Iesaki rakstu: 
Aivara Lemberga stils ir „ņemt” un viņš ņems. Tādēļ Vienotības līderiem ir sev jāatbild, cik tālu viņi ir gatavi iet un vai sarkanā līnija jau sen nav pārkāpta. Tā intervijā Pietiek saka no trīs Vienotību veidojošo partiju apvienotā saraksta Ventspils domē ievēlētais Ivars Landmanis un viņa brālis, domes iepriekšējā sasaukuma deputāts no Jaunā laika Aivis Landmanis. Vienotības deputāti, kuri ir opozīcijā Lembergam Ventspils domē, jūtas apmulsuši un pamesti, redzot ciešo sadarbību un politisko tirgu, kuros koalīcijā ar Lemberga ietekmē esošajiem zaļajiem zemniekiem Rīgā iesaistās Vienotības līderi. Viņi jūtoties palikuši kā „pēdējie kamikadzes”, kuri vēl aizstāv tos principus, ar kuriem vēlētājus uzrunāja Vienotība.
Kas notiek Ventspilī?
Aivis Landmanis: Ventspilī? Ventspilī nav beigušies PSRS laiki. Ventspilī demokrātija un Latvijas Republika vēl nekad nav bijusi. Un tas viss, kas Ventspilī ir noticis gadiem, tagad lēnām eksponējas uz visu Latviju caur zaļo zemnieku un Vienotības sadraudzību. Diemžēl. Zaļie zemnieki ir tie, kas to dara un Vienotība... nu... šobrīd kompromisa vārdā paļaujas un velkas līdzi tam visam, meklējot kompromisus un vēl nezinu ko.
Šajās dienās Solvita Āboltiņa ir pateikusi, ka šie kompromisi, visi šie politiskie tirgi ar zaļajiem zemniekiem ir maksa, ko Vienotībai ir jāmaksā, lai neļautu nokrist šai valdībai...
A.L.: Bet tad lai viņa pasaka arī, ka kompromiss ir Vienotība vai jebkāda opozīcija Lembergam Ventspilī. Lai skaidri un gaiši pasaka, ka Vienotība kompromisu vārdā ziedos opozīciju Ventspilī, nepalīdzēs tai, neko nedarīs. Es kompromisu saprotu kā abpusēju spēli - ja viņiem notiek tirgošanās vai nezinu, kā tas saucas Rīgā, tad Ventspilī tas viss notiek vienos vārtos. Ja Vienotība un ZZS ir koalīcijā, tad Ventspils opozīcijai ir proporcionāli jāļauj piedalīties domes komisiju darbā.
Tad jau jums būtu jāpieņem tie paši spēles noteikumi, kas Rīgā un jāiet uz tirgiem ar Lembergu Ventspilī!
A.L.: Par ko man būtu jātirgojas? Mēs acis netaisāmies pievērt! Mēs taisāmies normāli strādāt, pieņemt saimnieciskus lēmumus. Es jums pateikšu, kāpēc tagad tas viss no mums tiek slēpts – tāpēc, lai neviens nevarētu pateikt, ka Ventspils osta ir nolaista, salīdzinot ar 90. gadiem, ka tranzīta plūsmas nav, ka naftas vads ir sauss. Vienkārši Lemberga kungs nav neko radījis, Lemberga kungs ir izdzīvojis kaut kādas naudas plūsmas. Tāpat bija ar valsts naudu pirms krīzes, kuru tikai vajadzēja, vajadzēja, vajadzēja. Tam, ka tiltu jāceļ – piekrītu, ka vajag ceļu, piekrītu, bet, ka atkal tiek zīmēti papīri jaunai sporta hallei...
Tā runājot, jūs pie varas Ventspilī nekad netiksiet. Paskatieties – Lembergs ceļ, un ventspilnieki viņu pārliecinoši ievēl.
A.L.: Ventspilī ar katru gadu ievēl aizvien vairāk opozīcijas deputātu. 90. gados nebija neviena opozīcijas pārstāvja, 2001. gadā bija viens deputāts no 13, 2006. gadā – trīs no 13, tagad ir pieci no 13. Nav jau tā, ka tie ventspilnieki visi būtu apmierināti.
Atgriežoties pie Āboltiņas argumenta, vai jūs redzat to lielo mērķi, kā labā šobrīd tiek sargāta šī valdība?
Ivars Landmanis: Īstenībā ir grūti saskatīt. Katrā ziņā pirms vēlēšanām, kad gājām pie urnām, bija lielas cerības, ka daudz kas tiks sakārtots, daudzām lietām pieķersies klāt. Bet skatoties, kas patlaban notiek, situāciju nevar izprast, uz kurieni Vienotība iet.
A.L.: Pie mums ļoti strauji ienāk Baltkrievijas standarti.
Nu līdz tam jau vēl Lembergam jānokļūst Rīgas pilī!
