Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora roku pa datora klaviatūru bīdījis šurpu turpu un argumentus izvēlējies no cita skatpunkta. Un lietu izpratne – neticami, bet tāda, kā no Veselības ministrijas trešā stāva nokritusi. Kaut kā nav ticams, ka ievērojamais spalvas meistars bez viltiem un spaidus būtu ķēries pie tādas tēmas kā ģimenes ārsti.

Un tomēr diskutēt ar labi pazīstamo Daini Lemešonoku portālā ir ievērojami patīkamāk nekā ar nezināmo „Pietiek lasītāju”, kas par medicīnas tēmām izsakās gandrīz vai katru svētdienas vakaru tikpat labā un bagātīgā latviešu rakstu valodā, bet kurš savu identitāti slēpj aiz deviņiem plīvuriem. 

Vārdu sakot, Dainis Lemešonoks ir nemierā ar ģimenes ārstiem un literāri izsakās - „ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla”. Viņa padomdevējs ģimenes ārstus ienīst. Pēc raksta sanāk, ka ģimenes ārstiem būtu jāstrādā 24 stundas dienā – 7 dienas nedēļā, jo, lūk, „cilvēkus galvenokārt uztraucot ģimenes ārstu nepieejamība – jo īpaši brīvdienās, bet arī darbdienu rītos vai vakaros, ārpus praksei noteiktā darba laika un bieži pat tajā – ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas „akūtajās stundās” ir pārpildītas”.

Es nekad neesmu dzirdējis, ka kādu uztrauktu fakts, ka svētdienās un nakts stundās nestrādā Saeimas deputāti, tieši otrādi – to vienīgo reizi gadā, kad viņi vakarā aizstrādājas, žurnālisti nofilmē uz beņķīša piemigušu tautas kalpu un ilgi ņirgājas par pilnmēnesi. Arī žurnālisti naktī strādā tikai tad, ja dienā sirsnīgi pasnauž. Ģimenes ārstiem gan vajadzētu rosīties čakli kā vāverītei ritenī no rezidentūras diploma saņemšanas brīža līdz nāvei.

Daiņa Lemešonoka apgalvojums: „Ģimenes ārsti noraida ieteikumus kooperēties un, piemēram, veidot vairākām praksēm kopējas dežūras nedēļas nogalēs. Tādēļ neizbēgami palielinās slimnīcu noslodze un to izdevumi – cilvēki, kuriem, visticamāk, pietiktu ar ģimenes ārsta konsultāciju, dodas meklēt palīdzību to uzņemšanas nodaļā vai izsauc neatliekamo palīdzību. Cieš slimnīcu budžeti, vairojot citu mediķu neapmierinātību ar ģimenes ārstiem.” Nezināma iemesla dēļ primārai aprūpei (galvenokārt, ģimenes ārstiem un pediatriem) kopumā no Latvijas veselības budžeta izdala aptuveni 7% no visas naudas, bet tieši šajā līmenī tiek pieņemti 70% pacientu. Par kuru budžetu mēs runājam? 

Mūsu cienījamais žurnālistikas guru, kam kāda spalvaina roka iedevusi kaudzīti skaitļu un ministres prezentācijas 10. lapu, apgalvo, ka „skrīninga izmeklējumu veicināšanas uzdevumu izpildīja tikai 16 procenti ģimenes ārstu, pacientu apmeklētības kritēriju – 31 procents”, bet tieši ģimenes ārstu dienests pašlaik ir vienīgais, kas cenšas salauzt pilnīgi bezjēdzīgo, birokratizēto, absurdo skrīninga sistēmu, kur valsts izsūta partijas pirmsvēlēšanu aģitācijas lapelei līdzīgu uzaicinājumu, pat nepainformējot par to ģimenes ārstu. 

Daini Lemešonok – vai Tu esi aizgājis nodot fēces uz slēptajām asinīm? 

Tas ir valsts apmaksāts un ļoti vajadzīgs skrīnings, bet birokrātija un ministrija bez neviena jebkad praktizējoša ārsta mūsu skrīninga sistēmu ir novedusi līdz bezjēdzībai. Darba grupās ir strādājuši daudzi ģimenes ārsti, bet vēl neviens viņu priekšlikums nav ņemts vērā – vienmēr kāds ierēdnis visu izdara pretēji. 

