Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
VDK izpētes komisijas materiāli

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora roku pa datora klaviatūru bīdījis šurpu turpu un argumentus izvēlējies no cita skatpunkta. Un lietu izpratne – neticami, bet tāda, kā no Veselības ministrijas trešā stāva nokritusi. Kaut kā nav ticams, ka ievērojamais spalvas meistars bez viltiem un spaidus būtu ķēries pie tādas tēmas kā ģimenes ārsti.

Un tomēr diskutēt ar labi pazīstamo Daini Lemešonoku portālā ir ievērojami patīkamāk nekā ar nezināmo „Pietiek lasītāju”, kas par medicīnas tēmām izsakās gandrīz vai katru svētdienas vakaru tikpat labā un bagātīgā latviešu rakstu valodā, bet kurš savu identitāti slēpj aiz deviņiem plīvuriem. 

Vārdu sakot, Dainis Lemešonoks ir nemierā ar ģimenes ārstiem un literāri izsakās - „ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla”. Viņa padomdevējs ģimenes ārstus ienīst. Pēc raksta sanāk, ka ģimenes ārstiem būtu jāstrādā 24 stundas dienā – 7 dienas nedēļā, jo, lūk, „cilvēkus galvenokārt uztraucot ģimenes ārstu nepieejamība – jo īpaši brīvdienās, bet arī darbdienu rītos vai vakaros, ārpus praksei noteiktā darba laika un bieži pat tajā – ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas „akūtajās stundās” ir pārpildītas”.

Es nekad neesmu dzirdējis, ka kādu uztrauktu fakts, ka svētdienās un nakts stundās nestrādā Saeimas deputāti, tieši otrādi – to vienīgo reizi gadā, kad viņi vakarā aizstrādājas, žurnālisti nofilmē uz beņķīša piemigušu tautas kalpu un ilgi ņirgājas par pilnmēnesi. Arī žurnālisti naktī strādā tikai tad, ja dienā sirsnīgi pasnauž. Ģimenes ārstiem gan vajadzētu rosīties čakli kā vāverītei ritenī no rezidentūras diploma saņemšanas brīža līdz nāvei.

Daiņa Lemešonoka apgalvojums: „Ģimenes ārsti noraida ieteikumus kooperēties un, piemēram, veidot vairākām praksēm kopējas dežūras nedēļas nogalēs. Tādēļ neizbēgami palielinās slimnīcu noslodze un to izdevumi – cilvēki, kuriem, visticamāk, pietiktu ar ģimenes ārsta konsultāciju, dodas meklēt palīdzību to uzņemšanas nodaļā vai izsauc neatliekamo palīdzību. Cieš slimnīcu budžeti, vairojot citu mediķu neapmierinātību ar ģimenes ārstiem.” Nezināma iemesla dēļ primārai aprūpei (galvenokārt, ģimenes ārstiem un pediatriem) kopumā no Latvijas veselības budžeta izdala aptuveni 7% no visas naudas, bet tieši šajā līmenī tiek pieņemti 70% pacientu. Par kuru budžetu mēs runājam? 

Mūsu cienījamais žurnālistikas guru, kam kāda spalvaina roka iedevusi kaudzīti skaitļu un ministres prezentācijas 10. lapu, apgalvo, ka „skrīninga izmeklējumu veicināšanas uzdevumu izpildīja tikai 16 procenti ģimenes ārstu, pacientu apmeklētības kritēriju – 31 procents”, bet tieši ģimenes ārstu dienests pašlaik ir vienīgais, kas cenšas salauzt pilnīgi bezjēdzīgo, birokratizēto, absurdo skrīninga sistēmu, kur valsts izsūta partijas pirmsvēlēšanu aģitācijas lapelei līdzīgu uzaicinājumu, pat nepainformējot par to ģimenes ārstu. 

Daini Lemešonok – vai Tu esi aizgājis nodot fēces uz slēptajām asinīm? 

Tas ir valsts apmaksāts un ļoti vajadzīgs skrīnings, bet birokrātija un ministrija bez neviena jebkad praktizējoša ārsta mūsu skrīninga sistēmu ir novedusi līdz bezjēdzībai. Darba grupās ir strādājuši daudzi ģimenes ārsti, bet vēl neviens viņu priekšlikums nav ņemts vērā – vienmēr kāds ierēdnis visu izdara pretēji. 

Daini Lemešonok – kad Tu pēdējoreiz noteici holesterīnu un cukuru asinīs? Es Tev to jautāju, jo pats arī grēkoju ar savas veselības uzraudzīšanu, bet neviens ģimenes ārsts nevarēs profilaktiski izvērtēt visus pacientus, kas paši to aktīvi nevēlēsies.

