Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek.com mūs ir ievilcis diskusijā par kompensējamu medikamentu izrakstīšanu Latvijā, par to – vai konkrētam slimniekam valsts var vai nevar apmaksāt visus nepieciešamos zāļlīdzekļus. Diskusijā aizvainojoši ir tas, ka jautājums netiek skatīts globāli vai pat valstiski, bet izrauti no konteksta. Vienam konkrētam slimniekam neizsniegts finansējums no neeksistējošas naudas tiek pārvērsts par viena konkrēta ierēdņa kaitniecību vai noziegumu. Patiesībā Latvijā divas trešdaļas vēža slimnieku paliek bez vajadzīgiem zāļlīdzekļiem.

Mediķiem pārmet ministrijas noteiktu finanšu izmantošanas kārtību. Tiek sacelta brēka par dažiem simtiem tūkstošu latu mākslīgās apaugļošanas programmai, kas reāli Latvijai palīdzēs demogrāfijas problēmu risināšanai, tai pašā laikā citās nozarēs nauda tiek izsvaidīta pilnīgi citā pakāpē.

Vai man kāds prasīja atļauju no manas nodokļu maksātāja naudas atņemt 142 miljonus latu zemās grīdas tramvaju iegādei (no katra Latvijas nodokļu maksātāja pa 150 latiem)? Vai kāds man prasīja atļauju iegādāties trīsdesmit četrus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus par kopējo summu ap 600 miljoniem eiro (no katra nodokļu maksātāja pa 460 latiem)?

Vai valsts prasīja – kur iedzīvotāji vēlas iztērēt 50 miljonus latu – jaunas Valsts ieņēmumu dienesta ēkas vai Stradiņa slimnīcas neatliekamās palīdzības korpusa būvēšanai? Tātad – valsts un Rīgas pašvaldība tērē naudu Latvijai nepamatoti dārgiem iepirkumiem, bet medicīnai atvēl finanšu pabiras.

Atvainojos visiem, jo jālasa šoreiz būs daudz. Tiem, kam par visu ir savs viedoklis, iesaku nelasīt, jo es nevienu nenomelnošu, bet nevienu arī neattaisnošu.

Globāli zāļu bizness ir trešais vai sestais nozīmīgākais pasaulē – atkarībā no tā, kā tiek uzskaitīti ieroči un narkotikas. Toties zāļu bizness ir nozīmīgākais spēlētājs reklāmas tirgū, zāles pasaulē tieši un netieši reklamē par lielākām naudām nekā automašīnas, ceļojumus un modes preces kopā. Pie kam reklamē intelektuāli un moderni. Lai atceramies kaut vai to, ka Amerikas zāļu kompānijas atsūtīja uz Latviju Madlenu Olbraitu, kas pārliecināja Latvijas valdību iekļaut osteoporozes medikamentus apmaksājamo medikamentu sarakstā. Tā kā līdzekļu medikamentu kompensācijai nekļuva vairāk, uz osteoporozes medikamentu rēķina samazinājās līdzekļi vēža vai leikozes slimniekiem. Es nevēlos teikt, ka osteoporoze nav jāārstē, bet tie ir svara kausi – kam līdzekļi vajadzīgi vairāk – vēzim vai osteoporozei.

Zāles medicīnā ieņem arvien nozīmīgāku vietu. Gadsimtiem pieņemts, ka ārstniecībā vienlīdz nozīmīga ir terapija ar zālēm, ķirurģija, terapija ar fizikāliem līdzekļiem (siltumu, aukstumu, strāvu, masāžu utt.) un psihoterapija. Zāļu firmu lielās ietekmes dēļ (arī tāpēc, ka vairums zinātnes pētījumu pasaules medicīnā tiek veikts ar zāļu firmu atbalstu) 21. gadsimta sākumā farmācijas industrijai ir izdevies ievērojami palielināt savu īpatsvaru ārstniecībā. Kamdēļ gan lietot inhalācijas un bankas, ja bērnam var nozīmēt antibiotikas? Un ar globālās ierēdniecības gādību šādi uzstādījumi nonāk vadlīnijās, ieteikumos un apmaksājamajos veselības pakalpojumos. Jo ministrija nudien nav paredzējusi maksāt kaut santīmu par banku uzlikšanu vai inhalāciju mājas apstākļos.