Daini Lemešonok – kad Tu pēdējoreiz noteici holesterīnu un cukuru asinīs? Es Tev to jautāju, jo pats arī grēkoju ar savas veselības uzraudzīšanu, bet neviens ģimenes ārsts nevarēs profilaktiski izvērtēt visus pacientus, kas paši to aktīvi nevēlēsies.

Tāpat es nebūtu tik pārliecināts par apgalvojumu, ka Lietuvā ar ģimenes medicīnu viss ir daudzkārt labāk nekā pie mums, kaut Lietuvai veselības finansējums ir pusotras reizes labāks un no veselības budžeta primārai palīdzībai arī atvēlēts ievērojami vairāk naudas. Ne visu var izmērīt ar naudu. Situācijā, kad mazākas ģimenes prakses ārsts man stāsta, ka viņš vairs nevar atrast nevienu māsu vai ārsta palīgu par 380 eiro algu uz rokas, jo vienkārši šādu māsu nav, es saprotu, ka viņam nav iespējams arī nodrošināt tās prakses darba stundas, ko paredz mūsu sistēma. Vēl vairāk – viņš vēlētos par šo naudu šo māsu paņemt uz pusslodzi, bet tādu opciju NVD vienkārši nepiedāvā un uzskata, ka tai māsai par šo naudu ir jāstrādā 24 stundas diennaktī. 

Par ministrijas vēlmēm sadzīt ģimenes ārstu „koppraksēs” komentāri ir pavisam skumji – tas lielākoties izskatās pēc pasūtījuma ģimenes ārstus atgriezt padomju laika poliklīnikās, kas tagad gan atrodas pilnīgi citā īpašumā. Un stāsti par e-veselību ir stāsti par „oligarhu sarunām”, iespējams, kādām mazākām „oligarhiņu sarunām”, bet citādi kā par naudas izzagšanu e-veselības projektu dēvēt nevar. 69% ģimenes ārstu jau šodien savus darbus veic ar datoru, taču viņi lieto mūsdienīgas programmas. E-veselība izskatās pēc peidžera laikā, kad ieviešam 5. pakāpes datu pārraidi. Starp citu – Veselības ministrijas ieskatā e-veselība tik un tā nozīmē ierakstīt katru recepti žurnālā ar roku.

Ģimenes ārstu dienesta reputācijas graušanā lielā mērā vainojamas biežās „spēles noteikumu” izmaiņas attiecībā uz laboratorijas un radioloģiskiem izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem. Tiesa, tas vairāk attiecināms uz Gunta Belēviča vadības pusotriem gadiem, kad katru dienu pamostoties ar nepacietību gaidījām pretrunīgus jaunumus kapitācijas sistēmā vai laboratorijas izmeklējumu nosūtījumu kārtībā. Arī Veselības ministrijas sadarbības maiņas ar pašvaldībām nav nekas jauns. Pašlaik Rīgā (arī Pierīgā) ģimenes ārstam ir neiespējami izveidot pašam savu ārsta praksi, jo neiedomājami dārga būtu tāda dzīvokļa īre (pirmais stāvs, vismaz trīs istabas, pacēlājs un tualete cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, sterilitāte, elektrodrošība, automašīnu stāvvieta utt.), kas ļautu iekārtot normālu ārsta praksi. Tādēļ Rīgā visi ģimenes ārsti koncentrējas Rīgas 1. slimnīcā vai bijušajās poliklīnikās. Daudzas lauku pašvaldības ļoti rūpējas par saviem ģimenes ārstiem, samazina nekustamā īpašuma nodokļus, iekārto prakses, apmaksā profilaktisko darbu. Atšķirība pašvaldību attieksmē pret primāro aprūpi ir diametrāli pretēja, un katra kustība šajā jomā allaž nesusi neparedzamus rezultātus.  

Sauksim lietas citādi – mums daudzus pēdējos gadus ir nevis Veselības ministrija, bet zāļu ministrija. Mūsu ministrus ieceļ un vada farmācijas stingrā roka. Galvenās tēmas ir kā nodrošināt lielus valsts iepirkumus, palielināt kompensējamos medikamentus vienai vai otrai slimību grupai. Šodien ir hepatīta diena. Viena C hepatīta slimnieka ārstēšanas kurss valstij maksā tikpat, cik 3 mēnešus ģimenes ārsta prakse, kurā strādā ārsts, ārsta palīgs un māsa, kas katru dienu pieņem trīsdesmit slimniekus, un, runājot Daiņa Lemešonoka vārdiem, „ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas akūtajās stundās ir pārpildītas”. 

