Iesaki rakstu: 
Var šķist, ka šis skaļais virsraksts skan pārāk ironiski, lai raksturotu Veselības ministrijas (VM) pozīciju Tabakas aprites likuma apspriešanas kontekstā. Izrādās – nē! Jo intensīvāka kļūst diskusija par smēķēšanas ierobežošanu un tās apkarošanu, jo absurdākas lietas pauž ministrijas amatpersonas.
Šā gada 19. janvārī interneta kanāla Delfi notikušajā TV diskusijā VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, atbildot uz Toma Lūša uzdoto jautājumu – kāpēc mēs nevaram aizliegt cigaretes, tiešā tekstā atbild: – tas nav iespējams, jo Latvijā ir senas smēķēšanas tradīcijas… plašas…!
(Video: https://twitter.com/LusisToms/status/1616350871478050816?cxt=HHwWgIC97bijt-4sAAAA)
Redzam, ka VM, kurai ar savām darbībām būtu jācīnās par sabiedrības veselību, nostājusies smēķēšanas tradīciju sardzē. Kur nu vēl trakāk! Jo īpaši satraucoši tas skan laikā, kad tabakas cigarešu patēriņš Latvijā šā gada 11 mēnešos pret pagājušā gada 11 mēnešiem ir pieaudzis par 2%, kā to varējām lasīt šā gada 20. janvārī LETA un laikrakstā “Diena”:
Arī pret 2020. gadu cigarešu patēriņš ir audzis. Lai arī par nieka 0,04%, taču tā ir tendence pieaugt. Savukārt VM uzstādītajos mērķos par smēķētāju skaita samazināšanu turpmākajiem gadiem (Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam) – no 26,2% 2018. gadā uz 24,7% 2027. gadā – redzams izcili niecīgs plānotais smēķētāju samazinājums, par nieka 1,5%! Ne velti esam pirmajās vietās negatīvā ziņā dažādu ar smēķēšanu saistītu slimību izraisīto nāves gadījumu statistikā. Kā gan mums tur nebūt, ja smēķēšanas tradīcijas aizstāv un pieskata pati VM.
Pēc statistikas datiem, kurus VM nosūtījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Latvijā smēķētāju skaits ir 25% no kopējā iedzīvotāju skaita, savukārt no šiem 25% absolūti lielākā daļa jeb 72% ikdienā smēķē tabaku saturošās cigaretes, savukārt 28% lieto kādu no alternatīvajiem produktiem (e-cigaretes, nikotīna spilventiņi, uc).
Šajā pat vēstulē Saeimai, VM norādījusi, ka absolūti lielākā daļa smēķētāju (82 %) sāk smēķēt, pamēģinot klasiskās cigaretes. Šķiet, VM būtu jāizvērš plašs darba lauks un jāuzsāk liela cīņa, lai tiktu ar šo sērgu galā. Taču nekā. Tā vietā tiek aktīvi diskutēts par to, kā ierobežot alternatīvos produktus, par kuriem jau ir pieejams liels skaits pētījumu. Tie pierāda, ka alternatīvie izstrādājumi ir mazāk kaitīgi veselībai, salīdzinot ar klasiskajām cigaretēm, un tie, izrādās, lieliski palīdz atmest smēķēt klasiskās cigaretes.
Vēl tālāk ir gājusi Lielbritānija, kas e-cigaretes atzīst kā pamatotu līdzekli smēķēšanas atmešanai. Lielbritānijas Zāļu un veselības aprūpes produktu regulācijas aģentūra (Medicines and Healthcare products Regulatory Agency – MHRA) jau 2021. gada 29. oktobrī paziņoja, ka uzsāks elektronisko cigarešu licencēšanu. Visiem MHRA iesniegtajiem elektronisko cigarešu produktiem tiks piemērota tāda pati apstiprināšanas procedūra kā citiem recepšu medikamentiem.
Aģentūras izpilddirektors Dr. June Raid teica: “Lai arī e-cigaretes satur nikotīnu un nav bez riska, tomēr ir pārliecinoši pierādījumi, ka e-cigaretes ir mazāk kaitīgas veselībai nekā cigarešu smēķēšana. E-cigaretes var būt labs palīgs cilvēkiem smēķēšanas atmešanas procesā”. https://www.db.lv/zinas/lielbritanija-plano-licencet-ecigaretes-un-arsti-tas-izrakstis-smekesanas-atmesanai-505116
Taču šādus argumentus par labu e-cigaretēm un alternatīvajiem produktiem VM un arī daudzi Latvijas ārsti negrib pat dzirdēt. Gluži pretēji – VM pārstāve Sanita Lazdiņa Sociālo un darba lietu komisijā saka: “Ir pētījumi, kas tiešām ir pierādījuši, ka aromatizēti tabakas un nikotīnu saturoši izstrādājumi piesaista jauniešu interesi pamēģināt vai uzsākt šādu produktu lietošanu. Lielākoties šie te aromatizētāji tiek pievienoti šiem produktiem, lai nomāktu šo izstrādājumu nepatīkamo garšu un smaržu. Arī vairākos Pasaules Veselības organizācijas izstrādātos pētījumos un ziņojumos kā arī Eiropas Komisijas ziņojumos ir minēts, ka tieši elektroniskajās cigaretēs pievienotajiem aromatizētājiem ir galvenā loma, kas veicina, ka šos produktus izvēlas gados jauni patērētāji”.
