Venecuēlas blickrīgs un Latvijas kangarāta liekulības šķidrauts
Viedais Manels04.01.2026.
Komentāri (162)
Iesaki rakstu: 
„Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks, Kas varmākām skādi dar, nosaukts tiek grēks.” Eduards Veidenbaums.
Kamēr es sutu, Tramps pa fikso veica specoperāciju Venecuēlā. Man izkāpjot no migas, jau viss bija galā – Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un viņa sieva savaņģoti. Man nav sirdsēstu, ka nogulēju amerikāņu iebrukumu Venecuēlā, jo pie visa vainīgs Mārtiņš Krusts, kurš tikai Grenlandi paņēmis savā paspārnē.
Jeņķi parādīja, ka pēc armijas attīrīšanas no pervertiem ir spējīgi sekmīgi nodemonstrēt spēku vismaz savā puslodē. Nu vai planētas plāceņa viņā malā, kā kam labāk tīk. Es gan vairāk sliecos uz grēcīgās zemītes kartupeļa versiju. Turklāt karsta kartupeļa. Pēc ASV agresijas Venecuēlā pašmājās būtu godprātīgi piekoriģēt tiesisko bāzi.
Varbūt pienācis laiks pārstāt tēlot viltus taisnīgumu un ar likuma spēku nostiprināt dubultos standartus. Pandēmijas afēra parādīja, ka farmācijas karteļu dienderi ir spējīgi pielāgot normatīvos aktus diskriminācijai pēc medicīniskām pazīmēm. Manā uztverē – genocīdam, jo nepotētos iznīcināja kā šķiru. Liekulības šķidrauta noņemšana tikai celtu varas autoritāti vietējo mežoņu acīs.
Lai salāgotu Krimināllikumu ar pastāvošo realitāti, pantus par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un naida kurināšanu derētu papildināt ar uzskaitījumu, kuras tautas vai ļaužu grupas tie aizsargā. Kaut kā neesmu manījis, ka kādu ņemtu aiz krāgas par aicinājumiem iznīcināt krievus, vatņikus, orkus vai represīvām struktūrām rūpētu iedzīvotāju attieksme pret indiāņu, aborigēnu, palestīniešu vai alavītu likteni. Saprotams, ka neaizskaramo saraksts mainīsies atbilstoši politiskajai situācijai. Tāpēc vēlams to plaši publiskot, lai letiņš vienmēr zinātu, kuri slaktiņi ir atbalstāmi, bet kuri ne.
Pantus par noziegumiem pret mieru, kara noziegumiem un terorismu var vienkāršot. Visas Krievijas darbības ir neizprovocētas un nosodāmas, tostarp aizstāvēšanās, jo ir neapšaubāmi, ka jebkurš uzbrucējs un terorists tikai grib vien atbrīvot krievzemiešus no Kremļa režīma. Tikmēr viss, ko ekstrateritoriāli dara kolektīvie Rietumi, Izraēla un Ukraina, ir čikiniekā. Latvijas varnešu attieksme pret Nord Stream uzspridzināšanu, Izraēlas peidžeru epopeju, Irānas zinātnieku slepkavībām un iebrukumu Venecuēlā rāda, ka praksē tā jau notiek. Tikai jāpavelk apakšā likumu bāze.
Protams, nav šaubu, ka kangarāts turpinās imitēt tiesiskumu un objektivitāti, bet mani priekšlikumi ir skaudra satīra. Mēs joprojām dzīvojam sovokā – vienīgi liekulīgākā, melīgākā un samaitātākā. Ikviens, kas neredz, ka karalis ir kails, ir vai nu akluma sists vai varas bļodlaiža, bet es vien naivs puika ar sirmu bārdu, kurš palaiž muti. Jāpiemetina, ka Dievzemītē nekāda karaļa nav. Valda elitāras padibenes, kas labi apzinās, ka tauta redz viņu kaunu, taču iebaidīta klusē. Es politiskos pantus par viedokli atceltu vispār, bet par darbību patiešām precizētu. Taču esmu tikai iedvesmītis.
https://www.cnbc.com/2026/01/03/maduro-indictment-drugs-venezuela.html
https://t.me/ViedaisManels/8414
https://www.facebook.com/photo?fbid=902544852101805&set=a.114137660942532
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