Un tagad – vēlreiz par ģimenes ārstu streiku

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika prasības sākumā bija vienkāršas un saprotamas – finansiālas, organizatoriskas un e-veselības nesakārtotības likvidēšana. Bija ļoti laba saruna ar Māri Kučinski, kurš gandrīz visām prasībām piekrita un būtu piekritis pilnīgi visām, ja ne komunikācijas problēmas – streika komiteja nebija saņēmusi pareizu uzaicinājumu, pirmajā tikšanās reizē pie premjera bija sanākuši virkne ietekmīgu ģimenes ārstu, bet ne paši atbildīgākie streika komitejas locekļi. Pirmā saruna nesanāca, abas puses lēnām „uzvilkās” par sīkumiem, par formu, bet pēc tam asumus pārmeta uz saturu. Un lielā mērā tā bija ministres vienpersoniska vēlme kaut ko arī no ģimenes ārstiem paprasīt, kaut vai bezjēdzīgo birokratizēto kvalitātes sistēmu ar turpat skapi jaunu žurnālu.

Saeima un valdība jau divdesmit gadus sola un sola. Solījumiem bez valdības dokumenta streika komiteja piekrist nevar. Līdz šim vienīgā reālā kustība veselības finansējumā bijusi finansējuma samazināšana par 20% krīzes laikā 2008. gadā. Tieši ģimenes ārsti bija vienīgie, kam finansējums tika dramatiski samazināts, bet vēl līdz šai dienai nav atdots.

Man nezināma iemesla dēļ ģimenes ārstu dienestu neatbalstīja (no malas raugoties, izskatījās, ka ienīda) gan iepriekšējie ministri Ingrīda Circene un Guntis Belēvičs, gan Andas Čakšas politikas vadītāja Alīda Vāne pēdējos mēnešos, kad ministre Anda Čakša saprotamu iemeslu dēļ visās kaujās iesaistīties nespēja un visu informācijas apjomu arī apstrādāt nespēja. Šobrīd ģimenes ārsti netic solījumiem un tukšiem parakstāmiem sadarbības līgumiņiem, bet valdība – streika pārtraukšanai. 

Neatrisinātā ģimenes ārstu prasība ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu (vēlāk ministrija piekrita nedaudz palielināt kapitācijas naudu ar tik daudziem nosacījumiem, ka citādi kā par kara pieteikumu ministrijas rīcību nosaukt nevarēja). Ģimenes ārsti no pacientiem iekasē 1 eiro 42 eirocentus un par to aizpilda trīs dažādus finanšu dokumentus. Valsts par katru pacientu ģimenes ārsta praksei gadā samaksā kapitācijas naudu 10,25 eiro neatkarīgi no tā, cik reižu pacients pie ārsta ierodas.

Pieņemot, ka šis pacients ierodas pie ārsta trīs reizes gadā, ģimenes ārsta prakse par šo vizīti saņem 3,42 eiro no valsts un 1,42 eiro no pacienta, kopā 4,84 eiro. Šī nauda netiek ģimenes ārstam, lielākā daļa aiziet telpu īrei, elektrībai, sterilitātei un neatliekamās palīdzības medikamentiem, aparatūras remontam, ārsta palīga un māsas algai, datorspeciālista palīdzībai, atkal un atkal mēģinot pieslēgties pie bezjēdzīgās e-veselības.

Man politiķi un žurnālisti atkal un atkal uzdod jautājumu – cik tad īsti ģimenes ārsti saņem. Izmantojot VID un CSP datus, ārstu biedrībā tika izrēķināts, ka ģimenes ārsts vidēji saņem 820 eiro. Ģimenes ārsta algu lielākoties nosaka pierakstīto pacientu skaits, jo vairāk pacientu, jo alga lielāka. Kolēģiem Ziemeļaustrumvidzemē un Latgalē, kam tikai 600 pacientu, pēc nodokļu nomaksas „uz rokas” labākajā gadījumā paliek 350 eiro mēnesī.

