Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Desmit tūkstoši apņēmīgu, gandrīz pat varonīgu ļaužu ir ar saviem parakstiem pret pieminekli Pārdaugavā apliecinājuši, ka vienmēr gatavi cīniņam ar cilvēku atmiņu un citām lietām, kas lāga nespēj sist pretim, - akurāt kā tas bijušais komuņaku sekretārs, tagadējais tautas kalps, kas ne tik senā pagātnē pavēlēja postīt Kalpaka un viņa cīņubiedru piemiņas vietas, bet nu apgalvo, ka šādā veidā tās glābis no iznīcības. Speciāli viņiem veltu šo, iespējams, pamācošo fragmentiņu no savas jaunās grāmatas Trīspadsmit Amerikas.

"Es esmu nonācis Nikaragvas galvaspilsētas Managvas nomaļākā rajonā, netālu no Austrumu kapsētas - Cementerio Oriental, un stāvu pie pamatīga gareniska, nedaudz apskrambāta, sarkanmelni nokrāsota betona bluķa, - šajā pasaulē tieši betons visbiežāk izmantotais pieminekļbūves materiāls, un arī krāsu izmantošana ir parasta un atzīta lieta. Uz tā uzmontēta vertikāla balta betona plāksne, bet tās vidū uz tumšpelēcīgas metāla plāksnes – vai varbūt tā tomēr ir tikai citādi nokrāsota reljefa betona plāksnes daļa – fona ar gaišākiem burtiem rakstīts: Colonia. Leonel Rugama. „Qe se rinda tu madre". Un vēl zvaigznītes simbols ar vienu datumu - 27 marzo 1949 - un krustiņš ar otru - 15 enero 1970.

Šī ir piemiņas vieta, iespējams, varbūt pat visslavenākajam nikaragviešu mūslaiku revolucionāram, kura pēcnāves liktenis uzskatāmi parāda, kas ir noticis ar visu Nikaragvas revolūciju. To pašu, kura notika 1979. gadā un izraisīja tādu ASV nepatiku, ka sekoja daudzus gadus ilgs tirdzniecības embargo un miljardus izmaksājuši mēģinājumi paklusām gāzt nepatīkamo marksistiski ļeņinisko režīmu.

Leonels Rugama, kurš, kā rāda piemiņas plāksne, nenodzīvoja pat līdz divdesmit viena gada vecumam, bija dzejnieks. Turklāt dzejnieks viņš bija tajā retajā - faktiski unikālajā - pasaules valstī, kur (kā jums to norādīs arī jebkurš Nikaragvas ceļvedis) dzejnieks un rakstnieks joprojām ir vairāk elks nekā citviet popzvaigzne vai Holivudas spīdeklis; valstī, kur nebūs nekāds brīnums, ja ceļabiedrs provinces kratīgajā, smaržīgajā un ar divkājainā, četrkājainām un arī spārnainām būtnēm bāztin piebāztajā cāļu autobusā sāks skaitīt kādu garumgaru poēmu; valstī, kur pats prezidents (zināms dzejnieks, turklāt arī precējies ar dzejnieci) publiski ir paziņojis: "Mūsu zemē ikviens tiek uzskatīts par dzejnieku, kamēr nepierāda pretējo..."

Protams, būt dzejniekam šādā vietā - tas nozīmē arī uzņemties milzīgu atbildību, un Leonels Rugama acīmredzami centās, cik spēka. Viņš nebija nekāds revolucionārais mačo un atšķirībā no slavenā Če Gevaras ar sievietēm vienmēr bija bikliņš un klusiņš - tāds murmulīgs briļļainītis, izglītots un gudrs strādnieku zēns, gandrīz vai īstens nevainīgs svētais, kuram pat bija dzejolis Dzīvot kā svētie un kurš, kā atklāj citi viņa dzejoļi, par nāvi domāja daudz un regulāri tāpat kā par to, kā dzīvot pareizu dzīvi, kā atstāt pareizu mantojumu, pareizu piemiņu un kā palikt cilvēku atmiņā arī pēc nāves, kura agrāk vai vēlāk būs klāt.