Tāpat es nebūtu tik pārliecināts par apgalvojumu, ka Lietuvā ar ģimenes medicīnu viss ir daudzkārt labāk nekā pie mums, kaut Lietuvai veselības finansējums ir pusotras reizes labāks un no veselības budžeta primārai palīdzībai arī atvēlēts ievērojami vairāk naudas. Ne visu var izmērīt ar naudu. Situācijā, kad mazākas ģimenes prakses ārsts man stāsta, ka viņš vairs nevar atrast nevienu māsu vai ārsta palīgu par 380 eiro algu uz rokas, jo vienkārši šādu māsu nav, es saprotu, ka viņam nav iespējams arī nodrošināt tās prakses darba stundas, ko paredz mūsu sistēma. Vēl vairāk – viņš vēlētos par šo naudu šo māsu paņemt uz pusslodzi, bet tādu opciju NVD vienkārši nepiedāvā un uzskata, ka tai māsai par šo naudu ir jāstrādā 24 stundas diennaktī. 

Par ministrijas vēlmēm sadzīt ģimenes ārstu „koppraksēs” komentāri ir pavisam skumji – tas lielākoties izskatās pēc pasūtījuma ģimenes ārstus atgriezt padomju laika poliklīnikās, kas tagad gan atrodas pilnīgi citā īpašumā. Un stāsti par e-veselību ir stāsti par „oligarhu sarunām”, iespējams, kādām mazākām „oligarhiņu sarunām”, bet citādi kā par naudas izzagšanu e-veselības projektu dēvēt nevar. 69% ģimenes ārstu jau šodien savus darbus veic ar datoru, taču viņi lieto mūsdienīgas programmas. E-veselība izskatās pēc peidžera laikā, kad ieviešam 5. pakāpes datu pārraidi. Starp citu – Veselības ministrijas ieskatā e-veselība tik un tā nozīmē ierakstīt katru recepti žurnālā ar roku.

Ģimenes ārstu dienesta reputācijas graušanā lielā mērā vainojamas biežās „spēles noteikumu” izmaiņas attiecībā uz laboratorijas un radioloģiskiem izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem. Tiesa, tas vairāk attiecināms uz Gunta Belēviča vadības pusotriem gadiem, kad katru dienu pamostoties ar nepacietību gaidījām pretrunīgus jaunumus kapitācijas sistēmā vai laboratorijas izmeklējumu nosūtījumu kārtībā. Arī Veselības ministrijas sadarbības maiņas ar pašvaldībām nav nekas jauns. Pašlaik Rīgā (arī Pierīgā) ģimenes ārstam ir neiespējami izveidot pašam savu ārsta praksi, jo neiedomājami dārga būtu tāda dzīvokļa īre (pirmais stāvs, vismaz trīs istabas, pacēlājs un tualete cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, sterilitāte, elektrodrošība, automašīnu stāvvieta utt.), kas ļautu iekārtot normālu ārsta praksi. Tādēļ Rīgā visi ģimenes ārsti koncentrējas Rīgas 1. slimnīcā vai bijušajās poliklīnikās. Daudzas lauku pašvaldības ļoti rūpējas par saviem ģimenes ārstiem, samazina nekustamā īpašuma nodokļus, iekārto prakses, apmaksā profilaktisko darbu. Atšķirība pašvaldību attieksmē pret primāro aprūpi ir diametrāli pretēja, un katra kustība šajā jomā allaž nesusi neparedzamus rezultātus.  

Sauksim lietas citādi – mums daudzus pēdējos gadus ir nevis Veselības ministrija, bet zāļu ministrija. Mūsu ministrus ieceļ un vada farmācijas stingrā roka. Galvenās tēmas ir kā nodrošināt lielus valsts iepirkumus, palielināt kompensējamos medikamentus vienai vai otrai slimību grupai. Šodien ir hepatīta diena. Viena C hepatīta slimnieka ārstēšanas kurss valstij maksā tikpat, cik 3 mēnešus ģimenes ārsta prakse, kurā strādā ārsts, ārsta palīgs un māsa, kas katru dienu pieņem trīsdesmit slimniekus, un, runājot Daiņa Lemešonoka vārdiem, „ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas akūtajās stundās ir pārpildītas”. 

