Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Protams, naivi cerēt, ka Latvijas zīmola/brenda veidošanā priekšroka tiks dota veselā saprāta diktētai loģiski racionālai attieksmei un gudras tautas konsolidētai rīcībai, bez tukšām debatēm vienojoties par galveno, valsts „piāram” iesakot mūsu vislielākās vērtības, acīmredzamo savdabību un unikālumu uz pārējās pasaules fona.

Labi zināms, ka mums ir tādas vērtības un pārējās zemes Latviju var apskaust daudzējādā ziņā. Naivi ir aizmirst par kultūras sistēmiskumu. Nemēdz notikt tā, ka kāds atsevišķs kultūras segments (respektīvi, brendings, zīmolvedība) attīstās citādāk nekā pārējie segmenti, kuru virzībā pie mums veselā saprāta klātbūtni visbiežāk nevar konstatēt. Ne velti sena gudrība māca: kāda tauta, tāda tās kultūra, kāda tauta, tāda tās valdība un valsts. Tagad ir jāsaka: kāda tauta, tāda tās zīmolvedība.

Latvieši nekad nav pratuši pievērsties galvenajam un būtiskajam. Šīs latviešu prāta iezīmes ir sen novērtētas, un tās savā laikā ļoti kaitināja tādus tautas patriotus kā Raini, Andrievu Niedru. Par to saudzīgi rakstīja Augusts Bīlenšteins - viens no vācbaltu intelektuālās elites inteliģentākajiem pārstāvjiem. Savukārt mūsdienās paškritiski izteicies Imants Lancmanis, novēroto ilustrējot gleznā „Latvija muļķības, naida, skaudības, slinkuma, alkatības, baudkāres un nodevības ielenkumā”(1998).

Turklāt latvieši vairāk ir taktiķi nekā stratēģi. Taktiķi ir nepacietīgi. Viņi vēlas „izbaudīt” (tā šodien latvieši kaismīgi purpina pat par hipotekārā kredīta ņemšanu bankā) rezultātu tūlīt, proti, otrā rītā „uz brokastu laiku”, kā „trešās atmodas” sākumā par tautiešu nepacietību smējās profesors Juris Bojārs. Tūlīt otrā rītā uz brokastu laiku toreiz mēs gribējām neatkarību. Tagad katrs latviešu biznesmenis tiecas nekavējoties sevi ieraudzīt miljonāru sarakstā. „Zīmolvedības fani” vēlas pēc iespējas ātrāk Rīgā „nokāst” ārzemju tūristus.

Stratēģi ir pacietīgi. Viņi zina, ka savu projektu rezultātu var nepiedzīvot. Nenākas šaubīties, valsts zīmola/brenda veidošana ir stratēģisks pasākums, un nopietni rezultāti nav iedomājami bez pacietības un otrā rītā uz brokastu laiku. Turklāt taktiķu slimīgi jūsmīgā kņada un nervozā dīdīšanās (lai ātrāk apmierinātu savu alkatību) var tikai visu sabojāt (par teritoriālā mārketinga iedabu šo rindu autoram jau bija iespēja izteikt viedokli /1/). Ne velti vietējās zīmolvedības patrons un patriarhs Latvijas Institūta direktors, īsts „Amerikas latvietis”, Ojārs Kalniņš uzsver lietas nopietnību: „Valsts zīmols – tā ir valsts reputācija”/2/.

Tiesa, direktors nenoliedz, ka Latvijas tēls (atbilstoši savai kompetencei viņš pret terminiem „tēls” un „zīmols” izturās kā pret sinonīmiem) pašlaik ir miglā tīts, jo neviens tā arī īsti nezina, kas tas ir un kas to veido. Kalniņa kungs domā, ka vispār valstij nevar būt viens tēls, to veido vairāki tēli – ekonomika, kultūra, daba, zinātne, ārpolitika, sabiedrība, aizsardzība, infrastruktūra. Koncentrējot visu savu intelektuālo potenciālu un joprojām nepūloties tēlu teorētiski nošķirt no zīmola/brenda, amerikāņu kultūrā adaptētais direktors Kalniņš publikai skaidro, ka zīmols ir tas, ko mēs gribam, lai citi par mums zina: kas mēs esam, ar ko lepojamies, kur ejam, ko piedāvājam un ko no mums sagaidīt.