Šo pārdomu augļus ievajadzējās daudz agrāk, nekā viņš pats, iespējams, to būtu vēlējies. 1970. gada 15. janvārī divdesmitgadīgais revolucionārs tika ielenkts konspiratīvajā mājā Managvā, un šajā mirklī viss visiem jau bija skaidrs - iznākt no turienes dzīvam un padoties Nacionālajai gvardei nozīmēja nodot sevi diktatora Somosas benžu un spīdzinātāju rokās un nolemt sevi īpaši mokošai un ilgai nāvei. Tie bija ļaudis, kuriem šķita pamācoši pa nakti nogalinātos iespējamos varas pretiniekus atstāt ceļmalās citiem par brīdinājumu, bet smieklīgi šķita nogriezt cilvēkam dzimumorgānus un tos viņa acu priekšā izbarot suņiem. (Nebija lietas, ko Somosas rīkļurāvēji nedarītu ar saviem pretiniekiem.) Vienīgais, kas atlika Rugamam, faktiski bija, - izlemt, kā tieši aiziet. Ar kādiem tieši vārdiem.

Rugama, kaut arī strādnieku zēns, bija labi izglītots un arī par vārdu un izteikumu krājuma pieticīgumu nevarēja sūdzēties. Taču, kad Nacionālā gvarde viņu aicināja skaļi nākt ārā un padoties, dzejnieks skaļi atbildēja ar nebūt ne pieklājīgiem un nebūt ne poētiskiem vārdiem, kuri vēl tagad, iespējams, ir otrs slavenākais teiciens visā Nikaragvā uzreiz aiz leģendārā revolucionāra Sandino Patria libre o morir! - Brīva tēvija vai mirt!

"Que se rinda tu madre!" skatoties nāvei acīs, paziņoja dzejnieks klasiskā ielas valodā. "Lai padodas tava māte!" Un gāja bojā kaujā. Tāpat kā vēl divi citi revolucionāri - Morisio Ernandess un Rohers Nunjess. Visu triju līķu fotogrāfija pēc tam bija ievietota valdības laikrakstā, taču nāvē klusējot aizgājušie Ernandess un Nunjess ir sen aizmirsti, un nenācās man viegli pat noskaidrot viņu vārdus; cita lieta - nevainīgais svētais, kura pēdējie pirmsnāves vārdi pēkšņi izrādījās... nu, maigi izsakoties, parupji. Kaut kādā jokainā veidā - interesanti, bija to Rugama izrēķinājis vai tomēr ne - tieši šī pašpuiciskā iespļaušana uz tevi vērstā lielgabala stobrā izrādījās tā, ko vidusmēra nikaragvietis saprata un novērtēja.

Šis notikums vēl cilvēku apziņā sakusa kopā ar to, ko pusgadu iepriekš, 1969. gada 15. jūlijā televīzijas tiešraidē varēja vērot katrs nikaragvietis (tas ir, katrs, kam bija pieejams televizors), - kā Nacionālā gvarde ar tankiem, helikopteriem un simtiem vīru uzbrūk citai kuslai divstāvu ēkai Managvā, lai izsvēpētu no turienes un iznīcinātu, kā tika uzskatīts, pamatīgu revolucionāru vienību. Kad iespaidīgā kauja bija beigusies, aplenkto uguns apklususi un drupas pārmeklētas, izrādījās, ka viss šis milzīgais spēks ir bijis vērsts pret vienu vienīgu divdesmit trīs gadus vecu jaunekli vārdā Hulio Buitrago.

Buitrago laikam nebija no tiem dzejniekiem, kas raksta, deklamē un pirms nāves kārtīgi nolād savus pretiniekus, - viņš gāja bojā, klusējot, atšaudoties un piesedzot trīs citu biedru atkāpšanos. Taču arī ar to pietika gan nikaragviešu aizvien pieaugošajai apziņai, ka pret brutālo varu ir iespējams cīnīties arī maziem spēkiem, gan arī varoņleģendai, kura turpinājās vēl gadu desmitiem, - ar to pietika pat, lai druscīt apmuļķotu pat vērīgo rakstnieku Salmanu Rušdiju, kurš, vācot materiālus savai grāmatai Jaguāra smaids, bija sapratis, ka "cilvēki ieraudzīja Buitrago iznākot un beidzot mirstot"...

Šie nedaudz "uzlabotie" Buitrago dzīves pēdējie mirkļi, šie Rugamas parupjie vārdi bija tie, kas nikaragviešu prātos par viņu palika... būtu, protams, jauki teikt, ka uz mūžīgiem laikiem, taču tā nebūs gluži patiesība. Dzīve ir mainījusies, un nekas to neparāda skaidrāk kā pārmaiņas ar tiem pašiem Rugamas pieminekļiem.

