Versija: vai Aizsaules ielā pirms divarpus gadiem nošāvuši „nepareizo” Mārtiņu Bunku?
Pietiek lasītājs10.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Attiecībā uz gaišā dienas laikā netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas objektiem demonstratīvi noslepkavoto juristu Mārtiņu Bunku var izteikt savdabīgu jautājumu: bet varbūt pasūtītie slepkavas nošāva „nepareizo” Mārtiņu Bunku?
Bez Aizsaules ielā nošautā Mārtiņa Bunkus, ar kura slepkavu notveršanu Valsts policijai nekādi neveicas, ir vēl cita persona, vārdā Mārtiņš Bunka, — viens no tuvākajiem menedžeriem atceltajam “arestētās mantas glabātājam” Rūdolfam Meroni. Arī šo Mārtiņu Bunku (un viņa vadīto SIA Airtech) jau gadiem publiski nav minējuši nekā citādi kā vien saistībā ar skandāliem ap lielu naudu un vēl lielāku ietekmi.
Šo firmu 2008. gadā nodibināja Rūdolfa Meroni kontrolētais ofšors Eurocom International Ltd. no Britu Virdžīnu salām, bet vietējais Airtech valdes loceklis ilgus gadus bijis Mārtiņš Bunka, kurš savulaik darbojies kā R. Meroni kontrolētās A/S Ventspils Tirdzniecības Osta Drošības daļas vadītājs.
Pirms vairākiem gadiem dažos dokumentos viņš figurējis arī kā apsardzes un transporta nodrošinātājs R. Meroni vajadzībām, kad tas vēl ieradās Latvijā: pēdējos gadus viņš to nav darījis, jo īpaši tagad, kad pret bijušo Šveices advokātu ierosināts kriminālprocess par arestētās mantas izsaimniekošanu, un R. Meroni šajā procesā tika piešķirts statuss — persona, kam ir tiesības uz aizstāvību.
Piemēram, jau pirms trim gadiem prokuratūrā tika iesniegtas ziņas, kā no AS Ventbunkers par fiktīviem “konsultāciju līgumiem” ik mēnesi izmaksājis firmai Airtech 40 tūkstošus eiro. Vēlāk summa pieaugusi līdz 60 tūkstošiem eiro mēnesī. Nauda beigās nonākusi citā R. Meroni kontrolētā firmā — Austrijā reģistrētā MSK Beteiligungberatung GmbH.
Kopumā uz Mārtiņa Bunkas vadīto Airtech no Ventbunkera kontiem 2013. gadā tika aizskaitīti 3,2 miljoni eiro un vēl 1,2 miljoni latu par dažādām “konsultācijām”. 2014. gadā no Ventbunkera uz Airtech” bija aizskaitīti 2,8 miljoni eiro, bet 2015. gadā no Ventbunkera uz Airtech tika aizskaitīti vēl 1,9 miljoni eiro. Vairāki miljoni tikuši noformēti kā “aizdevumi”, par kuru atdošanu (un vai vispār tos bija plānots atdot) nekas zināms nav.
Vēlāk atklājās, ka no naudas, kas ar Mārtiņa Bunkas rokām caur Airtech no Ventbunkera tika maksāti uz MSK Beteiligungsberatung Austrijā, Ventbunkera padomes priekšsēdētājs R. Meroni par 43 tūkstošiem eiro mēnesī tika sniedzis “konsultācijas”... pats sev!
Tieši Mārtiņa Bunkas paraksts redzams uz fiktīvā reklāmas līguma starp Airtech un kādu SIA AZUS, ar kuru AZUS apņēmās izvietot Ventbunkera reklāmu medijos, taču reāli nekāda reklāma izvietota netika — firma saņēma 18 500 eiro mēnesī, un viss. Drīz vien atklājās, ka šī “reklāmas aģentūra” ir fiktīva un reģistrēta kūdras purvā Bauskas novada Vecsaules pagastā pie Lietuvas robežas.
