Vēlreiz par nepieciešamo rīcību. Operatīvā sadaļa - prezidentam būtu jāaicina Siliņa atkāpties (kā to izdarīja cits prezidents Andris Bērziņš ar Valdi Dombrovski pēc Maximas). Tieši tā būtu jābeidzas šim valdības uzrāvienam.
Jāizveido krīzes vadības kabinets bez jebkāda pienākuma to veidot no Saeimas deputātiem. Būtiskākais pat nav darāmo darbu saraksts, bet gan cilvēku spējas, jo šobrīd notikumi pasaulē mainās tik strauji, ka uzminēt rīt darāmos darbus nav ticami iespējams.
Ko var un vajag izdarīt, ir parūpēties, lai valdības vadītājs un komanda ir ar intelektuālu un lēmumu pieņemšanas kapacitāti adekvāti rīkoties strauji mainīgos apstākļos. Uzreiz pēc tam ir jāizsludina parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Bez jauna mandāta parlamentā nekas saprātīgs notikt vairs nevar.
Vidējā termiņā - jaunsanākušajai Saeimai galvenais uzdevums ir mainīt vēlēšanu kārtību (gan parlamenta, gan prezidenta), lai nodrošinātu efektīvāku un kvalitatīvāku pārvaldes kārtību. Ir jābūt sistēmai, kas nodrošina vēlēšanu uzvarētāju, dod pilnvaras realizēt politiku nevis noslīkt koalīciju veidošanas un uzturēšanas apskāvienos.
Pārmaiņas var notikt, ja ir saņemts mandāts un rīcības brīvība tās realizēt. Tikai tad ilgtermiņā veidojas iespēja, ka politikā iesaistīsies personības. Milejs Argentīnā neko nebūtu panācis, ja tur būtu līdzīga vēlēšanu sistēma mūsējai. 1934. gadā Saeimas vairākums to saprata un divos lasījumos bija grozījis Satversmi, trešo lasījumu nojauca apvērsums… Kaut 90 gadus vēlāk, bet beidzot ir jāpabeidz šis darbs pie Satversmes grozījumiem.
Tas ir tas ko redzu kā galveno uzdevumu arī savā darbā, un pie tā šobrīd strādāju. Ilgtermiņā - par prioritāti Nr.1. noteikt izglītību. Lai tad, kad nākotnē nāks priekšā sarežģīti un šobrīd neprognozējami izaicinājumi mūsu nācijai (un tie droši nāks), mums būtu cilvēki, kuri spētu ar tiem tikt galā.






Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.