Psihoterapija Latvijā faktiski netiek apmaksāta, bet ir jūtams spiediens – katram ar sliktu pašsajūtu izrakstīt antidepresantus. Pasaulē daudz pētītā un pierādītā kustības (pastaigas, treniņa) ietekme uz ārstniecības gaitu tiek rūpīgi aizstāta ar gultas režīmu un tablešu sauju. Reklāma mums iesaka nevis savus tautas līdzekļus, bet Alpu ziedu uzlējumu, Kordiljēros vāktas saknītes, Dienvidķīnas ziedu medu un svešzemju augļu sulu. Interneta tirdzniecībā viegli pieejami gan antibiotiķi, gan psihotropi, gan antidepresīvi, gan potenci stimulējoši (viagra) līdzekļi.

Un publiskās diskusijās Ārstu biedrība tiek iesaistīta tikai un vienīgi medikamentu lauciņā. Tā vietā, lai es rakstītu pacientiem – kā pareizi ēst, kustēties, ievērot režīmu, atmest smēķēšanu, esmu spiests rakstīt par zālēm.

Gandrīz visas līdzīgas zāles ražo no viena un tā paša substrāta, pie kam šis substrāts ražots Ķīnā, Pakistānā, Indijā vai Brazīlijā. Lepnākas firmas šo pulveri attīra vairāk un iesaiņo krāsainā kapsulā, mūsu rūpnīcas Olainē vai Rīgā – glītā kapletē, bet indieši – baltās tabletēs. Tādēļ pirmās zālītes maksā pārdesmit latu, otrās dažus latus, bet trešās – santīmus. Pacients lieto tās zāles, ko izrakstījis ārsts vai ieteicis aptiekārs. Ārsts izraksta tās zāles, par kurām ir labāk informēts, pat ja šīm zālēm ir viena izejviela. Par zālēm ārstu parasti informē zāļu firmu pārstāvji.

Ja ārsts izraksta vairāk nekā trīs dažādas tabletes, varam būt gandrīz simtprocentīgi droši, ka pacients sajauks – kuras tabletītes lietojamas pa vienai trīs reizes, kuras – pa divām četras reizes dienā. Vēl trakāk, ja pacients bijis pie vairākiem ārstiem, kuri visi, labi būdami, savu receptīti izrakstījuši.

Ja kāds pacients iegādājas un apēd visas tās bezrecepšu zāles un medikamentiem pēc iesaiņojuma līdzīgus uzturbagātinātājus, kurus pirms Panorāmas un vakara filmas laikā reklamē televīzijā, viņam jālieto pa saujai kapsulu četras reizes dienā. Ja cilvēks apēstu tik daudz kapsulu, viņa kuņģis tiktu aizpildīts ar tilpumu, kas līdzvērtīgs maltītei. Neņemos spriest, kas notiek ar cilvēku, kam viss šis labums uzsūcas asinīs, bet droši var teikt, ka dažas no ķīmiskām vielām viņam tiek par daudz.

Zāles pacients saņem trijos veidos – pērk par savu naudu, saņem slimnīcā valsts apmaksātus medikamentus vai šos medikamentus iegādājas aptiekā un viņam tos pilnībā vai daļēji kompensē valsts. Latvijā ir otrs mazākais medikamentu kompensācijas budžets Eiropas Savienībā. 2009. gadā valsts apmaksāja zāles par 72 043 523.39 latiem, 2010. gadā – par 74 066 966.36 latiem, bet 2011. – par 81 994 670.39 latiem.

Ļoti plānais deķītis – valsts budžets medikamentu kompensācijai tiek vilkts no vienas puses uz otru. Katras jomas speciālisti ir pārliecināti, ka viņu specialiātē medikamenti ir jākompensē no kopējā maciņa, tātad – no manas un lasītāju kopējās budžeta naudas.

Visvairāk deķīti uz savu pusi parāva Baiba Rozentāle, būdama veselības ministre, viņa ievērojami paplašināja deķīti infekciju slimību profilaksei un ārstēšanai. Tiesa, ļaunas mēles melsa, ka tas nedaudz saistīts ar to, ka iepirkumiem viņa izmantoja sev draudzīgu vairumtirdzniecības bāzi un aptiekas sevis vadītajā slimnīcā, bet šīm valodām nav rasts nekāds pamatojums. Problēma ir tāda, ka nevar kādai slimnieku grupai šo finansējumu samazināt (piemēram, C hepatīta vai HIV/AIDS ārstēšanai), bet var pielikt kādai citai grupai klāt.