Ventbunkers nebija vienīgā R. Meroni ietekmē esošā kompānija, kam Airtech kalpoja par naudas izsūkšanas instrumentu. Jau 2012. gadā policijā tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11410005812, kurā tika izmeklēta naudas “izpumpēšana” arī no AS Latvijas Naftas tranzīts — iesniegumā tika aprakstītas R. Meroni uzticības personu „Alvja Hāzes, Jāņa Hāzes un Diānas Juknas nelikumīgas darbības attiecībā pret A/S Latvijas Naftas Tranzīts un AS Ventbunkers, piesavinoties naudas līdzekļus vairāk kā 4 miljonu EUR apmērā, pārskaitot uz SIA Airtech bankas kontiem”.
Par Mārtiņa Bunkas vadītā Airtech darbībām iesniegumu rakstījis pat Ilmārs Poikāns jeb Neo: “Airtech (reģ. nr. 40103177575, Zvejnieku iela 14A-3, Rīga) valdes loceklis ir Mārtiņš Bunka, kas ir bijis arī Ventbunkera valdes loceklis. Iepriekš Airtech valdes locekļi ir bijuši Diāna Jukna (vēlāk Ventbunkera padomē) un Alvis Hāze (Ventbunkera valdē).
No turienes, iespējams, tikusi finansēta ne vien Artusa Kaimiņa politiskā darbība, bet arī citu partiju politiķi. Šis uzņēmums Airtech no Ventbunkera ir saņēmis un, iespējams, turpina saņemt naudas lielus līdzekļus.
Pieļauju, ka Artusa Kaimiņa un ar Rūdolfa Meroni saistītiem cilvēkiem panāktās vienošanās rezultātā 2014. gada 28. oktobrī tika noslēgts sadarbības līgums Nr. A30 starp SIA Suņu būda Artusa Kaimiņa personā un SIA Airtech Mārtiņa Bunkas personā par Ventbunkera reklāmas banera izvietošanu raidījuma "Suņu būda" mājaslapā sunubuda.tv speciālā sponsoru sadaļā [...], līguma summa kopā — 10 000 eiro.”
„Tomēr, bezpeļnas organizācijas Internet Archive WayBack Machine vietnē aplūkojot sunubuda.tv speciālās sponsoru sadaļas momentuzņēmumus 2014. gada novembrī, var redzēt ilgstošu Suņu būdas atbalstītāja Spirits & Wine un RK Birojs logo, savukārt 2014. gada decembrī speciālā sponsoru sadaļa ir pilnīgi tukša. No šiem faktiem var secināt, ka, iespējams, šāds līgums ir bijis tikai piesegs, lai SIA Suņu būda varētu saņemt naudu no SIA Airtech”, iesniegumos raksta I. Poikāns.
Vēlāk, kā zināms, A. Kaimiņš pat īslaicīgi tika aizturēts, bet šobrīd viņam ir krimināllieta par līdzīgām mahinācijām ar vēl citām naudām. Savukārt Mārtiņa Bunkas vadītā Airtech adresē norisinājās kratīšana, turklāt Airtech jau vairākus gadus ir hroniski nodokļu parādi.
Tā kā Valsts policijai arvien neveicas pasūtījuma slepkavības izmeklēšanā Aizsaules ielā, varbūt izmeklētājiem laiks izpētīt (kaut vai lai pēc tam konstatētu, ka tā nav taisnība) jaunu versiju: slepkavībā nošāvuši ne to Mārtiņu Bunku, kuru sākotnēji bija plānots “pasūtīt”?
Analizējot zināmos faktus par slepkavību, ar diezgan lielu vienprātību tiek spriests, ka slepkavas droši vien bijuši nolīgti profesionāļi no ārzemēm. Vai varētu būt, ka noziedznieki — iebraucēji, nezinot vietējās nianses, varētu būt sajaukuši vienu Mārtiņu Bunku ar otru, ņemot vērā, ka abi divi jau gadiem ilgi medijos tika atzīmēti tikai un vienīgi finanšu un biznesa skandālu sakarā, pie kam daudzmiljonu afērās?
Lasāmviela:
https://www.pietiek.com/raksti/kriminalprocess_sakts,_meroni_cilveki_turpinot_naudas_izpumpesanu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