Šajā ziņā viņam ir pilnīga taisnība. Latviešu tautas un Latvijas nācijas reputācijas stabilitāte vispirms un galvenokārt ir atkarīga no mums pašiem un no tā, kā mēs izturamies pret savu kultūru un valsti.

Ojāra Kalniņa skaidrojumiem ir noteikts zemteksts. Kā zināms, valsts uzturēšana prasa ideālismu no tiem cilvēkiem, kuri vēlas uzņemties atbildību par valsts iedzīvotāju likteni. Valsts bez ideālisma, patriotiskas un nesavtīgas vēlmes kalpot sabiedrības interesēm nav praktiski iespējama. Bet mums šajā ziņā ir rūgtas un, tā vien šķiet, nepārvaramas problēmas. Ideālisma vietā mūsu valstī dominē savtīga alkatība un cinisms. Turklāt totālas garīgās obskurācijas un morālās degradācijas apstākļos varam mocīties daudzus gadu desmitus un pat gadsimtus, kā tas notika ar Romas impēriju, Bizantiju.

Tautas attieksme pret savu kultūru mēdz būt dažāda. Piemēram, tiek uzskatīts, ka franču un vācu tautas attieksme ir egocentriska. Viņi savu kultūru uzskata par vislabāko pasaulē. Egocentriskā psiholoģija stimulē pārspīlējumus. Arī latvieši savu kultūru uzskata par vislabāko. Noteikti par vislabāko Latvijā, drosmīgi liekot ebrejiem, krieviem, poļiem atmest savu kultūru un cittautiešiem pārņemt latviešu kultūru.

Visiem ir skaidrs, ka egocentrisms nav tā viscēlākā tautas īpašība. Nākas tāpēc atcerēties kultūras vērtēšanas tradicionālās metodes: pirmkārt, „iepazīsti pats sevi” un, otrkārt, „saglabā pats sevi”. Abas metodes var būt noderīgas cīņai pret egocentrismu. Taču var būt noderīgas arī savas pašapziņas celšanai. Turklāt apstākļos, kad nav īsti skaidrs, kurš atbild par morāli – valsts vai tirgus, kā nesen stāvokli bijušajās sociālisma zemēs vērtēja Aleksandrs Solžeņicins.

Pašapziņas izpratnei un novērtējumam lieliski noder pašizziņa – „iepazīsti pats sevi”. Pašizziņa ir gan ētikas, gan loģikas problēma: pareizas domāšanas problēma un morāli pareizas dzīvošanas problēma. Pašizziņas formas mēdz būt dažādas; vieniem dominē loģiskās refleksijas, otriem – irracionālā intuīcija, trešajiem – emocionālā afektācija.

Iespējams, Latvijā daudzi no visas sirds šodien ne tik daudz tiecas „iepazīt pašam sevi” un „saglabāt pašam sevi” kā kalpot jaunajiem mītiem - būt „eiropeiskam” un baudīt „eiropeisko dzīvi”.

Priekšstats par laimi ir deformēts. Īsta laime nav komfortā, dažādu fizisko prasību apmierināšanā. Laime ir katrā pašā. Par latviešu degradāciju regulāri liecina socioloģiskie pētījumi. Pētījuma rezultāti nepatīkami atklāj, ka, piemēram, 2007.gadā „strauji mainījušās vērtības.(..) Iedzīvotāji vairs nemēģina iedziļināties un izprast notiekošo, bet koncentrējas uz daudzveidīga dzīvesveida izbaudīšanu”/3/.

Un vēl kas. Latviešiem nevajadzētu ignorēt kādu senu atziņu. Jebkuram etnosam svešzemnieku jūgs ir ne tikai dziļa nelaime, bet arī dziļa skola. Pakļautais etnoss iepazīst citas tautas psihi, pasionaritātes vērienu, garīgo un materiālo kultūru, dzīves prasmi utt. Vai latvieši kaut ko iemācījās jūga gadsimtos, tas ir atklāts jautājums. Konstatējams ir tas, ka mēs ļoti vienaldzīgi izturamies pret savas kultūras vēsturi, nevēlamies mācīties no savas pagātnes, necienām un ignorējam stratēģus - savas tautas intelektuālo eliti un mūsu dzīves visās jomās iniciatīvu viegli izdodas pārņemt pelēcības divīzijai. Mēs viskaismīgāk mīlam pelēko krāsu ne tikai tautasdziesmās, bet arī reālajā dzīvē, kurā visur dominē pelēcības divīzija – cieši konsolidēta viduvējību masa jeb kā skaidrots kādā tekstā „viltīgi, agresīvi un vienlaikus vieglprātīgi” cilvēki/4/.

