Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenais seminārs “par ostu pārvaldību”, kāds pirms mēneša tika noturēts privātās telpās Ventspilī blakus kafejnīcai, ticis rīkots valsts iestāžu uzdevumā un par to naudu — to apstiprina starpatbilde no Ventspils brīvostas pārvaldes.

Jau vairākkārt rakstīts — pats fakts, ka šāda “slēgta sanāksme” 7. jūlijā tika noturēta, todien atklājās pavisam nejauši: tūristi pēkšņi nevarēja nopirkt biļetes uz kuģīti ''Hercogs Jēkabs'', jo uz reisiem pulksten 14 vai 18 varot ierasties ''augstie viesi'' un pieprasīt izbraucienu, tāpēc biļetes tūristiem pārdot neesot atļauts — ierasties varot satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Meklējot tālāk, no brīvostas pārvaldē strādājošajiem vietējiem iedzīvotājiem tika noskaidrots, ka Ventspils brīvostas pārvaldē tiešām notiekot seminārs, taču tas esot tik konfidenciāls, ka tā norisei esot izīrētas privātas telpas, kam blakus atrodoties kafejnīca. Taču iedzīvotāji nezināja teikt, tieši kura kafejnīca tā esot, un apskraidīt vairākus desmitus kafejnīcu, kādas vasaras sezonā darbojas Ventspilī, nav iespējams.

Ventspils domē savukārt paskaidroja, ka pašvaldības darbinieki zina par šāda semināra norisi, taču pašvaldības pārstāvji nav tikuši tur pielaisti, neraugoties uz faktu, ka puse no Brīvostas pārvaldes lietotajiem nekustamajiem īpašumiem pieder pašvaldībai un to kopējā vērtība patlaban tuvojas 170 miljoniem eiro, pie kam daudzi no tiem ieķīlāti ostas modernizācijas kredītu saņemšanai.

Drīz vien noskaidrojās arī iemesls, kāpēc semināru nevarēja noturēt Ventspils brīvostas pārvaldes ēkā: izrādījās, ka arī brīvostas pārvaldes ēka (attēlā) jau kopš 1994. gada pieder pašvaldībai, kas to pēc neatkarības atjaunošanas savulaik konfiscējusi aizejošajai padomju armijai — tātad, ja seminārs būtu noritējis tur, pašvaldības darbinieki vai domes deputāti jebkurā brīdī būtu varējuši iekļūt domes nekustamajā īpašumā, pat ja tajā noritošais seminārs ticis organizēts kā slepens, un pateikt visu, ko viņi domā par šādu rīcību. Līdz ar to organizatori īrējuši privātas telpas, kas neskaitās pašvaldības objekts un līdz ar ko tur varētu nelaist iekšā “nevēlamus” apmeklētājus, ja tādi tomēr sadomātu apmeklēt semināru.

Brīvostas pārvalde rakstiskā atbildē apliecinājusi, ka organizatore slepenajam semināram bijusi tieši Ventspils brīvostas pārvalde, līdz ar to tai nosūtīti šādi jautājumi:

1. Kura iestāde (Jūsu vai kāda cita) izdomāja šādu sanāksmi?

2. No kurām personām nāca sākotnējā iniciatīva, ka tāds seminārs vajadzīgs? Lūdzu, nosauciet visus uzvārdus, amatus.

3. Kas un kad pieņēma lēmumu, ka šāds seminārs tiešām tiks rīkots? Lūdzu, nosūtiet visus dokumentus (valdes lēmumus vai tml.) saistībā ar šī pasākuma rīkošanu.

4. Kas un kad pieņēma lēmumu, ka šī sapulce būs slepena? Lūdzu, uzrādiet šī lēmuma pieņēmēju uzvārdus un amatus. Kā arī likumisko pamatojumu, kāpēc šī sapulce bijusi noslepenota.

5. Kādas personas tajā piedalījās? Nosūtiet pilnu sarakstu ar vārdiem, uzvārdiem, ieņemamajiem amatiem un visām sapulcē klāt bijušajām organizācijām/uzņēmumiem/iestādēm.

