Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā rakstā apskatīsim vienu cienījamu argumentu par labu pieminekļa (jebkura) aizstāvībai. Proti, iespēju, ka piemineklis cilvēkam ir dārgs. Tas, ka cilvēks nav iepriekš meditējis tā pakājē vai rakstījis par to viedokļrakstus, nebūt nenozīmē, ka pieminekļa vērtības apzināšanās varētu būt nelietīga izlikšanās vai pašapmāns. Tas ir tikai normāli, ja cilvēks lietu novērtē tajā brīdī, kad apzinās iespēju to zaudēt.

Pieminekļa aizvākšana nav funkcionālas celtnes nojaukšana. Piemineklis nav satrūdējis līķis, tas nav ieraksts arhīvā, tas nav akmens vai metāla gabals, vai norobežots lauciņš. Piemineklis ir ar simbolismu piesātināta vieta un lieta, kuras visa būtība ir būt vairāk nekā tās materiālā realitāte.

Reizēm dzird argumentus, ka “piemineklis nevienam netraucē”. Muļķības. Visa pieminekļa sūtība ir kādam traucēt. Ja piemineklis nevienam netraucē, tas nav piemineklis, labākajā gadījumā tas ir “vides objekts”. Ja piemineklis ir cilvēkam, tad varbūt tas ir pārtapis par nosacītu kapakmeni, kuru tad atstāj mierā aiz cieņas pret mirušajiem.

Bet dzīvs piemineklis ir tas, kurš kādam traucē. Traucē kaut vai mierīgi iet pa tukšu telpu un nedomāt par to. Brīvības pieminekļa jēga cita starpā ir traucēt tiem, kas ideju par Latviju neņem nopietni. Tajā dienā, kad Milda “nevienam netraucēs” un goda sardzes vietā būs saceltas nojumes, zem kurām tirgos telefona vāciņus un kebabus, un nevienam tas nerūpēs, — tajā dienā Mildu droši varēs gāzt gar zemi.

Gan jebkura pieminekļa uzsliešana, gan aizvākšana (ja vien tas jau nav zaudējis nozīmi) ir rituāls akts, kurā kaut kas tiek apliecināts un vienlaicīgi — kaut kas tam pretējs tiek noliegts. Ja piemineklim ir kaut vismazākā simboliskā nozīme pašreizējā sabiedrībā, cilvēkam, kurš apelē pie pieminekļa nozīmības viņa pasaulē, ir jāspēj pieņemt arī citu cilvēku apgalvojumi par tā paša pieminekļa nozīmi viņu pasaulē.

Nevar apelēt pie tā, ka jums, piemēram, okupācijas piemineklis ir vectēva nestā upura apliecinājums, bet tajā pašā laikā nespēt uzklausīt tos, kuriem šis stabs apzīmēja Latvijas okupāciju. Vērtību arguments darbojas abos virzienos, un konflikts cilvēku starpā ir tieši par to, ka vērtības, pareizāk sakot, to apliecināšana realitātē, konfliktē savā starpā.

Kamēr nav strīda, tikmēr pastāvošais stāvoklis nevienu neaizskar. Ja neviens par konkrētu sāpīgu jautājumu nerunā, tas nozīmē, ka cilvēki ir ar to samierinājušies. Pašreizējais miera stāvoklis normālā pasaulē vienmēr simbolizē izlīgumu. Nav svarīgi, ka kaut kur zem pelniem vēl ir pa kādai atsevišķai kvēlojošai oglītei. Pieņemt, ka publiskais klusums par jautājumu ir izlīgums, nozīmē respektēt vairākumu kā strīdu izšķīrēju. Tas nozīmē respektēt balsu vienlīdzību.

Ciniķis teiks, ka vairākums ir vienkārši aizņemts ar citām tēmām, bet tas nemaina būtību. Jūs esat aizvainots tikai par tām lietām, par kurām neesat aizmirsis savu aizvainojumu. Cilvēka politiskā darbība un politiskie strīdi vienmēr būs par ierobežotu jautājumu loku. Brīvā, nemanipulētā sabiedrībā tas ir demokrātiski ar vairākumu izvēlēts jautājumu loks.

Ja vairākums vai skaļākums vēlas vai jūtas spiests sākt runāt par pieminekļiem, tad agri vai vēlu nonākam līdz apgalvojumiem, kuros cilvēki balstīsies atšķirīgās skalās par to, kas viņiem ir vērtīgāks un kas mazāk. Tie nav nekādi empīriski dati, kurus mēs varam salikt uz vienas skalas un salīdzināt (lai gan ar to ir jāsāk, meklējot visām pusēm kopīgas vērtības — šis apcerējums arī ir mēģinājums to darīt).