Bet tas atsaucas uz valsts reputāciju, par ko runā O.Kalniņš. Kā šodien māca zīmolvedības klasiķi, tautas un tās zemes valstiskuma kvalitāte ir galvenais valsts panākumu garants. Latviešu nacionālajā panteonā kultūras vēsture un kulturoloģiskā kompetence nav iekļauta. Pie mums cilvēki faktiski neko nezina par savām bagātībām. Kāds teiks – okupācijas sekas! Tas ir pilnīgi aplami. Viegli ir pierādīt, ka tautas atmiņā kultūra nav elimēta (izstumta, atmesta, izskausta), jo tā tur nekad nav bijusi.

Jelgavas 1819.gada vēsturiskajā diskusijā pieņemtais lēmums nepārvācināt vietējos arājus un no viņiem veidot kultūras tautu deva lieliskus rezultātus (gadsimta beigās mums jau bija Rainis, Rozeltāls, Purvītis, Valters, Aspazija, Poruks un citas izcilas personības), taču XX gs. bija ļoti drūms etniskās ģenēzes attīstībā. Naiva un mākslīga tāpēc ir latviešu pelēkās pusinteliģences prātuļošana par „sabiedrības humanitarizāciju”, „nacionālajām zinātnēm”, kuru uzdevums ir „nacionālo vērtību krāšana, saglabāšana (gan atbilstoši tradīcijām, gan modernajām IT), popularizēšana un izpēte”/5/. Lielai daļai, kā pūlī saka, tas ir pie vienas vietas. Galvenais – dzīves baudīšana un, protams, nauda – kādu „apšmaucot”, izblēdot no valsts kabatas.

Ne velti tādā tipiskā latviešu firmā kā „Biznesa augstskola „Turība”” šo rindu autoru zaļoksnējs priekšnieks nepārtraukti bikstīja: „Tev viņiem (t.i., studentiem) ir jāiemāca pelnīt naudu, un viss, vairāk neko nevajag!”. Tāpēc nav jābrīnās, ka socioloģiskie pētījumi šodien atklāj šausminošu ainu: 39% iedzīvotāju uzskata, ka negodīgumam ir liela nozīme panākumu gūšanā, bet 25% vispār neko nevar atbildēt uz jautājumu par godīguma un negodīguma lomu cilvēka dzīvē, kas, manuprāt, ir visbriesmīgākais, jo robežojas ar izteiktu debilitāti/6/.

Suverenitātes iegūšana ikvienai tautai ir nopietns pārbaudījums. Daudzi domātāji uzskata – visnopietnākais pārbaudījums, kas savā varenībā un visaptvertībā atsedz attiecīgās tautas morālo briedumu, pasionaritāti, garīgo patstāvību.

Pietuka Krustiņš kādreiz saprata, ka tauta neesot nākusi pie pilnīgas attīstības un izglītotības. To pašu viņam nāktos atkārtot arī šodien. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) prioritāri ir paredzēts veidot izglītotu un zinošu sabiedrību, balstoties uz izglītības sistēmu. Mūsdienās izglītības loma sociokulturālajā izaugsmē netiek noliegta, taču visjaunākajā laikā (no XX gs. 90.gadiem) ir secināts, ka izglītība nav „absolūts ierocis” atpalicības un nabadzības pārvarēšanā. Daudzās zemēs ir samērā augsts izglītības līmenis (formāli arī Latvijā), taču tajā pašā laikā valstī valda nabadzība. Turklāt ir novērots, ka ekonomika uzlabojas tikai 25-30 gadus pēc izglītības satura reformas (NAP par satura reformu, tātad - galveno! - nav runāts).

Atpalicības un nabadzības cēloņus nākas saistīt ar visu attiecīgā reģiona kultūras sistēmu – mentalitāti, morāli, vērtībām, tradīcijām, normām utt. Tātad ar parādībām, kuru transformācija vienmēr ir atkarīga no ilgas un perfekti pārdomātas ideoloģiskās programmas sociuma garīgajā un morālajā apgaismošanā (Latvijā praktiski – inkulturācijā). Minētais var palīdzēt izskaidrot, kādēļ pašlaik Latvijas atsevišķos reģionos trūkst speciālistu brendinga projektu gatavošanā un vadīšanā.