A.L.: Bet uz to jau iet! Kāda atšķirība, vai Lembergs sēž pilī vai Puzē? Viņš jau praktiski sēž gan Saeimas spīkeres krēslā, gan Ministru prezidenta krēslā, gan Saeimas deputāta krēslā, gan visās ostās un valsts kapitālsabiedrībās. Viņš ir visur. Nav jau obligāti cilvēkam jāieņem visi amati.
Ventspilī, iespējams, izteiktāk nekā citur Latvijā cilvēki, balsojot par Vienotību, noteikti balsoja pret Lembergu. Jūs ikdienā tiekaties ar saviem vēlētājiem. Ko viņi saka par politisko tirgu, kas notiek Rīgā starp Vienotību un Lemberga zaļajiem zemniekiem?
I.L.: Daudzi ir vīlušies. Pēdējā reizē, kad sanāca kopā Jaunā laika nodaļa, tas bija jūtams.
A.L.: Uz Ventspili savulaik notika Jaunā laika slavenais skrējiens par demokrātiju, man vēl tagad mājās ir saglabājies krekliņš, uz kura ir skaisti lozungi. Es neredzu, kas Ventspilī pa šiem gadiem būtu mainījies. Tie lielie skrējēji, kas skrēja, kur viņi redz kaut kādas izmaiņas? Es neredzu. Es redzu tikai pasliktinājumu. Diemžēl.
Tagad Jaunā laika līderi neskrien uz Ventspili par demokrātiju, tagad Valdis Dombrovskis un Solvita Āboltiņa neilgi pirms vēlēšanām aizbrauc vizītē uz Ventspili un paspiež Lembergam roku.
A.L.: Tas Ventspils cilvēkiem nebija pieņemams, mēs pēc tam tikāmies ar viņiem un to norādījām. Es arī uzskatu, ka... redziet, pie mums ir pieņemts, - ja cilvēks tiek noķerts laupot, ņemot kukuli ceļu policista līmenī, viņu ieliek cietumā vai, minimums, no darba atlaiž. Man nav saprotams, kāpēc tas nenotiek ar politiķiem, kurus tiesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, par miljonu piesavināšanos, par politikas izkropļošanu? Man liekas, ka tādiem cilvēkiem līdz tiesas sprieduma pasludināšanai vajadzētu vismaz atņemt politisko statusu, lai viņi nevar piedalīties procesos, jo viņi ar saviem lēmumiem tagad tos procesus iespaido. Notiek spiediens gan uz prokuratūru, gan uz likumdevēju, gan uz prezidentu, un, ja to atbalsta Vienotība, tad par ko mēs te vispār runājam, par kādu cīņu ar korupciju un tā tālāk?
Mēs esam iepriekš runājuši, un saprotu, ka jūsu viedoklis ir - Vienotība pēc vēlēšanām izdarīja nepareizu izvēli, neveidojot valdību kopā ar Saskaņas centru.
A.L.: Jā, tā tas ir.
Vai tā, jūsuprāt, nav Vienotības vēlētājiem ļoti grūti izskaidrojama izvēle, ņemot vērā kaut vai visu to, kas tagad atklājas, ka Saskaņas centram Saeimā ir tādi deputāti kā Kravcovs, kas nezina latviešu valodu?
A.L.: Jā, bet vai tas, kas neprot latviešu valodu, ir sliktāks par to, kurš valsti apzog? Kā to izmērīt? Uzskatu, ka koalīcijā iesaistīt vajadzēja maksimāli visus. Ja jau reiz valstī ir krīze, tad kaut kādi domu graudi arī no Saskaņas nāktu, kā no tās izkļūt. Tāpat neuzskatu, ka būtu bijis pareizi, ja koalīciju veidotu tikai Vienotība un Saskaņa bez ZZS. Krīzes brīdī ir jāatrod labākie pārstāvji ministrijās un jāstrādā. Tas ultimāts, kas no Vienotības tika izvirzīts Saskaņai [vairāki priekšnoteikumi sadarbībai koalīcijā, tostarp – okupācijas fakta atzīšana], vienkārši nebija saprotams, jo tad vajadzēja otru ultimātu izvirzīt zaļajiem zemniekiem: mēs ar jums strādāsim tikai tad, ja jūs līdz tiesas spriedumam distancēsieties no tiesājamas personas [Lemberga]. Vienotībai vajadzēja kūrēt to pasākumu un neļaut Lembergam to, ko viņš tagad uzdrošinās, un Saskaņai neļaut to, kas nav pieņemams Vienotības latviešu vēlētājam. Skaidrs, ka ir grūti, visi ir kaut kādā ziņā kropli, ideālu nav.
I.L.: Domāju, ka valdībā jāstrādā trijatā, aicinot arī Saskaņas centru. Tas Vienotībai dotu manevra iespējas.
Bet vai tas nedraudētu ar Vienotības sašķelšanos, jo Pilsoniskajai savienībai sadarbība ar Saskaņas centru nav pieņemama?