Nekas par to neliecina, taču izrādās, ka šis te sarkanmelnais piemineklis nav tas pats, kas šeit par godu druscīt svētajam revolucionāram tika uzstādīts uzreiz pēc revolūcijas. Kad 1990. gada vēlēšanās kreisie - sandinisti cieta sakāvi, jaunā Violetas Barrios de Čamorro valdība ķērās pie tā, ko varētu saukt par politiskās atmiņas mainīšanu. No 1990. līdz 1995. gadam Managvas mērs bija Arnoldo Alemans (divus gadus vēlāk viņš kļuva arī par Nikaragvas prezidentu un valdīja, kamēr viņa politisko karjeru nepārtrauca kārtīgs korupcijas skandāls), - viņa vadībā tika iznīcināti simti revolucionāro pieminekļu, tostarp viens no pirmajiem bija tieši šis.

Savukārt 2007. gadā sandinisti atgriezās pie varas – un iepriekšējā vietā atgriezās arī piemineklis. Gandrīz tieši tāds pats, taču... gluži tāpat kā "pārkrāsojās" sandinisti, nu jau "īstā" Rugamas piemiņas vieta skaitās cita.

Šis te, sarkanmelnais un ar nepieklājīgo uzrakstu, atrodas faktiski blakus La Aviación cietumam, kur Somosu dinastijas valdīšanas laikā notika viss, kas nu diktatoru cietumos notiek. Cietums izrādījās vajadzīgs arī jaunajai varai, savukārt Rugamas vārdā nosauktā kolonija tika nodota kā mītne jaunās armijas jauno virsnieku ģimenēm. Jau tajā pašā 1979. gadā Colonia tika nosaukta Rugamas vārdā, un tad arī tika uzstādīts piemineklis. Protams, bija ļoti simboliski – vietā, kas savulaik bija Somosas Nacionālās gvardes perēklis, nu slejas piemineklis cilvēkam, kas, labi apzinoties nāves tuvumu, atļāvās viņus sirsnīgi pasūtīt.

Taču nu 2010. gadā, Rugamas nāves četrdesmitajā gadadienā viņa nāves vietā, kas atrodas tikai kādu gabaliņu tālāk, blakus Cementerio Oriental ieejai, uzsliets jauns, no vietējo viedokļa - nesalīdzināmi smalkāks piemineklis. Protams, tas atkal ir betons, taču nu betona ir daudz, daudz vairāk - veselas trīs milzu plāksnes: uz kreisās ir uzzīmēti/uzgleznoti (visā Latīņamerikā vērojamā aizraušanās ar sienu gleznojumiem šai zemē ir īpaši izteikta) Nikaragvas un sandinistu frontes karogi, centrā - nedaudz naivistiskā manierē attēlota meitene, kas pabeidz zīmēt Rugamas portretu, bet labajā pusē – fragments no paša Rugamas dzejoļa, kas beidzas ar vārdiem: „Ļoti tuvu nāvei, bet ne beigām.”

Kaut kur ir pazudis gan revolucionārais askētisms, gan mačiskais pašpuicisms ar ienaidnieku mātes pieminēšanu. Un to pašu var novērot visā Managvā, - bijušie revolucionāri, kuri vienpadsmit gadus pēc revolūcijas zaudēja vēlēšanās un atkāpās, nu atkal ir atpakaļ, taču nu jau viņi ir - vai vismaz izliekas - pilnīgi citādi. Skarbi romantiskā sarkanās un melnās krāsas salikuma vietā nu ir rozā plakāti ar puķītēm (nē, es nepārspīlēju), brīvās tēvijas, sociālisma un nāves saukļu vietā - kaut kas par mieru, mīlestību un kristietību, un visos lielajos Managvas krustojumos, apliecinot prieku, mīlestību un gaišo skatu nākotnē, ir uzstādīti veidojumi, kas visvairāk atgādina mūžīgas Ziemassvētku eglītes – dienas gaismā tie izskatās pabaismīgi, bet naktī ļoti jauki.

Kopumā izskatās, ka vecā-jaunā vara ir noalgojusi imidžmeikerus, kuri pirms tam ilgus gadus rūpējušies par  Bārbijas publisko tēlu. Un, protama lieta, ka revolucionārā, varonīgā, brutāli pašpuiciskā nāve vairs nav ne pieprasīta, ne akcentēta - Rugamam vēl ir paveicies, jo visi zina, ka viņš no agrīnajiem revolucionāriem bija viens no retajiem, kas neatteicās no katoļticības, un tātad atbilst vecās-jaunās varas kristīgi sociālistiskajam raksturam. Savukārt visādi citādi sarkanmelnā revolūcija ir beigusies ar klusu pššššš..."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

21

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...