Ventspils brīvostā turpinās katastrofa: kravu apgrozījumu grauj Meroni kontrolētie sauskravu termināļi
Imants Liepiņš01.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
41 procents mīnusā — šāda ir patlaban svaigākā statistika par Ventspils brīvostas kravu apgrozījuma kritumu šogad, un lielākos mīnusus sagādājuši “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētie termināli.
Saskaņā ar Ventspils brīvostas pārvaldes oficiāli apkopoto statistiku 2019. gada pirmajos mēnešos kravu apjoms bijis nedaudz virs 2 miljoniem tonnu mēnesī, nākamajos trīs — nedaudz zem (tas skaidrojams ar akmeņogļu pieprasījumu Ziemeļu puslodē, jo
Turpretī šajā gadā visos mēnešos kravu apgrozījums Ventspils ostā knapi noturējies virs miljona tonnu mēnesī, tikai februārī pietuvojoties pusotram miljonam. Procentuāli tas veido 34% līdz 49% lielu kritumu, kopējais rādītājs — mīnus 41% jeb vismaz 4 miljoni tonnu. Ir gandrīz skaidrs, ka Ventspils osta līdz gada beigām nespēs noturēt jau tā samazināto prognozi — 20 miljonus tonnu gadā; šobrīd kravu apjoms atpaliek pat no “vissliktākā iespējamā scenārija” par pieciem procentiem.
Brīvostas pārvaldes sniegtie dati par dažādām kravu grupām un to pārkrāvējiem ļauj aprēķināt, kā veidojas šī statistika. Puslīdz stabili strādājusi SIA Ventspils naftas termināls (ap 3 miljoniem tonnu, neliels kritums), bet par trešdaļu mazāk pārkrāvuši naftas ķīmijas un produktu termināļi SIA VK Terminal Services un SIA Ventall termināls, kas katrs pārkrāvuši ap 200 tūkstošiem tonnu.
Graudu termināls pirmajos piecos mēnešos pārkrāvis zem 100 tūkstošiem tonnu (mīnus 37%), kamēr ģenerālkravu un konteineru termināls NNVT noturējies virs miljona tonnu, pateicoties kravu daudzveidībai, no kurām lielāko daļu ģenerējusi prāmju satiksme. Vienlaikus gandrīz uz pusi nokrities pa Polockas — Ventspils cauruļvadu piegādātās dīzeļdegvielas apjoms: pusotra miljona tonnu vietā pārsūknēti ap 850 tūkstošiem tonnu.
Bet vēl briesmīgāka katastrofa redzama Rūdolfa Meroni kontrolētajos sauskravu terminālos, no kuriem AS Baltic Coal Terminal 2 miljonu tonnu vietā šogad pārkrāvis tikai 120 tūkstošus tonnu (divdesmikārtīgs kritums), bet AS Ventspils tirdzniecības osta demonstrējusi “tikai” trīskārtīgu kritumu pret pagājušo gadu, pārkraujot 367 tūkstošus tonnu.
Tāpat kā visus pēdējos piecus gadus, Kālija parks pa pusgadu pārkrauj apmēram tik daudz, cik tam patiesībā vajadzētu pārkraut katru nedēļu — ap 100 tūkstošiem tonnu. Vienīgo nelielo pieaugumu no R. Meroni uzņēmumiem demonstrējis AS Ventbunkers — 577 tūkstoši tonnu ar naftas produktiem (24% pieaugums pret pagājušo gadu), taču jāatceras, ka Ventbunkera faktiskā jauda ir pie 10 miljoniem tonnu gadā. Pēdējoreiz Ventbunkers tuvojās šādiem rādītājiem, kad to nevadīja R. Meroni un viņa uzticības personas.
To, ka šādos skaitļos vainojami ne mistiski ārējie spēki, bet gan pašu menedžments, parāda SIA Ventplac rādītāji: šis nelielais, bet darbīgais termināls, kas specializējas uz Latvijas kokmateriālu un meža produkcijas eksportu, palielinājis kokmateriālu un šķeldas pārkraušanu par 45%, audzējis arī rapša granulu izvešanu, kopā pārkraujot jau ceturtdaļmiljonu tonnu šajā gadā, kas tam ļaus uzstādīt visu laiku labākos rezultātus gada beigās.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