Jebkurai strīda pusei šādos jautājumos var šķist, ka otras puses “uzvara” būs viņiem vērtīgā nenovērtēšana. Tāpēc jebkāda risinājuma pamatā ir pārliecināšanās, ka abas puses saprot otras puses aizstāvēto vērtību un saprot, ka risinājums prasīs pašam vai otrai pusei kaut ko upurēt. Ja kāda no pusēm neliekas ne zinis par otras vērtību argumentu, tad šī puse apelēt pie pieminekļa vai tā nojaukšanas vērtības nav īsti tiesīga. Mazliet piedaudzīgi, bet izmantojot analoģiju ar naudu — jūs nevarat apgalvot, ka esat bagātāks, tāpēc ka jums ir X eiro, ja jūs atsakāties uzklausīt, cik eiro ir otrai pusei.

Ne visas pieminekļu vērtības ir pieņemamas. Ja kādam Puškina piemineklis simbolizē Русский мир ideoloģijas robežstabiņu un viņš tāpēc grib, lai šis piemineklis paliek neskarts, tad tā ir ar Latvijas valsti un latviešu tautas pastāvēšanu nesavietojama “vērtība”. Nav nekādas atšķirības starp šo gadījumu un tādu, kad cilvēks patiesi piešķir piemineklim šo vērtību, bet piesedzas aiz citām, ar Latvijas valsti savietojamām. Mēs nevaram precīzi spriest par katra cilvēka patieso motivāciju, iestājoties par kādu politisku jautājumu, bet mēs varam šo un to nojaust pēc viņa iepriekšējās rīcības.

Iestāšanos pret okupekļa nojaukšanu ar tā saucamo vectēvu piemiņu kā galveno argumentu varēja cilvēciski saprast. Proti, individuālā līmenī, kaut vai ņemot vērā faktu, ka šodienas latviešu vidū ir arī, piemēram, okupantu, leģionāru un izsūtīto pēcnācēji vienlaicīgi vienā personā, lai vai cik grūti to ir atzīt dažiem tīrradņiem. Taču tad, kad pēc okupekļa nojaukšanas daži vēlēti politiķi publiski paziņoja, ka okupekļa gāšanu “nekad neaizmirsīs un nepiedos”, viņi paši sevi diskreditēja, jo parādīja, ka nav ne cik sapratuši otras puses vērtību argumentu. Ja to nesaprot, pašam tiesību uz tādu nav.

Lai atļautos latviešiem okupāciju simbolizējoša pieminekļa kontekstā lietot vārdus “nepiedot” attiecībā uz latviešu tautu, maigi izsakoties, ir jādzīvo patiešām ļoti ierobežotu vēsturisko zināšanu pasaulē. Glorijas Grevcovas gadījums liecina, ka tāda pasaule eksistē. Nesen gadījās arī privāti sastapt kādu 34 gadus vecu latvieti, kura izteicās: “Kāda starpība, kas tur ar to okupāciju — mēs jau neviens klāt nebijām.” Tiem, kas aktīvi iestājas par tādu simbolu saglabāšanu, kas pavisam objektīvi to atklāšanas brīdī bija rusifikācijas vai okupācijas zīmes, ir jāapzinās, ka viņiem blakus pieminekļa apsardzē var stāvēt arī “nepiedevēji” un citi vēstures noliedzēji.

Tajā pašā laikā pieminekļu gāzējiem jāsaprot, 1) ka pieminekļa viena politiskā loma tā uzstādīšanas brīdī neliedz tam iegūt citu nozīmi konkrētu cilvēku dzīvēs un pilsētvidē laika gaitā vai pat citu politisku nozīmi tikai tā nojaukt apsvēršanas brīdī 2) ka pretvalstisku nodomu nedrīkst piedēvēt ikvienam, kas vēršas pret kāda pieminekļa gāšanu. Ja jūs to darāt attiecībā uz cilvēku, kurš ar saviem darbiem ir apliecinājis lojalitāti Latvijai, jūs vienkārši atsakāties ņemt vērā viņa vērtību argumentu, kas nozīmē, ka jūsējam arī nav vērtības.

Novērtē šo rakstu:

16
39

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...