Iesaki rakstu: 
Vēlreiz par nepieciešamo rīcību. Operatīvā sadaļa - prezidentam būtu jāaicina Siliņa atkāpties (kā to izdarīja cits prezidents Andris Bērziņš ar Valdi Dombrovski pēc Maximas). Tieši tā būtu jābeidzas šim valdības uzrāvienam.
Jāizveido krīzes vadības kabinets bez jebkāda pienākuma to veidot no Saeimas deputātiem. Būtiskākais pat nav darāmo darbu saraksts, bet gan cilvēku spējas, jo šobrīd notikumi pasaulē mainās tik strauji, ka uzminēt rīt darāmos darbus nav ticami iespējams.
Ko var un vajag izdarīt, ir parūpēties, lai valdības vadītājs un komanda ir ar intelektuālu un lēmumu pieņemšanas kapacitāti adekvāti rīkoties strauji mainīgos apstākļos. Uzreiz pēc tam ir jāizsludina parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Bez jauna mandāta parlamentā nekas saprātīgs notikt vairs nevar.
Vidējā termiņā - jaunsanākušajai Saeimai galvenais uzdevums ir mainīt vēlēšanu kārtību (gan parlamenta, gan prezidenta), lai nodrošinātu efektīvāku un kvalitatīvāku pārvaldes kārtību. Ir jābūt sistēmai, kas nodrošina vēlēšanu uzvarētāju, dod pilnvaras realizēt politiku nevis noslīkt koalīciju veidošanas un uzturēšanas apskāvienos.
Pārmaiņas var notikt, ja ir saņemts mandāts un rīcības brīvība tās realizēt. Tikai tad ilgtermiņā veidojas iespēja, ka politikā iesaistīsies personības. Milejs Argentīnā neko nebūtu panācis, ja tur būtu līdzīga vēlēšanu sistēma mūsējai. 1934. gadā Saeimas vairākums to saprata un divos lasījumos bija grozījis Satversmi, trešo lasījumu nojauca apvērsums… Kaut 90 gadus vēlāk, bet beidzot ir jāpabeidz šis darbs pie Satversmes grozījumiem.
Tas ir tas ko redzu kā galveno uzdevumu arī savā darbā, un pie tā šobrīd strādāju. Ilgtermiņā - par prioritāti Nr.1. noteikt izglītību. Lai tad, kad nākotnē nāks priekšā sarežģīti un šobrīd neprognozējami izaicinājumi mūsu nācijai (un tie droši nāks), mums būtu cilvēki, kuri spētu ar tiem tikt galā.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
