Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vēlreiz par "Vienotību" un veselības ministru

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents*
25.07.2014.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā valda pieņēmums, ka Veselības ministrija pienākas partijai, kurai ir gan premjerministra, gan finanšu ministra portfelis. Pēdējie trīs gadi pierādījuši pretējo - šāda kombinācija ir bezjēdzīga, ja ne noziedzīga.

Ingrīda Circene rāvās melnās miesās, lai palīdzētu Finanšu ministrijai iekasēt nodokļus, bet Finanšu ministrija ar lielajām šķērēm apgraizīja veselības budžetu. Rezultātus vieglāk parādīt krītošā grafikā, bet nolasāma ir arī skaitļu līkne: 2010. gadā veselības joma saņēma budžetu, kas bija 3.8% no IKP. 2011. gadā - 3.4%, 2012. gadā - 3.2%, pērn - 3.0%.

Šī gada plāns nosaka, ka veselība saņems 2.9% no IKP, 2015. gada plāns - 2.7%, bet 2016. gadā - 2.5%. Šos skaitļus katrs var itin viegli aprēķināt, lasot likumu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam."

Šobrīd Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielākā problēma ir nesamērīgi lielie līdzmaksājumi, pacientu iemaksas, maksas pakalpojumi un nauda, kas jātērē zāļu iegādei. Realitātē medicīna un veselības aprūpe patērē tikpat, cik Igaunijā un Lietuvā, t.i. 6 - 7%, bet puse no šīs summas ir nevis solidārs maksājums, bet gan maksājums no pacienta kabatas.

Lielo līdzmaksājumu un pacientu iemaksu dēļ mūsu valstī pacientu aprūpe tiek diferencēta pēc klasiskajām nevienlīdzības pazīmēm: veselais saņem labāku palīdzību nekā slimais, jaunais - labāku nekā cilvēks cienījamā vecumā, bagātais - labāku nekā nabagais un rīdzinieks - labāku nekā laucinieks.

Jo demokrātiskāka valsts, jo atšķirības mazākas. Jo nevienlīdzīgā valstī dzīvojam, jo šīs atšķirības lielākas. Vismaz 14% Latvijas iedzīvotāju nevar saņemt veselības aprūpes pakalpojumu tikai tādēļ, ka par to nevar samaksāt. Līdz ar to mums ir ielaistas slimības un novēlota ārstēšana.

Jauns, spēkpilns politiķis nekad nesapratīs pacientu, nekad nesapratīs veselības aprūpes būtisko aksiomu - pacientu ārstē ārsts un medicīnas māsa, nevis izkrāsotas telpas, kompjūtertomogrāfs vai e-veselība.

Politiķis pērk neatliekamās palīdzības mašīnu ar iemontētām ārējām un iekšējām videokamerām, displejiem, īpašajiem riteņu savērsumiem un alkometriem katrā mašīnā, nevis maksā lielāku algu šīs neatliekamās palīdzības brigādes ārstam, ārsta palīgam un šoferim.

Brīdī, kad neko vairs nevar saglābt, - līdz vēlēšanām atlikusi daži mēneši, Vienotība izliekas, ka meklē veselības ministru. Pirmkārt, jau tādu, kurš nav ārsts un nav politiķis. Jo ārsts tiešām varētu sākt cīņu par sakārtotu veselības aprūpi, bet politiķim būtu svarīgi labi reitingi vēlēšanās un viņš strādātu, prasītu naudu un atbalstu likumdošanas iniciatīvām. Toties Vienotība izliekas, ka meklē šo kandidātu medicīnai tuvu stāvošo aprindās.

Otrkārt, ideālais ministrs, vienotībasprāt, nāk no ierēdniecības vai vismaz augstskolas tehniskās vadības, bet, treškārt, viņam jābūt ar prasmēm tirgot medikamentus vai medicīnas instrumentus vai vismaz jāsaprot šī joma. Pēdējais kritērijs rūpīgi ievērots, ieceļot slimnīcu vadītājus un lielākas amatpersonas.

Lielākajai daļai no tiem, kas atbilst Vienotības kritērijiem, ir arī citas pazīmes - labi apmaksāts darbs, uz kuru cierē konkurenti, daži nebūtiski skeleti skapī, kas ir pilnīgi neinteresanti viņu ikdienas darba devējiem un kolēģiem, bet varētu tikt izpūsti kā ziloņi no mušas, kļūstot par ministru. Tāpēc uzrunātie veselības ministra kandidāti no šī amata atsakās.

Te nu Vienotība notrauc rūgtu asaru no vaiga un saka: „Neviens nevēlas kļūt par veselības ministru."

Diezgan glupi veidojas sistēma, ka ministri tiek meklēti, kur pagadās, tikai ne Saeimas frakcijā. Šo sistēmu pilnībā izkopusi Nacionālā apvienība kultūras un tieslietu jomās, tad to pārņēma Vienotība, ministru amatiem pāršķirstot ierēdniecības pūra lādes.

Godīgi jau būtu bijis, ja Vienotība ņemtu kādu ārstu no partijas rindām vai neārstu no Saeimas frakcijas. Nu, varbūt ne Solvitu Āboltiņu, bet tad vismaz Jāni Reiru, Dzintaru Zaķi, Ilzi Viņķeli un kopīgiem spēkiem censtos labot to, ko savārījuši partijas biedri Andris Vilks ar Ingrīdu Circeni.

Apgalvojumi, ka nav neviena cilvēka Latvijā, kas būtu gatavi kļūt par ministru uz šiem dažiem mēnešiem, ir vismaz muļķīgi, ja ne klaji melīgi. Es varētu pateikt četrus kritērijus, kādiem būtu jāatbilst šim ministram, un pēc tam Ārstu biedrība piemeklētu atbilstošus, darbam gatavus kandidātus.

Tātad, pirmkārt, ārsts ar padziļinātām zināšanām sabiedrības veselībā un veselības menedžmentā. Otrkārt, ne vecāks par 40 gadiem, lai pats ir pie labas veselības un var šos četrus mēnešus strādāt kā mūžīgais dzinējs. Treškārt, viņam vajadzīga pieredze nevalstiskā sektora darbā vai pašvaldības darbā. Ceturtkārt, mīl medicīnu un savu valsti.

Šādiem kritērijiem atbilstošus 3 - 4 jaunus ārstus Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība var piedāvāt Saeimai kaut rīt. Bet neceriet, valdošajai koalīcijai tas nav vajadzīgs, jo labs darbs un iniciatīva nav šīs koalīcijas prioritātes. Koalīcija veidos mistiskas darba grupas, kas neko nedarīs, bet čakli veiks darbības imitāciju.

Viens lūgums Vienotībai. Lūdzu, atdodiet kādam citam koalīcijas partnerim veselības ministra amatu nākošajā Saeimā. Pieredze rāda, ka nekā sliktāka par vienoto Vienotības komplektu - premjers, finanšu ministrs, veselības ministrs - mūsu jomai nevar būt.

*Šī raksta autors nav nevienas politiskas partijas biedrs, nekandidē vēlēšanās un publiski atzīst, ka Eiroparlamenta vēlēšanās ievilka krustiņu Valdim Dombrovskim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...