Veselības ministra amata kandidātes oficiālie gada ienākumi – 103 000 eiro, tagad oficiāli saņems trīsreiz mazāk
PIETIEK15.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 103 tūkstoši eiro – šāda ir summa, ko oficiālajā atalgojumā VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca pērn saņēmusi veselības ministra amata kandidāte Anda Čakša (attēlā pa labi). Salīdzinājumā ar atalgojumu gadu iepriekš tā kopsumma pērn pieaugusi par 16 tūkstošiem eiro, savukārt nu Čakša esot gatava uz ministra algu, kas ir vairāk nekā trīs reizes mazāka.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāzē atrodamā Čakšas amatpersonas deklarācija, pērn – kad viņa it kā spēja apvienot darbu abu slimnīcu valdē – tagadējā ministra amata kandidāte „Stradiņos” algā saņēmusi 47 890 eiro, bet Bērnu slimnīcā – 55 275 eiro. 2014. gadā abos amatos kopā viņa bija saņēmusi „tikai” 86 589 eiro.
Ja Čakša tiks apstiprināta veselības ministra amatā, viņas oficiālie ienākumi saruks vairāk nekā trīs reizes, - ministra gada alga ir nedaudz vairāk nekā 30 tūkstoši eiro pirms nodokļu nomaksas.
No šī atalgojuma Čakšai vajadzēs arī kārtot pietiekami iespaidīgās parādsaistības, kas ir 124 157 eiro apmērā. (Tiesa, viņa nezināmai personai arī aizdevusi 52 646 eiro.) Pērn gan viņa parādus ir tikai palielinājusi, - gadu iepriekš parādu summa bija 120 303 eiro.
Čakša arī deklarējusi māju un zemi Siguldā, kā arī kopīpašumā esošu zemi Rīgā un pērn līzingā iegādātu jaunu automašīnu Subaru WRX, kas nākusi iepriekšējā, tāpat tikai valdījumā bijušā 2014. gada izlaiduma Lexus CT 200H vietā.
Spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, veselības ministra amata kandidāte nav precējusies, viņai ir viens pilngadīgs un viens nepilngadīgs bērns ar dažādiem uzvārdiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