Nākas atgādināt, ka brendingam ir jābalstās uz idejiskumu, patiesīgumu un godīgumu. Finanšu piesaistīšana nedrīkst būt savtīgs un formāls pašmērķis. Bez minētajām īpašībām brendings pārvēršas par manipulāciju, kas tiks agri vai vēlu konstatēta. Turklāt brendingā principiāli svarīgi ir tas, lai vietējā sabiedrība pati mīlētu un cienītu savu reģionu, būtu labi informēta par kultūras mantojumu.

Brendu nerada reklāma. Reklāma tikai pievērš uzmanību. Brends rodas kompleksi organiskā vienotībā ar kultūras procesu. Faktiski pašlaik stāvokli zīmolvedībā ilustrē ne tik daudz Latvijas Institūta, bet gan Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) darbība, ejot patstāvīgu ceļu un nerēķinoties ar kopējiem mērķiem. Turklāt TAVA pagaidām ir reāli vairāk izdarījusi (piem., reklāmas klipi ārzemju TV kanālos, mērķtiecīgas starptautiskās konferences) un tāpēc pamatīgāk atspoguļo sasniegto līmeni zīmolvedībā. TAVAs rīcībā ir daudz lielāka valsts nodokļu maksātāju nauda (katru gadu gandrīz miljons latu), salīdzinot ar Latvijas Institūtu (katru gadu tikai daži simti tūkstošu latu galvenokārt „kantora” uzturēšanai), un tāpēc paveras lielākas iespējas pelēcības divīzijas izveicīgākajiem cilvēkiem nopelnīt, savā starpā sadalīt, pilnīgi nemaz nerēķinoties ar mūsu kultūras bagātībām un radot savai garīgās attīstības pakāpei atbilstošus projektus: Latvijas zilā govs, Dziesmu svētki, grupa „Cosmos”, Pedvāles Brīvdabas un mākslas muzejs, „Aerodium” vertikālais gaisa tunelis, „Buy Latvia”.

Tas viss tiek darīts, jauneklīgi bravurīgi un demonstratīvi noniecinot tradicionālās vērtības (piem., Rīgas jūgendstilu) un postmodernistiskā apsēstībā priekšroku dodot savai instalāciju oriģinalitātei, kad „svarīgākais ir stāsts par unikālu un aizraujošu piedzīvojumu šajā valstī”/7/. Skaidrs, ka konceptuāli priekšplānā atkal ir dzīves baudīšana, savā aprobežotībā to reducējot arī uz citu tautu pārstāvjiem.

Skaidrs ir arī tas, kāpēc „zoomisti” un citi apzināti izvairās no mūsu permanentajām vērtībām. Tam ir noteikts iemesls. Ja, piemēram, zīmolvedībā nāktos izmantot Rīgas arhitektūras unikālo mantojumu, tad no „300 000 latiem” un citām summām pašiem nekas daudz nepaliktu. Naudu vajadzētu ieguldīt reālos pasākumos pilsētas „piarēšanai”. Cita lieta, taisīt savu kampaņu, „meklēt Latvijas unikālās lietas”/8/.

Skaidrs ir arī tas, ka nekādas nozīmes nav un arī turpmāk nebūs mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistu viedoklim, ka TAVA „klaji propagandē valsts pērkamību un neko citu, tātad tiek radīts iespaids, ka pie mums viss ir pērkams: sākot ar prostitūtām un beidzot ar ierēdņiem un politiķiem”/9/. Protams, naivi bija cerēt, ka mūsu permanentajās vērtībās mums palīdzēs orientēties speciāli uzaicinātie ārzemnieki, kuru no valsts budžeta dāsni apmaksātos laipnos pakalpojumus nepārtraukti izmanto Latvijas Institūts.

Valdība Latvijas Institūtam savulaik piešķīra 150 000 latus „Latvijas tēla” veidošanai. Tas deva iespēju pasūtīt pētījumu angļu konsultantam Saimonam Anholtam (Simon Anholt). Viņa pētījums tika ievietots Latvijas Institūta mājas lapā/10/.

