Iesaki rakstu: 
Izrādās, Ventspils pilsētas pašvaldības policija ir pataisīta par Ventspils domes "kungu automašīnu" turētāju un attiecīgi arī vizinātāju, - tā rāda Pietiek rīcībā nonākušie un šodien publiskojamie pašvaldības policijas un domes autoparka saraksti.
Ventspils domes oficiālais autoparks, kā rāda šie dati, ir vairāk nekā pieticīgs - tajā ir tikai 11 budžeta un vidējās klases automašīnas. Līdz ar trim elektroautomobiļiem Volkswagen E-UP domes oficiālajā rīcībā ir vēl astoņas šīs pašas markas automašīnas - Bora, divas Jetta, Kombi, Golf, Golf Variant, Caravelle un Passat.
Pavisam citādi izskatās pašvaldības policijas oficiālais autoparks, kurā trīs operatīvās automašīnas Volkswagen Caddy, ko patiešām izmanto policijas darbinieki, un busiņš Volkswagen Touran Trendline TDI nobāl gan dārgu, gan jaudīgu automašīnu vidū.
Vispirms jau, kā izrādās, pašvaldības policijas autoparkā ir luksus klases automašīna Audi A8L ar valsts reģistrācijas numuru HT 3609, ko savām personiskajām vajadzībām regulāri izmanto Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Pietiek jau ir informējis, ka, ja ticēt pašam Lembergam, tikai 2012. gada sākumā viņš esot uzzinājis, kam īsti pieder aptuveni 150 tūkstošus eiro vērtā automašīna ar 6,3 litru motoru un 500 zirgspēku jaudu, ar ko viņš pārvietojas.
Tāpat pašvaldības policijas autoparkā līdz ar diviem Pietiek jau aprakstītajiem jaunajiem Volkswagen Phaeton, no kuriem dārgākais maksājis 73 000 eiro, ir vēl veseli trīs automobiļi Audi A6 ar valsts reģistrācijas numuriem EJ 7977, HZ 8936 un JP 8007.
Papildus tam pašvaldības policijas autoparkā ir arī vairākas apvidus automašīnas - gan Toyota Land Cruiser 100, gan Volkswagen Amarok un Volkswagen Tiguan.
Tikmēr pats Lembergs trešdien preses konferencē šo iespaidīgo autoparku, kurš reģistrēts pašvaldības policijai, bet patiesībā domāts domes amatpersonu vajadzībām, pat nepieminēja.
Tā vietā viņš paziņoja, ka iegādātie Volkswagen Phaeton nemaz neesot ekskluzīvi (patiesībā pērn kopā Latvijā reģistrētas tikai trīs šādas jaunas automašīnas) un ka Volkswagen dārgas automašīnas nemaz neražojot.
"Tās kompleksi izmanto. Policijai ar kādreiz vajag. Tā tas ir iegājies. Kāda starpība, kas pērk?" Lemberga teikto atreferē aģentūra LETA.
Savukārt pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Arājs trešdien Pietiek apgalvoja - Audi A8L limuzīns "tā pa īstam" nemaz neesot pašvaldības policijas auto - tas tikai tā izskatoties:
- Audi A8L nav pašvaldības policijas mašīna. Tā ir kā līguma priekšmets no brīvostas. Mums ir līgums ar brīvostu. Tāpat kā Rīgā ir ostas policija, Ventspils ostas policiju neveidoja un noslēdza līgumu ar pašvaldības policiju. Mēs ar to mašīnu braucam brīvostas uzdevumā. To izmanto brīvostas darbinieki, amatpersonas.
- Jūs kā šoferi apkalpojat?
- Jā. Tas ir saistīts ar drošību un operativitāti. Dodamies brīvostas uzdevumā. Viņi dod uzdevumu, mēs izpildām. Pašvaldība ne centa par to nemaksā.
- Un ar Audi A6?
- Tās ir pašvaldības policijas mašīnas. Tās jau ir ilgstoši. Tas ir darba organizācijas apsvērumu dēļ. Vedam amatpersonas pēc domes pieprasījuma.
- Tad sanāk, ka Ventspils pašvaldības policija darbojas kā autoparks ar šoferiem domei?
- Mēs esam pašvaldības iestāde, un pašvaldība pat izlemj, kā racionālāk, kā efektīgāk organizēt darbu ar transportu. Kas tu slikts? Mēs pildām uzdevumu un darām to, kas jādara.
- Lemberga kungu arī vadājat?
- Nē. [Patiesībā, kā labi zināms, minētā Audi A8L automašīna vadā tieši Lembergu.]
- Un Ābeli un Blumbergu vadājat?
- Ja ir pieprasījums, mēs to nodrošinām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