Tad nu par onkoloģiskiem preparātiem (dati var būt nedaudz neprecīzi, jo preparāti bērnu onkoloģijā un atsevišķām onkoloģisko slimību grupām, iespējams, klasificēti citās sadaļās). 2009. gadā valsts apmaksāja onkoloģiskās zāles par 11 129 045.82 latiem, 2010. gadā – par 10 170 957.10 latiem, bet 2011. – par 11 836 637.25 latiem. Viennozīmīgi – pat pašiem vienkāršākajiem ķīmijterapeitiskajiem preparātiem te nepietiek.

Prioritātei tomēr būtu jābūt zālēm vēža un leikozes ārstēšanai, īpaši bērnu un jaunatnes vecumā. Un šīs zāles ir ļoti, ļoti dārgas. Latvijā onkoloģisko preparātu iegādei nauda tiek neproporcionāli taupīta salīdzinot ar jebkuru citu Eiropas valsti.

Onkoloģija ir viens no galvenajiem mirstības iemesliem Latvijā, un onkoloģiski slimu pacientu skaits ik gadu turpina pieaugt. Kompensējamo medikamentu sistēmā onkoloģisko pacientu ārstēšanai Latvijā 2012. gadā ir paredzēti 11,8 miljoni latu, Igaunijā – 21 miljons latu, Lietuvā – 35 miljoni latu. Pēc inovatīvo medikamentu lietošanas apjoma uz pacientu, Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Palielinot onkoloģijas inovatīvo medikamentu budžetu, mēs, protams, nevarēsim glābt visus pacientus, tomēr spēsim palīdzēt un atvieglot ciešanas vismaz daļai no smagi slimajiem.

Savukārt nevajadzētu saprast, ka pārējos līdzekļus no kompensējamajiem medikamentiem valsts tērē nelietderīgi. Ļoti nozīmīgi ir psihiatrisko slimnieku ārstēšanai paredzētie medikamenti, bez kuriem nudien pacienti nevar iztikt, bet kā likums – paši nevar tiem naudu nopelnīt. Nozīmīga sadaļa ir zāles pacientiem pēc insulta vai infarkta.

Vai ir izšķērdība šo zāļu izrakstīšanā un valsts naudas tērēšanā, kā raksta kāda medicīnas darbiniece, vainu veļot uz ārstiem? Pasaulē ir daudz zinātnisku pierādījumu, ka vakcinācija pret sezonālo gripu ievērojami samazina mirstību no tās, pasargā grūtnieces no priekšlaicīgām dzemdībām un bērnu patoloģijām. Diemžēl pēc Big Pharma centieniem nopelnīt miljardus ar „cūku gripu” neuzticība pieauga visām gripu vakcīnām, t.sk. ārstu vidū. Uzskats, ka ārsti bez nekādas kritikas uzņem visus farmācijas ieteikumus, ir maldīgs.

Tamdēļ es jūs vēlreiz apgrūtināšu ar stāstiņiem par Big Pharma. Big Pharma lielākajā daļā valstu pārstāv lielākās zāļu kompānijas. Latvijā kā mazā valstī lielajām kompānijām nav tik striktas intereses, tādēļ farmācijas intereses nonākušas zāļu vairumtirgotāju un aptieku ķēžu turētāju rokās. Vienai no ķēdēm netieši pieder arī 8 poliklīnikas Rīgā, vairākas slimnīcas, daudzi doktorāti un viena no lielākajām laboratorijām. Tādēļ diskusija ap zālēm galvenokārt raisās zāļu vairumtirgotāju interesēs, kuri visu laiku apgalvo, ka ārsti izrakstot dārgās zāles un tādēļ zāļu cenas tik augstas.

Es tomēr vēlētos diskusiju pārnest tajā virzienā – kas valstij ir būtiskāk – savu iedzīvotāju veselība un dzīvildze vai jauni vilcieni laikā, kad lielākā daļa Latvijas dzelzceļu tiek slēgti?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

21

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...