Iesaki rakstu: 
Veselības ministrs Daniels Pavļuts 2022.gada 20.janvāra LTV1 raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja uz plānotajām pārmaiņām Veselības inspekcijā, kurām piekrīt arī Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika.
Cienījamais ministra kungs! No intervijas konteksta bija saprotams, Jūs nemaz neesat informēts par 2017.gada 21.decembra rīkojumu Nr. 13-04/431, ar kuru bijusī veselības ministre Anda Čakša noteica Indrai Dreikai “būtiskus” un “sabiedrībai svarīgus” uzdevumus Veselības inspekcijas “darbības stiprināšanā”.
Saņēmusi šo rīkojumu, Indra Dreika faktiski un mērķtiecīgi sāka Veselības inspekcijas kā veselības aprūpes kvalitātes uzraudzības un kontroles institūcijas iznīcināšanu, radot absolūtu sabiedrības neuzticēšanos šai iestādei. Un to līdz finišam novedīs pēctecis.
Pēdējā laikā Veselības inspekciju piemin bieži, pie kam tikai negatīvā formātā, kas liek uzdot jautājumu: “Kas tad patiesībā notiek aiz Veselības inspekcijas slēgtajām durvīm”? Jums kā ministram būs jāvērtē ministrijas valsts sekretāres I. Dreikas (un arī A. Slokenbergas) darbs, bet, iekams to darāt, noteikti pārrunājiet ar Indru Dreiku jautājumu par valsts pārvaldes un ētikas jautājumu stiprināšanu valsts pārvaldē!
Ministrijas valsts sekretāre lieliski pārzina šo jomu un to droši var darīt kādā no viesu namiem. Darba pienākumus var veikt, sēžot pie viesu nama pirts durvīm. Tādā atmosfērā var labi izdomāt OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) rekomendāciju pielietojumu, jo tas I.Dreikai padodas un izdodas “teicami”.
Zīmīga saite: https://www.tvnet.lv/6782177/starp-citu-medikiem-naudas-nav-ieredni-strada-pirti?utm_source=email&utm_content=6782177
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