A.L.: Lai šī Pilsoniskā savienība izmēra, ko Latvijas valstij nodara viens Kravcovs, kurš nemāk latviešu valodu, un viens Lembergs, kurš strauji ved Latviju Baltkrievijas virzienā! Mums ir jāizvērtē, kas ir lielākais ļaunums, nevis jāizpatīk vēlētājam. Mums vēlētājiem ir jāsaka taisnība, jāizglīto. Ja vēlētāji būs pietiekami informēti par šīm izvēlēm un sekām, viņi pēc tam izdarīs pareizo izvēli. Mēs šausmināmies, ka policistam dod kukuļus, bet neviens neuztraucas, ka valsti var vadīt un ar valsts augstākajām amatpersonām manipulēt cilvēks, kuram izvirzītas smagas kriminālapsūdzības. Mums ir jāizvēlas, vai tādi kravcovi mums nepatīk tik ļoti, ka esam gatavi atdot valsti kriminālapsūdzētajam.
Šeit, Rīgā, izskatās, ka Lembergs pēc vēlēšanām un šīs valdības sastādīšanas audzē muskuļus un strauji pārņem varu, īpaši ņemot vērā, ka ietekmi jūtami zaudējuši Šķēle un Šlesers. Kā izskatās Ventspilī, vai ir sajūta, ka apgriezieni palielinās?
A.L.: Jā. Jau pati uzvedība par to liecina, bravūra. Daudzi Lemberga cilvēki Rīgā ir ielikti par padomniekiem, valdēs un padomēs.
I.L.: Arī Ventspils domē kuluāru sarunās no retorikas var just – notiek sazvanīšanās, sarunā lietas, uz Rīgu tiek sūtīti CV.
A.L.: Un tas viss tiek skaisti paslēpts zem vārdiem „Ventspils attīstībai”. Es uzskatu, ka Ventspils ir kā melnais caurums, kurā pazūd nauda. Savu ostu nolaiduši, tagad ķeras pie valsts un Eiropas finansēm, atraujot no citiem reģioniem. Kāpēc citi ar lepnumu skatās uz Ventspili kā uz paraugu, neredzot to, ka Ventspils tēls tiek būvēts uz valsts līdzekļiem? Tagad jau visos valsts uzņēmumos būs Aivara [Lemberga] cilvēki, nauda būs visādiem luksusa gājieniem.
Jūs šodien [piektdien] tikāties ar ekonomikas ministru Arti Kamparu, kurš vienīgais no Vienotības līderiem ar jums izrādīja vēlmi tikties. Par ko jūs vienojāties?
I.L.: Tiks meklēta iespēja, lai mēs varētu atbraukt uz Jaunā laika valdes sēdi un izrunāties par visām šīm lietām. Ir jābūt partijas saiknei ar nodaļām. Nevar būt tā, ka mēs esam vajadzīgi tikai priekšvēlēšanu laikā kā baloniņu nēsātāji. Mēs gājām, mēs aizstāvējām to ideoloģiju, kas bija Jaunajam laikam, bet kas šobrīd notiek? Mēs Ventspilī esam palikuši vienīgie kā tādi kamikadzes.
A. L.: Vienojāmies, ka notiks informācijas apmaiņa starp mums un Ekonomikas ministrijas pārstāvi Ventspils brīvostas valdē par pašvaldības nekustamo īpašumu ieķīlāšanu brīvostas teritorijā, par teritorijas plānojuma izmaiņām un tā tālāk. Pašreiz rodas sajūta, ka Latvijai un Ventspilij ir to lietu tā sakārtojusi, ka mums melo Ventspils domes sēdēs, ka viss ir kārtībā, un brīvostas valdes sēdēs atkal melo, ka domē visu visi atbalsta un viss ir kārtībā.
Es tā sapratu, ka jūs iepriekš esat aicinājuši, lai Vienotība kā Ekonomikas ministrijas pārstāvi Ventspils brīvostā virza kādu no vietējās opozīcijas, bet atbilde neoficiāli ir bijusi: tas nav iespējams, jo kandidāts jāsaskaņo ar Lembergu, un viņš to nepieļaus.
A.L.: Tā kuluāros runā. No vienas puses, viss ir noslepenots, lai mēs domes opozīcijā neko neuzzinām, no otras puses, būtu tikai loģiski, ja Lembergs mūs kā pašvaldības pārstāvjus nelaiž brīvostā, lai ielaiž ministrija. Brīvosta ir lielākais bloks, kas regulē visu pilsētas ekonomiku.
Ko jūs sagaidāt no savas partijas līderiem, kuri ir pie varas valstī?
A.L.: Vienotībai ir jārunā ar savu koalīcijas partneri. Mēs uzskatām, ka Lemberga stils ir „ņemt, ņemt, ņemt” un viņš ņems, ņems un ņems. Tie ir divi dažādi tipi – Lembergs un premjers Dombrovskis, kurš ir tāds solīds, tolerants. Viņš, cilvēks, vienkārši nesaprot, ka var tik bezkaunīgi paņemt un izmantot varu. Lai Vienotības cilvēki sev atbild, cik tālu viņi ir gatavi iet, kur ir tā sarkanā līnija. Es to līniju neredzu, manuprāt, tā jau sen ir pārkāpta.
Attēlā: Aivis Landmanis. Foto no portāla www.prichal.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
