Vēlreiz par nepieciešamo rīcību. Operatīvā sadaļa - prezidentam būtu jāaicina Siliņa atkāpties (kā to izdarīja cits prezidents Andris Bērziņš ar Valdi Dombrovski pēc Maximas). Tieši tā būtu jābeidzas šim valdības uzrāvienam.
Jāizveido krīzes vadības kabinets bez jebkāda pienākuma to veidot no Saeimas deputātiem. Būtiskākais pat nav darāmo darbu saraksts, bet gan cilvēku spējas, jo šobrīd notikumi pasaulē mainās tik strauji, ka uzminēt rīt darāmos darbus nav ticami iespējams.
Ko var un vajag izdarīt, ir parūpēties, lai valdības vadītājs un komanda ir ar intelektuālu un lēmumu pieņemšanas kapacitāti adekvāti rīkoties strauji mainīgos apstākļos. Uzreiz pēc tam ir jāizsludina parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Bez jauna mandāta parlamentā nekas saprātīgs notikt vairs nevar.
Vidējā termiņā - jaunsanākušajai Saeimai galvenais uzdevums ir mainīt vēlēšanu kārtību (gan parlamenta, gan prezidenta), lai nodrošinātu efektīvāku un kvalitatīvāku pārvaldes kārtību. Ir jābūt sistēmai, kas nodrošina vēlēšanu uzvarētāju, dod pilnvaras realizēt politiku nevis noslīkt koalīciju veidošanas un uzturēšanas apskāvienos.
Pārmaiņas var notikt, ja ir saņemts mandāts un rīcības brīvība tās realizēt. Tikai tad ilgtermiņā veidojas iespēja, ka politikā iesaistīsies personības. Milejs Argentīnā neko nebūtu panācis, ja tur būtu līdzīga vēlēšanu sistēma mūsējai. 1934. gadā Saeimas vairākums to saprata un divos lasījumos bija grozījis Satversmi, trešo lasījumu nojauca apvērsums… Kaut 90 gadus vēlāk, bet beidzot ir jāpabeidz šis darbs pie Satversmes grozījumiem.
Tas ir tas ko redzu kā galveno uzdevumu arī savā darbā, un pie tā šobrīd strādāju. Ilgtermiņā - par prioritāti Nr.1. noteikt izglītību. Lai tad, kad nākotnē nāks priekšā sarežģīti un šobrīd neprognozējami izaicinājumi mūsu nācijai (un tie droši nāks), mums būtu cilvēki, kuri spētu ar tiem tikt galā.