To, vai VM pārstāve melo apzināti vai vienkārši sargā klasisko cigarešu smēķēšanas tradīcijas, nav zināms, bet ir skaidri zināms fakts, ka e-cigaretes nesatur tabaku, līdz ar ko nav arī tabakas garšas, kura būtu jānomāc, savukārt nikotīnam nav ne smaržas, ne garšas.
Jo īpaši VM pārstāve vēlas uzsvērt pretējo Lielbritānijas veselības nozares regulatora pieņemtajam lēmumam, kas balstīts Lielbritānijas un ASV veiktos zinātniskos pētījumos, sakot: ’’Un nedaudz arī par smēķēšanas atmešanu – mēs nevaram piekrist šim viedoklim, ka šis produkts būtu piemērots smēķēšanas atmešanai. Kā norāda Pasaules Veselības Organizācija, šobrīd nav uzskatāmi pietiekoši pierādījumi, lai izdarītu viennozīmīgus secinājumus par to, ka ecigarešu piemērotība ir šai te smēķēšanas atmešanai, nav arī pietiekami zinātnisku pētījumu, kas pierādītu, ka ecigarešu smēķēšana būtu efektīvāka kā pierādījumos balstīta smēķēšanas atmešanas ārstēšana.”
Acīmredzot, VM pārstāvei nav bijis laika iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Ofisa veiktajā pētījumā minēto: “Ir pārliecinoši pierādījumi, ka, pilnībā aizstājot smēķējamo tabaku ar nikotīnu saturošajām un beznikotīna e-cigarešu ierīcēm, tiek samazināta lietotāju pakļautība daudzām kancerogēnām un kaitīgām vielām, kas atrodas tradicionālajās tabaku saturošajās cigaretēs.”
Sīkāk ar S. Lazdiņas teikto iespējams iepazīties šeit:
Vēl interesantāk ir ar ārstu Alvilu Kramu, kurš katrā diskusijā par smēķēšanu piesauc bērnu dvēseles (kas gan var būt ciniskāk kā piesaukt argumentu – bērni). Šobrīd viņš iezīmējies kā galvenais karognesējs cīņā ar smēķēšanas alternatīvajiem produktiem. Reiz viņš pats teicis šādus vārdus: ”No vienas puses, tās (e-cigaretes) satur atkarību izraisošu vielu – nikotīnu (ar attiecīgu šāda biznesa veida novērtējumu), no otras puses, lietojot e-cigaretes, nenotiek degšanas process un no toksisko, kancerogēno vielu aspekta to lietošana ir daudzkārt nekaitīgāka nekā, piemēram, cigarešu smēķēšana. Vēl vairāk to var attiecināt uz ietekmi uz apkārtējiem. Ja kāds no maniem pacientiem nu nekādi nevar atmest smēķēšanu, tad iesaku pāriet uz e-cigaretēm.”
Publikācija pieejama: https://arsts.lv/jaunumi/velreiz-par-tabakas-smekesanu.
Izlasot šo pirms 6 gadiem pausto atziņu, jājautā - kas ir mainījies pa šo laiku? E-cigaretēs joprojām nenotiek degšanas process, līdz ar ko šajā ziņā (kancerogēno un toksisko vielu izdalīšanās un uzņemšana) e-cigaretes vēl aizvien ir daudzkārt nekaitīgākas. Ja tās tika ieteiktas kā līdzeklis smēķēšanas atmešanai, tad kāpēc tagad pilngadīgiem cilvēkiem, kas grib tikt galā ar tabaku saturošo cigarešu smēķēšanas sērgu, būtu jāliedz iespēja lietot šo alternatīvu ar tādu garšu kā pats lietotājs grib? Kāpēc iet pretēju virzienu tam, ko nolēmuši darīt ārsti un valdības Lielbritānijā vai Jaunzēlandē?
Kāda interese ir pamatā šai daktera Krama krasajai viedokļa maiņai - patiesas rūpes par bērniem vai kas cits, parādīs laiks. Taču, ja ir vēlme rūpēties par bērnu veselību, par to, lai šis pieaugušajiem domātais produkts nenonāk viņu rokās, būtu jāveic citi pasākumi, nevis faktiski jāaizliedz alternatīvie produkti, atstājot iespēju arī turpmāk iegādāties tabaku saturošas cigaretes.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