Un tagad – vēlreiz par ģimenes ārstu streiku

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika prasības sākumā bija vienkāršas un saprotamas – finansiālas, organizatoriskas un e-veselības nesakārtotības likvidēšana. Bija ļoti laba saruna ar Māri Kučinski, kurš gandrīz visām prasībām piekrita un būtu piekritis pilnīgi visām, ja ne komunikācijas problēmas – streika komiteja nebija saņēmusi pareizu uzaicinājumu, pirmajā tikšanās reizē pie premjera bija sanākuši virkne ietekmīgu ģimenes ārstu, bet ne paši atbildīgākie streika komitejas locekļi. Pirmā saruna nesanāca, abas puses lēnām „uzvilkās” par sīkumiem, par formu, bet pēc tam asumus pārmeta uz saturu. Un lielā mērā tā bija ministres vienpersoniska vēlme kaut ko arī no ģimenes ārstiem paprasīt, kaut vai bezjēdzīgo birokratizēto kvalitātes sistēmu ar turpat skapi jaunu žurnālu.

Saeima un valdība jau divdesmit gadus sola un sola. Solījumiem bez valdības dokumenta streika komiteja piekrist nevar. Līdz šim vienīgā reālā kustība veselības finansējumā bijusi finansējuma samazināšana par 20% krīzes laikā 2008. gadā. Tieši ģimenes ārsti bija vienīgie, kam finansējums tika dramatiski samazināts, bet vēl līdz šai dienai nav atdots.

Man nezināma iemesla dēļ ģimenes ārstu dienestu neatbalstīja (no malas raugoties, izskatījās, ka ienīda) gan iepriekšējie ministri Ingrīda Circene un Guntis Belēvičs, gan Andas Čakšas politikas vadītāja Alīda Vāne pēdējos mēnešos, kad ministre Anda Čakša saprotamu iemeslu dēļ visās kaujās iesaistīties nespēja un visu informācijas apjomu arī apstrādāt nespēja. Šobrīd ģimenes ārsti netic solījumiem un tukšiem parakstāmiem sadarbības līgumiņiem, bet valdība – streika pārtraukšanai. 

Neatrisinātā ģimenes ārstu prasība ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu (vēlāk ministrija piekrita nedaudz palielināt kapitācijas naudu ar tik daudziem nosacījumiem, ka citādi kā par kara pieteikumu ministrijas rīcību nosaukt nevarēja). Ģimenes ārsti no pacientiem iekasē 1 eiro 42 eirocentus un par to aizpilda trīs dažādus finanšu dokumentus. Valsts par katru pacientu ģimenes ārsta praksei gadā samaksā kapitācijas naudu 10,25 eiro neatkarīgi no tā, cik reižu pacients pie ārsta ierodas.

Pieņemot, ka šis pacients ierodas pie ārsta trīs reizes gadā, ģimenes ārsta prakse par šo vizīti saņem 3,42 eiro no valsts un 1,42 eiro no pacienta, kopā 4,84 eiro. Šī nauda netiek ģimenes ārstam, lielākā daļa aiziet telpu īrei, elektrībai, sterilitātei un neatliekamās palīdzības medikamentiem, aparatūras remontam, ārsta palīga un māsas algai, datorspeciālista palīdzībai, atkal un atkal mēģinot pieslēgties pie bezjēdzīgās e-veselības.

Man politiķi un žurnālisti atkal un atkal uzdod jautājumu – cik tad īsti ģimenes ārsti saņem. Izmantojot VID un CSP datus, ārstu biedrībā tika izrēķināts, ka ģimenes ārsts vidēji saņem 820 eiro. Ģimenes ārsta algu lielākoties nosaka pierakstīto pacientu skaits, jo vairāk pacientu, jo alga lielāka. Kolēģiem Ziemeļaustrumvidzemē un Latgalē, kam tikai 600 pacientu, pēc nodokļu nomaksas „uz rokas” labākajā gadījumā paliek 350 eiro mēnesī.

Par naudu, ko NVD maksā par šiem pacientiem, ārsts nevar apmaksāt telpas, elektrību, sterilitāti un neatliekamās palīdzības medikamentus, kur nu vēl ārsta palīga un māsas algu. Ja ārsts šādā vietā vispār algu nesaņem, viņš tur arī nepaliks, bet lauku iedzīvotājiem tādā gadījumā allaž nāksies meklēt tuvāko palīdzību četrdesmit kilometrus attālajā pilsētā. Es pieļauju, ka Ārstu biedrības aprēķins nav pilnīgi precīzs (+/- 20%), bet ministrijas rīcībā vispār nav aprēķinu.

Kapitācijas naudas palielināšana par 30% valdībai gadā izmaksātu aptuveni 5 miljonus eiro (salīdzināsim – deputāti pērn, budžetu pieņemot, savām prioritātēm sadalīja 28 miljonus). Vislielākais vaininieks ģimenes ārstu prestiža graušanā ir Veselības ministrija ar tās satelītiem Nacionālo veselības dienestu un Veselības inspekciju, kas līdz neprātam birokratizējusi ģimenes ārstu darbu, liekot aizpildīt aptuveni 90 dažādus žurnālus, formulārus, veidlapas utt., šo papīru aizpildīšanai ārstam jātērē vairāk nekā pacientam atvēlētās 15 minūtes. Veselības inspekcija traucas no viena ģimenes ārsta pie otra, tērē viņa darba dienas un nepārtraukti soda (nezināma iemesla dēļ visa inspekcija tieši šobrīd kontrolē gandrīz tikai streikojošos ārstus) – un nevienu neinteresē pacients, bet tikai papīrs. 

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas – ģimenes ārstus pret speciālistiem, īpaši universitāšu slimnīcu speciālistiem un neatliekamās palīdzības speciālistiem, kuriem nu „slikto ģimenes ārstu dēļ” būšot vairāk darba, mazāk naudas utt. Ja šādu politiku veidotu Finanšu ministrija, tas būtu saprotams, bet nozares ministrijas „iestāšanās pozā” ir nesaprotama un liecina tikai un vienīgi par neprofesionalitāti. Veselības ministrijas pozīcija ir dalīt neiedotu papildus naudu – ja arī valdība izdalīs papildu naudu mediķu algām, tad ministrija celšot visiem proporcionāli – tiem, kas saņem daudz, un tiem, kas saņem maz.

Problēmas veselības aprūpē ir ne tikai primārajā aprūpē, problēmas ir neatliekamajā palīdzībā, dzemdību nodaļās, uzņemšanas nodaļās un operāciju zālēs. Galvenā problēma – māsu nav un nebūs, jo par nepilniem četrsimt eiro uz rokas māsa nevar ne pati paēst, ne bērnus izskolot. Trūkst vecmāšu un ārstu palīgu. Valsts institūcijas veselības aprūpē „izmirst” personāla trūkuma dēļ. Ģimenes ārsti šoreiz ir uzņēmušies cīņu par visu Latvijas pacientu un mediķu tiesībām un iespējām. Visiem pārējiem – tiem, kas nestreiko vai nemaz nedrīkst streikot, būtu jābūt pateicīgiem ģimenes ārstiem par uzdrīkstēšanos.

Patiesībā ģimenes ārstiem algas pacelt klasiskā veidā nemaz nav iespējams.

Pašreizējos dokumentos pieaugums primārai aprūpei bija paredzēts pārlieku mazs, vismaz es tā to sapratu, lasot ministrijas sagatavotos dokumentus. Sagadīšanās pēc visi ārsti, kas lasījuši šos dokumentus, sapratuši līdzīgi man, nevis tā, kā skaidro vai tulko ministrija – „debesmanna ar pienu un vēl medus upe“. Ļoti svarīgi būtu šajos dokumentos izlasīt par nopietnu koeficientu ģimenes ārstiem attālos lauku rajonos ar mazu iedzīvotāju blīvumu, bet nekā tāda tur nav.

Atgriezīšos pie ministrijas paustā, ka ģimenes ārsts tikai izraksta darba nespējas lapu, recepti un nosūtījumu. Izdzirdot šādu viedokli, sarūgtināts jūtas ģimenes ārsts, kas ir mācījies visu mūžu, katru dienu braucis mājas vizītēs, pieņēmis visus pacientus, saņēmis necilvēcīgi mazu algu, katru nedēļu aizpildījis aptuveni 90 murgainu birokrātijas izdomātu veidlapu, žurnālu, talonu vai apkārtrakstu. Es pazīstu izcilus ģimenes ārstus ar holistisku pieeju pacientiem, kas tiešām lieliski pārvalda mūsdienīgu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi. 

Pārfrazējot Vinstona Čērčila domugraudu par demokrātiju, par ģimenes medicīnu es varētu teikt šādi: „Kā man nepatīk ģimenes medicīna, bet nekas labāks par to pasaulē nav izdomāts.”

Izlasot dokumentu blāķi, kas nosaukts par veselības reformu, acīs duras dokumentu sastādītāju neieinteresētā attieksme pret primāro aprūpi. Toties tur ir pateikts, ka ģimenes ārstiem nāksies apvienoties koppraksēs, dežurēt, ārstēt neatliekamos stāvokļus un darīt visādas citas lietas. Ministrijas ierēdņi viegli paģērējuši ģimenes ārstiem apvienoties, nemēģinot iedziļināties jautājumā, ka Somijā, no kuras ideja aizgūta, finansējums laukos uz vienu pacientu ir turpat 8 reizes lielāks.

Latvijā liela daļa ģimenes ārstu nonākuši zināmā verdzībā farmācijas biznesa īpašumā esošās poliklīnikās vai aptiekās, jo vienkārši citur viņi izīrēt telpas nespēj. Mani neatstāj sajūta, ka visa lielā jezga ap ģimenes ārstu „koppraksēm” veselības reformā ir saistīta tikai un vienīgi ar atsevišķu ģimenes ārstu nevēlēšanos padoties Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības diktātam Alīdas Vānes viedā vadībā.

Kas notiks tad, ja valdība neko nedarīs, turpinās „stāvēt pozā”, bet ģimenes ārstu streiku pārtraukt neizdosies?

Atbilde ir vienkārša – būs maksas medicīna primārajā aprūpē. Liela daļa ģimenes ārstu uzzinās, ka iespējams arī modelis, ka pacients maksā 10 eiro par vizīti, bet mazāk svarīgas apskates un manipulācijas var veikt ārsta palīgs un māsa par valsts apmaksāto kapitāciju. Ģimenes ārstes labi zina, cik par vizīti prasa, teiksim, friziere (par 10 eiro var izveidot frizūru man līdzīgai matu segai).

 Turklāt ģimenes ārsts labi saprot, kāpēc ambulatorie speciālisti tādās kompānijās kā VCA, VC4, ARS, MFD un citās nestreiko, – viņi saņem atbilstošu atalgojumu no cenrādī norādītās un pacienta samaksātās naudas. Kā zināms, liela daļa pacientu, aci nemirkšķinot, pašlaik, streika laikā, ārstam maksā šos 10 eiro. Ārstam paliek ilgāks laiks pacientu aprūpei, anamnēzes noskaidrošanai un apskatei, sarunai ar pacientu. Man pazīstamās kolēģes labi zina savus maksātnespējīgos pacientus un tos pieņem bez maksas.

Streika dēļ noteikti pazaudēsim daļu ģimenes ārstu, kas pāries strādāt privātajā sektorā. Ja streiks ievilksies, Latvijā maksas medicīna pilnībā ienāks arī primārajā aprūpē, mēs vairāk izskatīsimies pēc Vidusāfrikas, nevis Eiropas valsts.

Un vēl – es tomēr ticu nodokļu reformas pozitīvajam pienesumam veselības budžetam.

* Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Novērtē šo rakstu:

64
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām rūpīgi analizēt tos spēkus un personas, kas uz pēdējo dienu notikumiem balstīs savu popularizēšanu

FotoPēdējās dienas Latvijai ir bijušas skaļiem skandāliem pārbagātas. Ikvienam, kam vēl nav kļuvis vienaldzīgs Latvijā notiekošais, saprotami, ka gribas reaģēt, izteikt vērtējumus, nosodīt, uzslavēt, meklēt cēloņsakarības un paralēles. Šajā sakarā vēlamies atgādināt dažas senas patiesības;
Lasīt visu...

21

Trīs versijas par Rimšēviča aizturēšanu

FotoSestdienas vakarā KNAB aizturēja Latvijas centrālās bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču. Tā ir ne tikai augstākā līmeņa amatpersona Latvijā, kas jebkad (pēc neatkarības atjaunošanas, jo centrālās bankas direktors tika arestēts arī Ulmaņa laikā) aizturēta, bet arī augstākā Eiropas Centrālās bankas amatpersona, kas jebkad aizturēta. Šāds bezprecedenta notikums, protams, tika atspoguļots visas pasaules finanšu un biznesa medijos un pasaules lielākajās ziņu aģentūrās.
Lasīt visu...

21

82% no Latvijas sabiedrības, kam ir konkrēts viedoklis, vēlas VDK dokumentu publiskošanu, 45% - nekavējoties

FotoSabiedrības pārstāvji arvien vairāk uzskata, ka čekas dokumentiem jābūt pieejamiem nekavējoties, turklāt pieaug pilsoņu pārliecība, ka spriest par tiem var sabiedrība pati bez valsts tēvišķas starpniecības, kas izpaustos kā ekspertu ieskata prevalēšana pār sabiedrības morālu vērtējumu.
Lasīt visu...

12

Tīri trampiska tvitterapsūdzība - acīmredzami sagrābstīts un prettiesisks fufelis ASV iestādes izpildījumā

FotoKo var teikt cilvēks, kuram rūp Latvijas nacionālā pašcieņa, kad rūpīgāk iepazinis tā dēvētās “FinCEN pretenzijas” pret Latvijas trešo lielāko kredītiestādi? Diez vai būtu vēlams savas emocijas publiski izteikt trīsstāvīgās nenormatīvās leksiskās konstrukcijās, turklāt vēl svešvalodā. Atliek vienīgi atcerēties tautas gudrību “Kādi kungi, tādi kalpi!”.
Lasīt visu...

3

Partijas „Vienotība” vērtību deklarācija: apstiprināta 2018. gada 17. februārī

FotoVienotība ir partija, kuras biedrus vieno kopīgas vērtības. Mēs esam vienoti izpratnē par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku. Mēs esam patriotiska, globāliem izaicinājumiem atvērta partija, kuras mērķis ir celt tautas labklājību. Mūsu uzdevums ir rūpēties par ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību. Vienotība veido Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni.
Lasīt visu...

12

Veltījums Latvijas simtgadei: bīstamais precedents jeb Dzīve parādu bedrē

FotoSenos laikos cilvēki, kuri nav varējuši atdot savus parādus, esot likti saucamajā parādu bedrē. Visticamāk, ka tā atradās pazemē, kur neiespīdēja saule un nebija pieejams svaigs gaiss. Gluži pretēji – tajā visticamāk valdīja šausmīga smirdoņa, jo nav dzirdēts, ka senie cietumi būtu aprīkoti ar kādām labierīcībām vai ka senie cietumsargi nēsātu naktspodus. Tāpat nav dzirdēts, ka nabaga ieslodzītie tiktu vesti pastaigās vai uz kādu āra tualeti. Protams, šādos apstākļos cilvēka mūžs nebija garš un drīz vien beidzās.
Lasīt visu...

12

Ko likt vietā?

FotoVai nav savādi, ja naudas (siles?) apsaimniekotāji teju ik svētumu ar vieglu roku piekarina i savtīgam, i politiskam veikalam, kur skandināto caurspīdīgumu sedz rentgena starus nelaidošs materiāls…Vai uz akūtu vajadzību fona šķiet piedienīgi ar tādu vēzienu šķērdēties superdārgās un arī pamuļķīgās ārišķībās, kurām priekšā karina bezgala novazāto simtgadi, no kuras tagad jau šermuļi metas?
Lasīt visu...

21

Patiesība par demogrāfisko pāreju

FotoGlobālo sociālo problēmu analītikā tēma Nr.1 ir demogrāfiskā pāreja. Tam tā ir jābūt. Tas ir loģiski. Cilvēku dzīves kārtības un dzīves ritma galvenais faktors ir iedzīvotāju skaits. No iedzīvotāju skaita ir atkarīga cilvēku kultūra. Iedzīvotāju skaita pieaugums vai samazināšanās nosaka kultūras attīstības apjomu un attīstības tempu. Iedzīvotāju skaita pieauguma laikmetā kultūrā viss progresīvi uzplaukst, jo cilvēku apziņā valda radošs optimisms.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

OIK reforma tika apzināti īstenota atsevišķu uzņēmumu interesēs; lai to izmainītu, vajadzīga tikai politiskā griba un godaprāts

Ekonomikas ministrija (EM) ļoti labi apzinājās, kāds būs šīs...

Foto

Par ko vēlēt un kā vēlēt 2018. gadā?

Atgādinām, ka šoreiz tās patiešām ir pēdējās vēlēšanas. Jo vēl pēc četriem gadiem mileniāļi ar kokakolas un Šadurska...

Foto

Dzīvnieku brīvība - zobrats konkurences cīņu mašinērijā

Daudzas sabiedriskās organizācijas, īpaši, ja runājam par dzīvnieku vai dabas aizsardzības organizācijām, mūsdienās ir kļuvušas par leģitīmu tirgus pārdales...

Foto

Mācītājs Juris Rubenis ir bijis spiests uzrakstīt atlūgumu

Draugi, es nezinu, kā rīkoties... Vairāku manu kolēģu - mācītāju - agresīvā kampaņa pret mācītāju Juri Rubeni, kas...

Foto

Atklātā vēstule Aivaram Lembergam, Uldim Dreiblatam, Ritumam Rozenbergam un visiem normālorientētiem sabiedriskajiem spēkiem t.s. "sorosītu" draudu sakarā

T.s.”sorosītu” (Dž.Sorosa finansētu organizāciju pārstāvju un finansējuma saņēmēju, kā...

Foto

Bulgāru patriota atklāta vēstule attiecībā uz Stambulas konvenciju

Ne tikai Latvijā noris kaislības Stambulas konvencijas ratificēšanas sakarā. Arī Bulgārijā tās nerimst un ir ne mazāk asas....

Foto

Cik labi ir dzīvot Mārupē?

Nu jau gadu nevaru saņemt būvatļaujas pagarināšanu no Mārupes būvvaldes, lai turpinātu privātmājas būvdarbus, jo Mārupes dome un būvvalde atrod visādus...

Foto

Atklāta vēstule: ar ko skaidrojams, ka tiesībsargs „aizmirsis” nevainīguma prezumpciju?

Pašās janvāra beigās plašu ažiotāžu izraisīja tiesībsarga un Veselības inspekcijas paustie paziņojumi par bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā...

Foto

Herberta Cukura problēma Latvijas-Izraēlas attiecībās

Šī gada 1. februāra Latvijas Avīzes numurā publicēts Franka Gordona raksts “Kāpēc “novāca” tieši Cukuru?”, kurā minēta Izraēlas žurnālista Ronena Bergmana grāmata angļu...

Foto

Stambuliskā blogosfēras kašķa sakarā

Jau pērnruden biju iecerējis apskatīt Vācijas vēlēšanu rezultātus, bet šamie izcili ievilka valdības veidošanas procesu, un katrā tā pagriezienā atkal šķita, ka...

Foto

Ādama nolādēšanas monitorings: etniskās attiecības

Dievs ir cilvēcei novēlējis grēku un ciešanu pilnu dzīvi ne tikai saimnieciskajā darbībā un simboliskajā realitātē*, bet arī etniskajās attiecībās. Uz...

Foto

Ziņojums par bērnu tiesību pārkāpumiem VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži””

Tiesībsargs 2017. gadā bija saņēmis vairākus iesniegumus par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”....

Foto

Atbildi uz jautājumiem un nosaki, vai esi sorosīts

No attāluma sekojot līdzi norisēm dzimtenē, tvitera lentē, ko ikdienā lietoju, nevar nepamanīt saasinājumu sorosītu atmaskošanas un apkarošanas...

Foto

Amatu dalīšana valsts struktūrās: Ārlietu ministrija, SAB

Pēc tā, ko esmu novērojusi Latvijas politikas virtuvē pēdējā laikā, vēlos padalīties ar dažiem man zināmiem noslēpumiem, proti, par...

Foto

Lidija Doroņina-Lasmane: neiesim taču sist savam brālim sejā

Arī nodevējs ir mans tautietis, brālis, kuram būtu jāpiedod, saka trīskārt represētā padomju režīma oponente Lidija Doroņina-Lasmane, aicinot...

Foto

Ko Ekonomikas ministrija plāno panākt ar likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums”?

Pirmkārt, Ekonomikas ministrija viltīgi slēpj patieso denacionalizēto māju īrnieku skaitu, kuriem joprojām ir spēkā pirmsreformas...

Foto

Latvijas kristīgo baznīcu vadītāju atklātā vēstule par Stambulas konvenciju

Iepazinušies ar Stambulas konvencijas piedāvāto vardarbības mazināšanas stratēģiju, vēlamies paust viedokli par šo dokumentu, ņemot vērā, ka...

Foto

Domā pozitīvi

Kad tā skandina atkal un atkal, tad teju vai pilnīgi droši jaušams, ka saukļa banālais vazātājs nevēlas, lai kāds viņu traucē pašapmierinātības tīksmē vai...

Foto

Stulbuma novitātes

Stulbums ir cilvēka saprāta nekorekta izpausme. Saprāta izpausmes var būt ar plusa zīmi un ar mīnusa zīmi. Stulbums ir saprāta izpausme ar mīnusa zīmi,...

Foto

Totalitārās pagātnes atspulgi

Literāta Jāņa Rokpeļņa atzīšanās sadarbībā ar čeku un “tviterotāju” atzinība viņam kā “īstam vecim”. Edvīna Raupa ieminēšanās par demarkācijas līniju vilkšanu “stukačiem”. Arno...

Foto

Mums rūp "Olainfarm" nākotne

Saistībā ar mūsu tēta Valērija Maligina pēkšņo aiziešanu mūžībā un viņa testamentā pausto gribu atstāt mantojumu visām trim meitām vienādās daļās vēlamies...

Foto

Līdzšinējās "Twitter" diskusijas par Stambulas konvenciju apkopojums

Apkopojot līdzšinējās diskusijas par Stambulas konvencijas ratificēšanu, tās aizstāvji vārdos, darbos un attieksmē pauž pārliecību:...

Foto

Atklātā vēstule Stambulas konvencijas ratifikācijas atbalstam

Mēs, pārstāvji no dažādām Latvijā pastāvošām baznīcām un draudzēm, ar bažām esam uzzinājuši par četru Latvijas baznīcu vadītāju − Latvijas...

Foto

Jautājumi Ašeradenam: kādi ir patiesie iemesli Ekonomikas ministrijas „OIK audita” iepirkumam?

Deputātu jautājumi saistībā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sabiedriskajā medijā pausto par Ekonomikas ministrijas (EM)...

Foto

Informācijas pieprasījums SAB direktoram par VDK aģentu “Miķeli”

2017. gada 27. decembrī dzejnieks Jānis Rokpelnis intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē publiski atzinās, ka kopš 1986. gada darbojies LPSR Valsts...

Foto

Viens likums, viena taisnība!? Valstī atšķirīgā attieksme pret ”mājas-kuģa” būvi un ”kaucošo motoru” trasēm

Situācija 1. Visos masu informācijas līdzekļos pašlaik ir publikācijas par ”māju-kuģis”. Šajā...

Foto

Ko no mums noslēpa vai nepateica Inguna Sudraba rakstā par varas politiskās vides vai spēka struktūru visvarenību?

Atbilde daļēji jau redzama zemāk citētajā komentārā un virsrakstā,...

Foto

Reforma jeb metastāzes apmīļošana

Jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Uzdot jautājumu ir Latvijas katra iedzīvotāja pienākums. Bērnu vecāku un mazbērnu vecvecāku obligāts pienākums. Savukārt jautājuma adresātam obligāti...

Foto

Andris Pauls-Pāvuls: es negribu saukt nevienu vārdu, bet aptuveni zinu, kas ir "čekas maisos"

Uz jautājumu, kā viņu stādīt priekšā, Andris Pauls-Pāvuls atbild: "Esmu labi informēts...

Foto

10 iemeslu pašiem pārvaldīt savu valsti

Melu un veselīgas morāles trūkuma dēļ līdz šim ir sabrukušas visas impērijas bez izņēmuma. Visi meli nāk gaismā un neiztur...

Foto

Dažas piezīmes par to, kāpēc es esmu pret Stambulas konvencijas ratifikāciju

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s....

Foto

Kā var pateikt, kad Maizītis melo? Kad lūpas kustas

Nekad nebiju iedomājies, ka pienāks laiks, kad par [Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni] Maizīti varētu teikt,...

Foto

Pirmais Trampa gads

Šai brīdī, 20. janvārī 19.00 pēc Latvijas laika, tieši priekš gada Donalds Tramps stājās AAV prezidenta amatā. Tautas sajūsmas saucienus var vērot neapnicis...

Foto

Mēs neko neslēpjam, tikai ne visu atklājam

Atsaucoties uz 18. janvārī publicēto Lato Lapsas rakstu “Tiesa nospriež – Ārlietu ministrijai jāatvainojas un jāatklāj ziņas”, gribētu uzsvērt,...

Foto

Datortehnoloģijas un masu mediji

Latviešu valodas interneta portālos arvien biežāk sāk parādīties tādi vārdi kā datorredze un dziļie neirālie tīkli. Turpat tuvumā parasti tiek pieminēts arī...

Foto

Devalvācijas lielmeistari Rīgas pilī

Mūsdienās devalvācija ir ikdienas sastāvdaļa. Ar devalvāciju tiekamies nepārtraukti. Jēdzienu „devalvācija” jau sen neattiecina tikai uz valūtas (naudas) kursa pazemināšanu attiecībā pret...

Foto

„Mājkuģa” lieta: apmelošanas pasūtījuma izpildītāji nolūkā iespējami vairāk radīt sabiedrisko rezonansi noklusē būtiskus faktus

Kopš vakardienas plašsaziņas medijos ar apbrīnojamu uzstājību tiek izplatīts viedoklis, ka Pāvilostā...

Foto

Kā Rinkēviča ministrijā (teorētiski) piešķir prēmijas, piemaksas, balvas un citus labumus

Oficiālā informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Ārlietu ministrijā....

Foto

Atklāta vēstule LR Saeimas deputātiem: par tiesnešu neatkarību – „de iure” un „de facto”

Kad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrī nolēma neizsludināt grozījumus likumā "Par...

Foto

Par ko jāuztraucas Potapovai un Jurašam – tikai daži jautājumi

Potapova un Jurašs taisa šovu, ko netieši atbalsta Kaimiņš, tā apliecinādams, ka pēc būtības kalpo tiem...

Foto

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu mafiozs tīkls, bet mēs tur neesam

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs,...

Foto

Vai Kučinskis spēs atzīt, ka izgāzusies pirmā un redzamākā Čakšas reforma?

Jaunais gads ir iesācies ar vairākām pārmaiņām, no kurām dažas - kā benzīna cenas kāpumu...