Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.

Pirmo reizi priekšvēlēšanu procesu Ventspilī analizējot ne vairs no pasīva vērotāja, bet gan no kandidāta skatapunkta, var labāk izjust politiskā procesa atšķirības “ventiņos” un arī kopīgo ar pārējo valsti. Secinājumi par politisko perspektīvu – ir slikti, ja esi balamute un sūdzībnieks.

Iepriekš domē tika ievēlēti četri opozīcijas deputāti no tā sauktā “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”. (Tāds saraksts piedalās jau trešajās vēlēšanās — tajā mainās partijas un uzvārdi, taču ne princips.) Trīs no šiem deputātiem bija izteikti ķildnieki un mūžīgi kašķa meklētāji. No viņiem pārvēlēts ir tikai viens. Otra pārvēlētā deputāte ir klusa un mierīga — viņas konkrēto elektorātu, kā izrādās, mazāk uztrauc viņas vārda atrašanās “čekas maisā”, bet vairāk vēlētājus interesē, lai viņa būtu prognozējama. Bet abi pārējie strīdnieki no opozīcijas pārvēlēti amatos nav.

Būtu bezjēdzīgi mēģināt noliegt faktu, ka Ventspilī ir un saglabājas stabila vēlētāju bāze Aivaram Lembergam un viņa vadītajai partijai un ir arī vēlētāju bāze opozīcijas partijām. Interesantākais šajās vēlēšanās ir tas, kā sadalījušās opozīcijas balsis.

“Latvijas Faktu” aptaujā, kas tika veikta aptuveni mēnesi pirms balsošanas sākuma, Jaunajai konservatīvajai partijai parādījās 11% reitings, “Saskaņai” un “apvienotajam Meroni sarakstam” — pa 7%, “Latvijas Attīstībai” 5%, bet Nacionālajai apvienībai tikai 3%. (Minēti procenti starp tiem vēlētājiem, kas bija izlēmuši, par ko balsot un solīja aiziet līdz iecirknim.)

Pēdējā mēneša laikā partijas centās “saraut”, ko varēja, un iznākums ir stipri atšķirīgs no tā, ko solīja vienīgā aptauja.

“Apvienotais saraksts” ieguva 14,5% balsu un tikai 2 vietas (zaudēta puse no iepriekšējās pārstāvniecības), savukārt prasmīgi kampaņojošā “Latvijas Attīstībai” savas iestrādes pārvērta 12 procentos un arī divās vietās. JKP pazaudēja labu tiesu no sava reitinga un iznākumā guva tikai vienu vietu, bet NA pirmo reizi vēsturē pārvarēja 5% barjeru Ventspilī un ieguva mandātu, tāpēc NA iekšienē šis tiek uzskatīts par labu sasniegumu — jo īpaši tāpēc, ka mēneša laikā partijai bez nekādas vietējo miljonāru aizmugures izdevās savus nieka 3 procentus dubultot.

Interesants ir iznākums “Saskaņai”. Aptauja solīja stabilu iekļūšanu Ventspils domē, bet finišā tikai 4% balsu. Saraksta pirmais numurs Aleksejs Medvedevs — naftas termināla dispečers — ģērbās, runāja un izskatījās kā klonēts Nils Ušakovs. Taču tas neizrādījās pareizs gājiens: vēlētāji par līdzinieku nav nobalsojuši.

No šī iznākuma redzams: vēlētāji neatbalsta mūžīgos strīdniekus un kašķa meklētājus opozīcijā, — vēlētāji ir nobalsojuši, lai Ventspilī opozīcijas balsis pārstāvētu saprātīgi, profesionāli un perspektīvi kadri. Tādi, kam lielākais dzīves ceļš un sasniegumi vēl priekšā, kas spēs dot pienesumu, arī nebūdami valdošajā partijā. Bet tautas acīs arvien mazāku piekrišanu saņem tie, kuru prasmes parasti izpaužas iesniegumu rakstīšanā uz policijām, prokuratūrām un tiesām, pie kam par lielākoties tikai viņiem pašiem saprotamiem bezjēdzīgiem sīkumiem.

Vēsturnieks un rakstnieks Guntars Tenne, kurš savureiz 2013. gadā arī pats kandidējis, rezumē: “Iznākums liekas visai loģisks, jo viņi jau neko konstruktīvu nepiedāvāja. Kristovskim atkal draud drūmais opozicionāra liktenis. Viņu avīzē nebija atrodams neviens kaut cik saprotams priekšlikums ventspilnieku dzīves uzlabošanai, nu nevar ar pliku kritiku gūt labu rezultātu nevienā jomā. Izskatās, ka nav mācījušies no iepriekšējiem gadiem.”

Varbūt nejēdzīgas opozīcijas nomaiņa ar jēdzīgāku ir fenomens, kurš izpaužas tikai nosvērto un racionālo kurzemnieku vidū? Varbūt citur Latvijā balamutība joprojām ir cieņā? Ātrumā palūkojot, ir redzams, ka ne. Populisti KPV LV pa visu valsti kopā ieguvuši tikai vienu domes mandātu, otriem populistiem — konservatīvajiem — izdevies ar 26 mandātiem tikt iekšā labi, ja pusē no tām pašvaldībām, kur tika startēts, “Progresīvajiem” pārstāvniecība kritusies uz pusi, salīdzinot ar 2017. gadu, turklāt skaļa trokšņošana jebkādas nokrāsas strīdniekiem nekur nav nesusi uzvaru vai “zelta kārti”. Mierīgie un garlaicīgie saraksti uzvarējuši, iegūstot pa 70, 80 un pat 200 krēsliem (ja saskaita kopā visus ZZS paveidus, kas daudzviet startēja atsevišķi).

Turpretī Ogres mēra Egīla Helmaņa “malšana” 12 gadu garumā ar pseidoskandāliem un pat viltus krimināllietu rezultējusies mēra absolūtajā uzvarā. Jelgavas novadā Ziedonis Caune par spīti visiem medību skandāliem uzvar atkal un atkal. Ludzā līdz ar četru novadu apvienošanu uzvarējuši tieši mierīgie “praktiskā darba” darītāji, kuriem arī mēģināja piesiet pseidoskandālus, toties zaudējuši strīdnieki un tenkotāji. Tāpat Jūrmalā, Liepājā un citur sasniegumus guvuši tie politiķi, kurus zaudētāji lamāja — bet izrādās, ka vēlētājs ilgtermiņā izvēlas nozākātos. Nevis tos, kuri ķengājas. Vai — kā Ventspils gadījumā — balso par garlaicīgām un iepriekšparedzamām partijām, jo zina, ka to kandidāti nekļūs par histēriskiem bļāvējiem arī pēc ievēlēšanas.

Vai šīs būtu sliktas ziņas populistiem, raugoties uz nākamā gada Saeimas vēlēšanām? Diez vai: pašvaldību vēlēšanās cilvēki balso par ērtībām, Saeimā — par vērtībām. Tomēr populistiem iekļūšanai Saeimā vajadzēs vismaz kaut kādus reālā darba panākumus, ko apvienot ar populistisku retorikas stilu. Latvijas ekonomika nevar atļauties vēl vienu JKP.

Novērtē šo rakstu:

42
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft