Ventspilnieki: “”Ventbunkers” smird!” Valsts vides dienests: “Nē, smirdoņa nāca no ziedošajiem ceriņiem...”
Imants Liepiņš13.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts vides dienests atradis īstos, kas esot vainojami regulārā smakošanā Ventspilī: izrādās, vislielākās smakas radījuši nevis naftu, ogles un ķīmiju pārkraujošie ostas uzņēmumi, bet... vasarā ziedējušie ceriņi.
Vēl šī gada 1. septembrī Valsts vides dienests informēja: “Par naftas produktu smakām Ventspilī šā gada pirmajos septiņos mēnešos Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde saņēmusi 104 sūdzības, no kurām pamatotas izrādījušās 13 sūdzības. [...] Vides inspektori noformējuši 57 protokolus. Ja nelielā laika posmā par smakām vienā rajonā tiek saņemtas vairākas sūdzības, tās tiek izskatītas kopā un tiek noformēts kopējs protokols.”
Taču tālāk Vides dienests pilnā nopietnībā turpināja: “Ventspils teritorijā uzstādītie “elektroniskie deguni” līdz augusta beigām bija reģistrējuši 28 pārsniegumus publiskajās teritorijās. Visvairāk — 18 pārsniegumi — bija maija beigās un jūnijā, kad Ventspilī bija augsta gaisa temperatūra un ziedēja ceriņi.”
Savos publiskajos paziņojumos VVD speciālisti līdz šim nav paskaidrojuši, kā, viņuprāt, ziedoši ceriņi var smirdēt pēc naftas un mazuta tvaikiem un vai šie paši ceriņi gadījumā nav vainojami arī pie ogļu putekļiem jau nez kuro gadu pēc kārtas.
Savukārt Ventspils mērs un brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, preses konferencē konfrontēts ar šiem faktiem, bija spiests atzīt: “Tā kā VVD ir valsts institūcija, nevis pašvaldības struktūrvienība, mums kā pilsētas domei likums nedod itin nekādas iespējas ietekmēt VVD darbus vai publiskos izteikumus. Mēs ne pirmo gadu aicinām iedzīvotājus ziņot par visām vides problēmām VVD, dome pirms daudziem gadiem pat mēģināja iesūdzēt VVD tiesā un mēģināt viņus piespiest izpildīt savas funkcijas, taču tiesa nepieņēma lietu izskatīšanai — tā kā VVD un pašvaldība ir atsevišķas valsts varas struktūras, tad valsts nevarot tiesāties pati pret sevi, tas būtu līdzīgi tam, kā viena un tā paša ķermeņa labā roka gribētu iesūdzēt kreiso roku par bezdarbību.”
Uz papildjautājumu par to, vai iepriekš bijušas aizdomas, ka pie regulāra smaku līmeņa pārsniegšanas Ventspils ostā varētu būt vainojami ziedoši ceriņi, A. Lembergs atteica: “Kad jau šķiet, ka pa šiem gadiem redzēti un dzirdēti pilnīgi visi iespējamie brīnumi, arvien uzrodas kāds rekordstulbums. Naftas produktu vietā smirdoņu izraisījuši ziedoši ceriņi — tas izklausās pēc jauna līmeņa absurda.”
Mediji jau ne reizi vien aprakstījuši aizdomas, ka VVD reģionālās pārvaldes gadu gaitā “saaugušas” ar pārraugāmajiem piesārņotājiem. Likums paredz: visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas. Piesārņotāji nolīgst specializētas vides konsultantu firmas, kas sagatavo pieteikumus un iesniedz tos VVD. Pirms desmit gadiem uzmanību sāka piesaistīt tādas konsultantu firmas, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas Estonian, Latvian, Lithuanian Environment (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums VSKB Vide, kura dibinātājs bija kādreizējais VVD Ventspils pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!
Biedrība Zaļai Ventspilij jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko vides uzraugi Ventspilī izsnieguši Rūdolfa Meroni kontrolēto piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas Ventspilī izsniegtās atļaujas. VVD pārvaldes vadītāja tolaik apgalvoja, ka ''notikusi piekasīšanās nebūtiskiem sīkumiem". Taču dokumenti parādīja pilnīgi pretēju ainu: augstākas institūcijas izdotā atcelšanas lēmumā rakstīts: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai, nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."
Par šiem notikumiem mediji rakstījuši jau kopš 2010. gada, bet situācija, kā redzams, pasliktinās ar katru gadu — vainot ziedošus ceriņus naftas produktu smirdoņā līdz šim vēl nevinam nebija ienācis prātā. Attiecīgi nav prognozējams, vai pie akmeņogļu putekļiem turpmāk netiks vainoti ziedoši puķuzirņi, bet pie dīzeļdegvielas noplūdēm no naftas vada — nevis tā apzadzēji, bet gan tuvumā augošas pujenes un rododendri.
Video no preses konferences par smirdoņu:
https://www.ventasbalss.lv/video/preses-konferences/3379
No arhīva: Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs (2018.)
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
