Veselības ministrei būs jāatbild par saviem apgalvojumiem saistībā ar „e-veselības” projektu
Ivars Zariņš, Saeimas deputāts17.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Diskusijās par veselības ministres demisijas pieprasījumu ministre Andai Čakša, lai gan bija pieteikusies debatēs, nespēja sniegt atbildes ne uz vienu manis uzdoto jautājumu saistībā ar saviem apgalvojumiem un darbībām veselības aprūpes nozarē, kas tieši norāda uz to, ka vai nu Čakšai pietrūkst kompetences par konkrētām problēmām veselības nozarē, vai arī viņa apzināti cenšas maldināt sabiedrību.
Es debatēs lūdzu nosaukt atbildīgās personas par „e-veselības” projekta ieviešanu astoņu gadu garumā, kuru dēļ ministre visai sabiedrībai šo projektu sauc par „Frankenšteinu”, - vai gadījumā tās nav tās pašas amatpersonas, kurām tagad tiks uzticēts apgūt jaunpiešķirtos gandrīz 2 miljonus eiro Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidei.
Lai apliecinātu, ka veselības ministre nav publiski maldinājusi visu sabiedrību, ministrei tika lūgts nosaukt, kuri ir tie "starptautiskie eksperti", kas ir atraduši "galveno kļūdu" vienā no „e-veselības” moduļiem, kas bremzē visas sistēmas darbību, ko tieši šie eksperti ir atraduši un cik šie pakalpojumi ir izmaksājuši - saskaņā ar pašas veselības ministres iepriekš publiski pausto LTV.
Zinot, ka jau jūnijā ir jābūt saskaņotam jaunajam Stradiņu slimnīcas korpusa A2 projektam, lai nepazaudētu tam paredzēto ERAF finansējumu, veselības ministrei tika lūgts atbildēt - vai ministre ir gatava uzņemties atbildību, ka P.Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa A2 projektēšana un būvniecība tiks veikta paredzētajos termiņos un valdības sēdē apstiprināta budžeta ietvaros?
Tāpat ministrei tika lūgts atbildēt, vai viņa ir izpildījusi tiesas spriedumu par nelikumīgi atlaistajām Veselības inspekcijas amatpersonām, kuras savulaik norādīja uz veselības aprūpes nozarē pieļautajiem pārkāpumiem? Vai saskaņā ar tiesas pielemto ministre tām atvainojusies un izmaksājusi tiesas piespriesto morālo kompensāciju? Un no kādiem līdzekļiem ir tikusi izmaksāta šī kompensācija?
Ne uz vienu uz šiem jautājumiem veselības ministrei Andai Čakšai nebija atbilžu, tādēļ esmu iesniedzis attiecīgus deputātu jautājumus rakstiski, uz kuriem veselības ministrei būs pienākums sniegt atbildes.
“Kā savulaik ir teicis veselības ministres priekšgājējs Guntis Belēvičs – “mazi meli rada lielu neuzticību”. Es aicinu veselības ministri kliedēt bažas, sniedzot skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vai arī atzīties publiski paustajos melos un rīkoties vismaz tik pat cienījami, kā to izdarīja iepriekšējais veselības ministrs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