Par naudu, ko NVD maksā par šiem pacientiem, ārsts nevar apmaksāt telpas, elektrību, sterilitāti un neatliekamās palīdzības medikamentus, kur nu vēl ārsta palīga un māsas algu. Ja ārsts šādā vietā vispār algu nesaņem, viņš tur arī nepaliks, bet lauku iedzīvotājiem tādā gadījumā allaž nāksies meklēt tuvāko palīdzību četrdesmit kilometrus attālajā pilsētā. Es pieļauju, ka Ārstu biedrības aprēķins nav pilnīgi precīzs (+/- 20%), bet ministrijas rīcībā vispār nav aprēķinu.

Kapitācijas naudas palielināšana par 30% valdībai gadā izmaksātu aptuveni 5 miljonus eiro (salīdzināsim – deputāti pērn, budžetu pieņemot, savām prioritātēm sadalīja 28 miljonus). Vislielākais vaininieks ģimenes ārstu prestiža graušanā ir Veselības ministrija ar tās satelītiem Nacionālo veselības dienestu un Veselības inspekciju, kas līdz neprātam birokratizējusi ģimenes ārstu darbu, liekot aizpildīt aptuveni 90 dažādus žurnālus, formulārus, veidlapas utt., šo papīru aizpildīšanai ārstam jātērē vairāk nekā pacientam atvēlētās 15 minūtes. Veselības inspekcija traucas no viena ģimenes ārsta pie otra, tērē viņa darba dienas un nepārtraukti soda (nezināma iemesla dēļ visa inspekcija tieši šobrīd kontrolē gandrīz tikai streikojošos ārstus) – un nevienu neinteresē pacients, bet tikai papīrs. 

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas – ģimenes ārstus pret speciālistiem, īpaši universitāšu slimnīcu speciālistiem un neatliekamās palīdzības speciālistiem, kuriem nu „slikto ģimenes ārstu dēļ” būšot vairāk darba, mazāk naudas utt. Ja šādu politiku veidotu Finanšu ministrija, tas būtu saprotams, bet nozares ministrijas „iestāšanās pozā” ir nesaprotama un liecina tikai un vienīgi par neprofesionalitāti. Veselības ministrijas pozīcija ir dalīt neiedotu papildus naudu – ja arī valdība izdalīs papildu naudu mediķu algām, tad ministrija celšot visiem proporcionāli – tiem, kas saņem daudz, un tiem, kas saņem maz.

Problēmas veselības aprūpē ir ne tikai primārajā aprūpē, problēmas ir neatliekamajā palīdzībā, dzemdību nodaļās, uzņemšanas nodaļās un operāciju zālēs. Galvenā problēma – māsu nav un nebūs, jo par nepilniem četrsimt eiro uz rokas māsa nevar ne pati paēst, ne bērnus izskolot. Trūkst vecmāšu un ārstu palīgu. Valsts institūcijas veselības aprūpē „izmirst” personāla trūkuma dēļ. Ģimenes ārsti šoreiz ir uzņēmušies cīņu par visu Latvijas pacientu un mediķu tiesībām un iespējām. Visiem pārējiem – tiem, kas nestreiko vai nemaz nedrīkst streikot, būtu jābūt pateicīgiem ģimenes ārstiem par uzdrīkstēšanos.

Patiesībā ģimenes ārstiem algas pacelt klasiskā veidā nemaz nav iespējams.

Pašreizējos dokumentos pieaugums primārai aprūpei bija paredzēts pārlieku mazs, vismaz es tā to sapratu, lasot ministrijas sagatavotos dokumentus. Sagadīšanās pēc visi ārsti, kas lasījuši šos dokumentus, sapratuši līdzīgi man, nevis tā, kā skaidro vai tulko ministrija – „debesmanna ar pienu un vēl medus upe“. Ļoti svarīgi būtu šajos dokumentos izlasīt par nopietnu koeficientu ģimenes ārstiem attālos lauku rajonos ar mazu iedzīvotāju blīvumu, bet nekā tāda tur nav.

Atgriezīšos pie ministrijas paustā, ka ģimenes ārsts tikai izraksta darba nespējas lapu, recepti un nosūtījumu. Izdzirdot šādu viedokli, sarūgtināts jūtas ģimenes ārsts, kas ir mācījies visu mūžu, katru dienu braucis mājas vizītēs, pieņēmis visus pacientus, saņēmis necilvēcīgi mazu algu, katru nedēļu aizpildījis aptuveni 90 murgainu birokrātijas izdomātu veidlapu, žurnālu, talonu vai apkārtrakstu. Es pazīstu izcilus ģimenes ārstus ar holistisku pieeju pacientiem, kas tiešām lieliski pārvalda mūsdienīgu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi. 

