Veselības inspekcija pārbaudīs, cik pamatoti izsniegta slimības lapā darbā nenākošajam, bet pa Salaspili skraidošajam ierēdnim
PIETIEK05.01.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Bijušais zemessargs
06.01.2020. 18:51Vispār jau pretīgi, ka ierēdnis ar vārdu Vircavs krāpjās un ņirdz par visiem mums. Pēdējais laiks atlaist no darba šo nelieti.
Uz Ivara Godmaņa
06.01.2020. 13:40»
Vai
Uz Rinkeviča sejas
velnažīda ģīmi, kad viņam netrāpīja ar buržujku LRTT pirtī.
Fakts uz sejas
06.01.2020. 03:56»
Fakts uz sejas
Ja viduslaikos būtu bijusi būvvalde, Rīga nebūtu uzbūvēta
ir sperma uz vidusskolnieces sejas pēc dejas.
Latvijā tā ir norma
05.01.2020. 23:23Cik vēl daudz ir tādu biroja žurkas Rīgā? Kas ņem slimības lapas bet nekas nekaiš un dodas arzemju ceļojumos uz slimības lapu rēķina. Domāju ļoti daudz un krāpjas.
Laimdota
05.01.2020. 19:07»
Laikam
maskavas bandītiem ir garās rokas
Vircavu Vircas bedre sanem algu gaida kukulus un vel Krapjas ar Slimibas Lapu.
Nacional zuliks
zoss
05.01.2020. 16:08»
hm
Vai tik tur nav tā, ka vietnieks savukārt ir ņēmis un aizdevies atvaļinājumā
No atvaļinājuma var atsaukt jebkurā brīdī
hm
05.01.2020. 15:55»
zoss
Es kaut ko nesaprotu. Ja ierēdnis nav darbā, viņu kāds aizvieto un veic tās funkcijas. Tai skaitā pieņem ēkas ekspluatācijā. Vienreiz jāizbeidz tas, ka iestādes pieder ierēdņiem kā privātīpašums
Vai tik tur nav tā, ka vietnieks savukārt ir ņēmis un aizdevies atvaļinājumā...
zoss
05.01.2020. 15:31Es kaut ko nesaprotu. Ja ierēdnis nav darbā, viņu kāds aizvieto un veic tās funkcijas. Tai skaitā pieņem ēkas ekspluatācijā. Vienreiz jāizbeidz tas, ka iestādes pieder ierēdņiem kā privātīpašums
Laikam
05.01.2020. 15:20maskavas bandītiem ir garās rokas.
"Bablo pobeždajet zlo".
Vircavam spēkus un izturību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