6. Kāda bija dienaskārtība, kādi jautājumi tika apspriesti?

7. Kādi lektori bija uzaicināti no tādu dalībnieku vidus, kas paši nav valsts iestāžu pārstāvji?

8. Lūdzu, nosūtiet kopijas no pilnām sanāksmes stenogrammām vai arī pilnus audio/videoierakstus, kā arī sanāksmes protokolus, kuri tikuši sastādīti rakstveidā.

Tā kā sapulces rīkotāja bija publiska valsts iestāde, tajā piedalījās valsts amatpersonas un valsts iestāžu pārstāvji, pie kam sapulces mērķis bijis — saskaņā ar valsts iestāžu pašu publiski sniegto informāciju — “lai klātienē pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar grozījumiem Ostu likumā, kas šobrīd nodoti sabiedriskajai apspriešanai, kā arī diskutētu par aktuālo nozarē”, tad likums neļauj augstākminēto informāciju noslepenot.

Iesniegumā tāpat rakstīts: “Jo īpaši vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka pilnībā neinteresē, cik šis slepenais seminārs izmaksājis, cik pīrādziņus noēduši viesi un cik — pašu darbinieki, jo kopš tranzītnozares nokļūšanas Jaunās konservatīvās partijas kontrolē tranzītkravu apjoms ostās un uz dzelzceļa nokrities tik katastrofāli, ka lasītājiem nebūs svarīgi, cik uz galda konkrētajā sanāksmē bijušas desumaizes. Lasītājus šoreiz interesē seminārā runātais un pārspriestais, ņemot vērā pēdējā gada laikā jau veikto “ostu pārvaldības reformu” katastrofālo iznākumu.”

Mediji jau daudzkārt rakstījuši, ka ''ostu pārvaldības reformas'' rezultātā no Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēm izslēgti visi vietējo pašvaldību pārstāvji, izjauktas daudzas ilggadējas iniciatīvas un samazināti modernizācijas plāni (tajā skaitā Eiropas līdzekļu piesaiste), kas novedis pie ceturtdaļas kravu apjoma zuduma Rīgā, bet Ventspilī kravu kritums bijis vismaz 41% šī gada pirmajā pusē.

Neraugoties uz katastrofālajiem rezultātiem, kādi fiksēti pašreizējā satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbības laikā (kravu trūkums ostām novedis pie tā, ka dzelzceļa transports Latvijā pazaudējis jau 50% no visām tranzītkravām salīdzinājumā ar laiku pirms T. Linkaita nākšanas pirms varas), ministrs daudzkārt paudis ciešu apņēmību savu uzsākto ''reformu virzienu'' turpināt un pat pastiprināt.

Pēc tam, kad Pietiek publicēja ziņas par šo dīvaino semināru, satiksmes ministra birojs izplatīja paziņojumu, kurā cita starpā rakstīja: “Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā pašlaik ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai [...]. Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tie tiks virzīti izskatīšanai Saeimā. Lielo ostu pārveide par kapitālsabiedrībām varētu notikt 2021. gada otrajā pusē,” nepaskaidrojot, kā slēgtas apspriedes noturēšana varētu saskanēt ar patlaban notiekošās sabiedriskās apspriešanas jēgu.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde pēc tam rakstīja, ka seminārs neesot vis bijis “slepens”, bet gan “slēgts”: “Ventspilī ieradās LR satiksmes ministrs un ministrijas pārstāvji, kā arī trīs lielo ostu, SIA Rīgas brīvostas flote un VAS Latvijas dzelzceļš pārstāvji. Organizēt sapulci Ventspilī bija Ventspils brīvostas pārvaldes iniciatīva, bet tā bija nevis slepena, bet slēgta darba sanāksme, lai klātienē pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar grozījumiem Ostu likumā, kas šobrīd nodoti sabiedriskajai apspriešanai, kā arī diskutētu par aktuālo nozarē.”

Jau nākamajā dienā pēc semināra brīvostas ierindas darbinieki ieradās pie brīvostas pārvaldnieka, lai spriestu par neuzticības izteikšanu tam:

https://www.pietiek.com/raksti/ventspils_brivostas_darbinieki_sak_dumpoties_grib_izteikt_neuzticibu_ostas_parvaldniekam

Novērtē šo rakstu:

20
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...