S.Anholta sacerētā teksta izdruka latviešu valodā nav gara – 6 lapas (angļu valodā teksts ir garāks). Teksta nosaukums „Latvija: konkurētspējīgas identitātes meklējumos”. Teksta saturiski stilistiskā ievirze – liriski esejistiska, drīzāk ar smaidu nekā konstruktīvi kaut ko pastāstot, kaut ko vispārinoši atceroties no citu valstu pieredzes, kaut ko ne visai nopietni iesakot un visu laiku akcentējot kaut kādu mistisku „izaicinājumu” un „konkurētspējīgumu”, it kā mūsu tauta un valsts būtu tirgus produkts un vispār būtu korekti runāt par tautu un valstu konkurēšanu. Autora teorētiskā argumentācija ir izteikti populārzinātniska, mums kā pirmklasniekiem atgādinot par elementārām zināšanām: kultūra, tehnoloģiju attīstība, tūrisms, ekoloģija, starptautiskās attiecības, kvalitāte ir katras valsts galvenās vērtības.

Apsveicams ir angļu konsultanta ieteikums „piarēt” nevis Latviju, bet tikai Rīgu, jo, viņaprāt, mūsu valsti pasaulē nepazīst, mums ir nepopulārs kultūras mantojums, atpalicība tehnoloģiju jomā, nepievilcīgs tūrisma galamērķis, nav dabas resursu. Tiesa, ne visai saprotama ir autora konstatācija: „Latvijas iedzīvotāji nevēlas zīmolēt savu valsti, kas parastajā izpratnē nozīmē padarīt to globāli slavenu un ievērojamu. Lai arī Latvijas iedzīvotāji gribētu redzēt savu zemi bagātāku, veiksmīgāku un pasaules sabiedrībā ieredzētāku, tomēr viņi vēlas paturēt Latviju paši sev”.

Tas, protams, skan emocionāli, taču pilnīgi nesaprotami. Kurš autoram ir iestāstījis, ka mēs nevēlamies zīmolēt savu valsti? Ko nozīmē vārdi „viņi vēlas paturēt Latviju paši sev”? Vai tad zīmolēšana ir reāla tirgošanās?

Neskaidrības turpinās arī sarunā par Rīgas zīmola perspektīvām: „Rīga jāparāda kā „jaunatklāta pilsēta” Skandināvijas reģionā, līdzīgi kā Vācija no jauna „atklāja” Drēzdeni pēc Berlīnes mūra krišanas.(..) Rīgas konkurētspējīgas identitātes stratēģijas pamatā ir jābūt pētījumiem par četrām darbības jomām.(..) Nav nejaušība, ka tie ir Rīgas skandināvisko īpašību aspekti: kultūra, dizains, tehnoloģijas, vide un tūrisms”. Acīmredzot visprātīgāk būtu tik aplamus vārdus nekomentēt.

Vai „kultūra, dizains, tehnoloģijas, vide un tūrisms” ir tikai skandināviskās īpašības? Kāds vispār ir pamats runāt par Rīgas skandināviskumu? Kāpēc jāveido asociācijas ar Skandināviju, bet nevis, teiksim, ar Baltiju, Austrumeiropu? Kāpēc mums jārada brends, asociatīvi balstoties uz citiem brendiem?

Konsultanta Anholta esejā nav ne vārda par galveno – par Rīgas permanentajām vērtībām, par Rīgas pasaulslaveno jūgendstilu. Atkal, kā saka, komentāri lieki.

Anholta eseja faktiski neko mums reāli nedod, un to var uzskatīt par tukšu naudas tērēšanu. Par eseju Kalniņa kungs Anholtam samaksāja 90 000 latu/11/. Neticami, bet fakts! Fantastiski liels honorārs par neskaidru un naivu pačalošanu/12/. Esejas autors nekad nav slēpis, ka viņš par Latviju neko nezina/13/. Iespējams, viņam arī Rīgu izrādīja cilvēki, kuri neko nezina par mūsu kultūras vēsturi un joprojām nesaprot, kas ir zīmols, tēls.

Taču patiesībā S.Anholtam nav ko pārmest. Viņš uzrakstīja to, ko pie mums vēlas izlasīt. Vēlas izlasīt tie cilvēki, kuri viņu uzaicināja un informēja. Pašlaik faktiski tikai latvieši vismazāk zina par Rīgas unikālo nozīmību uz planētas. Pasaules sabiedrība par Rīgas jūgendstila unikālo nozīmību ir labi informēta/14/.

