību namā sagaida savu zīdainīti, kurš vienu rociņu pastiepj mammai, otru – tētim, visus trīs savienojot beznosacījumu mīlestībā. Tas ir tas ideāls, kuru kādā šeit nesen publicētā tekstā aprakstīja Dostojevskis; es nedaudz pārfrazēšu: ideāls, kuru ir sludinājuši pravieši, par kuru mocekļi ir mesti lauvām, par kuru ir celtas gotiskās katedrāles, par kuru kari tiek sākti un izbeigti, par kuru tiek iznesti vislielākie upuri. Šīs beznosacījumu mīlestības trijotnes ideāls. Neviens cits. 

Visi iepriekšējie likumprojekti, ar kuriem mēģina “sakārtot” kopdzīves problēmas un atvieglot cilvēkiem “dzīvi”, vienalga, ar kādu nosaukumu – partnerattiecību, dzīvesbiedru vai, kā jaunākajā iterācijā, civilo savienību – cieš no vienas un tās pašas problēmas. Tie mēģina atrisināt uzskaitītās un dažkārt arī mākslīgi uzpūstās problēmas nevis konkrēti un pa vienai, bet sareģistrējot kopā pārus. Proti, kad jauna veida pāru savienība būs izveidota un atzīta, tad arī tai apkārt vēdekļveidā risinās attiecīgās problēmas, par katru kaulējoties ar opozīciju. Piemēram, jautājot: vai šie sareģistrētie, kas nav vecāki, tiks legāli atzīti par bērna vecākiem? Kādā apjomā viņi mantos? Vai viņiem būs tikai tiesības vai arī pienākumi? Vai viņus sauks par “ģimenēm”?

Minētajā Tieslietu ministrijas darba grupā, kura bija neglābjami sašķelta “Mozaīkā” un tās opozīcijā, opozīcijas virzīto pieeju pat neizdevās izskatīt. Tā būtu šāda: nekādu jaunu puslaulības institūtu nedibināt; pilnveidot attiecīgos līgumus, turklāt tādā veidā, ka līgumu par dzīvokli varētu noslēgt ar vienu personu, savukārt vienošanos par apmeklējumu reanimācijā – ar kādu citu. Galu galā ir atvērts jautājums, kāpēc jauns civilo savienību līgums būtu jāattiecina tikai uz divām personām, nevis trim vai četrām? Nekādu pārliecinošu argumentu tam pretī nav, jo, ja reiz dualitāti un binaritāti, ko automātiski ietver laulība, saistot potenciālo tēvu ar potenciālo māti, noraidām, mistiskais divnieks jeb divsavienība paliek bez loģiska seguma.

Var saprast, kāpēc “Mozaīka” un tās draugi nepieņem nekādu konkrēto problēmu atrisināšanu un pastāv tikai uz pāru reģistrēšanu. Jo ir nepieciešams pārliecināt – un, ja vajag, piespiest domāt –, ka visas savienības ir vienlīdzīgas un visas valstij ir vienādi jāatbalsta. Citādāk valsts nebūs mīloša mamma. Citādāk tā drīzāk būs stingrs tētis. Argumentus par laulības izšķiroši būtisko saistību ar bērnu dabīgajām tiesībām, cik vien iespējams, augt ar vecākiem, viņi izliekas nesaprotam, lai gan ģimenes struktūras destabilizēšanai un visas pienākumu bāzes trivializēšanai būs tālejošas negatīvas sekas.

“Mozaīka” un tās draugi darbojas pēc taktikas, kas jau perfekti pārbaudīta daudzkārt vēsturē un citās valstīs. Šo taktiku 1938. gada 5. septembrī Vinstons Čerčils Apvienotās Karalistes parlamentā raksturoja ar šādu līdzību: sākumā ar pistoli pie deniņiem paprasīja 1 mārciņu; kad to iedeva, paprasīja 2 mārciņas; galu galā prasītājs apmierinājās ar 1 mārciņu, 17 šiliņiem un 6 pensiem pie noteikuma, ka, apliecinot savu labo gribu nākotnē, tiks atdots arī viss pārējais. 

Zīmīgais jautājums šeit, protams, ir, kāpēc “Mozaīkas” un viņu draugu opozīcija, par spīti intelektuālam un morālam pārākumam un augstajai platformai, kurā ir burtiski visi pasaules gudrākie cilvēki, kas par laulības institūtu nopietni domājuši, sākot ar senajiem grieķiem, ir ne tikai vāja, bet pat zaudē savus kādreizējos biedrus. Tādus kā “Jauno konservatīvo partiju”, piemēram. Nevar taču būt, ka partija nezina: viņi tika ievēlēti savas sociāli konservatīvās pozīcijas, nevis kāda cita “konservatīvisma” dēļ. Varbūt tāpēc, ka viņi izjūt ārprātīgu spiedienu, kas nāk ne tikai no Latvijas, bet arī Eiropas Savienības un Amerikas. Attiecīgi nepakļaušanās LGBT+ jautājumā viņiem riskē dārgi maksāt kādā citā jomā. Varbūt tāpēc, ka viņi šo jautājumu redz kā jau zaudētu, turklāt bezcerīgi zaudētu – un tādēļ negrib būt tajā pusē, tajā pulciņā, sauktā par vēstures mēslaini, kurš zaudēja. Taču viena lieta ir zaudēt ar godu un varbūt ar sasistu seju, bet pavisam cita – pienest pretiniekam kāroto uz paplātes. Pēdējais ir sliktāk nekā tikt iznestam uz vairoga.  

Šobrīd Latvijā notiek parakstu vākšana par referendumu, kura mērķis ir noskaidrot suverēnās tautas, mūsu augstākā likumdevēja, nostāju ģimenes jautājumā. Demokrātiju mēs šeit vispār aizstāvam ar šķību seju un sakostiem zobiem, turklāt šajā jautājumā tā ir pat man: es tiešām nedomāju, ka pamata jēdzienu definīcijas un tvērumu vajadzētu atdot vairākuma nobalsošanai; es tiešām domāju, ka Satversmei jeb konstitūcijai tās vajadzētu sargāt – tāpat kā kādam augstākajos ešelonos vajadzēt spēt nosargāt varu dalīšanas principu un jo īpaši – veselo saprātu (tas ir, nosargāt to no nonākšanas vēstures mēslainē). Taču cilvēku pasaule ir tāda, kāda tā ir, un, kā saka franči, nākas strādāt ar līdzekļiem, kas pieejami uz borta.

Attiecīgā parakstīšanās saite ir šī: latvija.lv/pv. Pietrūkst vēl aptuveni 135 000 parakstu. Parakstieties un pienesiet parakstīties vecmāmiņām. Šī, iespējams, ir mūsu pēdējā cerība jautājumā, kas ir izšķirošs un skar pašas svarīgākās un svētākās lietas.    

Pārpublicēts no telos.lv

Novērtē šo rakstu:

129
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....