Diemžēl S.Anholta darbība Latvijā kopumā atgādina bāli organizētu afēru. Anholts savus priekšlikumus pamato... pats ar saviem pētījumiem (Anholt Nation Brands Index). Tas, protams, nav pieņemams, un vispār ir ļoti nekorekts solis. Tā profesionāls speciālists nekad nerīkojas. Turklāt aizdomīgs ir „aptaujas” vēriens – 25 900 respondentu 35 valstīs. Šajā sakarā, piemēram, katram sociologam noteikti būtu daudz jautājumu Saimona kungam.

Taču atgriezīsimies Rīgā... Rīga ir unikāla ne tikai ar savu jūgendstilu. Rīga ir unikāla arī tajā ziņā, ka tā ir viena stila pilsēta. Pasaulē nav otras tik lielas pilsētas, kuras arhitektūrā dominētu viens stils. Parasti atspoguļojas daudzi stili. Jo vecāka pilsēta, jo vairāk stilu: romānikas, gotikas, baroka, klasicisma utt. Rīgā pārsvarā sastopamies ar jūgendstilu, un tā ir Rīgas vislielākā vērtība, kuras dēļ mūs var apskaust (un arī apskauž!!!) visa pasaule. Skaidrs, ka tikai „muļķu tauta” (kāda slavena basketbolista slavens atzinums) to var atļauties neizmantot teritoriālajā brendingā.

XX gs. sākumā, kad Rīgā pie varas bija krievi un vācbalti, vietējo kultūras bagātību nozīmība tika attiecīgi izprasta un novērtēta. Tā, piemēram, Rīgas 700 gadu jubilejas pasākumu noformējumā izmantoja jūgendstilu. Savukārt pēc 100 gadiem, kad latviešu pārvaldītajā Rīgā svinēja pilsētas 800 gadu jubileju, dominēja postmodernistiski bezdvēseliskās instalācijas.

Loģiski būtu uzdot vairākus jautājumus. Kā turpināsies valsts zīmolēšana pēc zelta esejas saņemšanas? Vai kaut kas būtiski izmainīsies? Vai vietējie zīmolēšanas institūciju darbinieki spēs pārtraukt tukšās diskusijas un to vietā uzsāks konkrētu darbu, balsties uz aksiomātiskajām mūsu priekšrocībām teritoriālajā brendingā? Vai reiz izbeigsies tumsoniskā attieksme pret Rīgas jūgendstila mantojumu un tas beidzot kļūs par valsts zīmolu?

Bet darbs turpinās...

1/ Skat.: Priedītis A. Valsts mārketinga mānija. Teritoriālā mārketinga kulturoloģiskā semantika.// CommunicatorR. Academic library. Rīga, BSA, 2007, 11.-19.lpp.

2/ Skat.: http://www.7.guru.lv/komentari/article.php?id=6118

3/ Latvijas iedzīvotāji vēlas baudīt dzīvi. http://www.7guru.lv/petijumi/article.php?id=42859

4/ Skat.: http://www.delfi.lv/archive/index.php?id=16968777

5/ Golubeva M. Garīguma meklējumi ideoloģisko kļūdu novēršanā. http://www.politika.lv/index.php?id=110039&lang=lv

6/ Skat.: Gandrīz 40 % Latvijas strādājošo uzskata, ka negodīgumam ir liela nozīme panākumu gūšanā. http://www.delfi.lv/archive/index.php?id=20473842

7/ Gleizde G. Pabeigta Latvijas reklāmas videoklipu veidošana. http://www.7guru.lv/agentura/article.php?id=5720

8/ Latvijas reklāmas klipus rādīs CNN un „TV5 Europe”. http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=16863721

9/ Mārketinga speciālisti pārmet neveiksmīgi izvēlētu Latvijas reklamēšanas pasākuma nosaukumu. http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=16841214

10/ Skat. http://www.li.lv

11/ Skat.: Ojārs Kalniņš: atbilde Vitalijam Bucēnam (zīmola spodrināšana). http://delfi.lv/archive/index.php?id=20040413

12/ Ja kāds vēlas salīdzināt, tad šo rindu autors par savu „pačalojumu” varbūt saņems apmēram 30 latus.

13/ Skat.: Labdabīgais nacionālisms. http://www.politika.lv/index.php?id=7867

14/ Skat.: http://www.artnouveau-net.eu; http://www.whc.unesco.org/en/list/852

Novērtē šo rakstu:

10
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...