Pārfrazējot Vinstona Čērčila domugraudu par demokrātiju, par ģimenes medicīnu es varētu teikt šādi: „Kā man nepatīk ģimenes medicīna, bet nekas labāks par to pasaulē nav izdomāts.”

Izlasot dokumentu blāķi, kas nosaukts par veselības reformu, acīs duras dokumentu sastādītāju neieinteresētā attieksme pret primāro aprūpi. Toties tur ir pateikts, ka ģimenes ārstiem nāksies apvienoties koppraksēs, dežurēt, ārstēt neatliekamos stāvokļus un darīt visādas citas lietas. Ministrijas ierēdņi viegli paģērējuši ģimenes ārstiem apvienoties, nemēģinot iedziļināties jautājumā, ka Somijā, no kuras ideja aizgūta, finansējums laukos uz vienu pacientu ir turpat 8 reizes lielāks.

Latvijā liela daļa ģimenes ārstu nonākuši zināmā verdzībā farmācijas biznesa īpašumā esošās poliklīnikās vai aptiekās, jo vienkārši citur viņi izīrēt telpas nespēj. Mani neatstāj sajūta, ka visa lielā jezga ap ģimenes ārstu „koppraksēm” veselības reformā ir saistīta tikai un vienīgi ar atsevišķu ģimenes ārstu nevēlēšanos padoties Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības diktātam Alīdas Vānes viedā vadībā.

Kas notiks tad, ja valdība neko nedarīs, turpinās „stāvēt pozā”, bet ģimenes ārstu streiku pārtraukt neizdosies?

Atbilde ir vienkārša – būs maksas medicīna primārajā aprūpē. Liela daļa ģimenes ārstu uzzinās, ka iespējams arī modelis, ka pacients maksā 10 eiro par vizīti, bet mazāk svarīgas apskates un manipulācijas var veikt ārsta palīgs un māsa par valsts apmaksāto kapitāciju. Ģimenes ārstes labi zina, cik par vizīti prasa, teiksim, friziere (par 10 eiro var izveidot frizūru man līdzīgai matu segai).

 Turklāt ģimenes ārsts labi saprot, kāpēc ambulatorie speciālisti tādās kompānijās kā VCA, VC4, ARS, MFD un citās nestreiko, – viņi saņem atbilstošu atalgojumu no cenrādī norādītās un pacienta samaksātās naudas. Kā zināms, liela daļa pacientu, aci nemirkšķinot, pašlaik, streika laikā, ārstam maksā šos 10 eiro. Ārstam paliek ilgāks laiks pacientu aprūpei, anamnēzes noskaidrošanai un apskatei, sarunai ar pacientu. Man pazīstamās kolēģes labi zina savus maksātnespējīgos pacientus un tos pieņem bez maksas.

Streika dēļ noteikti pazaudēsim daļu ģimenes ārstu, kas pāries strādāt privātajā sektorā. Ja streiks ievilksies, Latvijā maksas medicīna pilnībā ienāks arī primārajā aprūpē, mēs vairāk izskatīsimies pēc Vidusāfrikas, nevis Eiropas valsts.

Un vēl – es tomēr ticu nodokļu reformas pozitīvajam pienesumam veselības budžetam.

* Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Novērtē šo rakstu:

64
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Brīvības kategorija latviskajā identitātē

FotoTekstiem par latvisko identitāti pievērsos no viena redzespunkta: „Kāda loma latviskajā identitātē ir brīvības kategorijai?”
Lasīt visu...

21

Vai ārvalstu eksperti vienmēr ir objektīvi?

FotoJau kopš studiju gadiem ASV es vienmēr esmu bijis dedzīgs protekcionisma politikas piekritējs, tāpēc, cik nu bijusi iespēja, vienmēr esmu sekojis līdzi savas dzimtenes – Latvijas – vietējo ražotāju panākumiem. Pēdējā laikā, ik rītu pāršķirstot lielāko interneta portālu slejas, kam varu piekļūt arī šeit – ASV, manu uzmanību piesaistījusi diskusija par un ap pretvēža zālēm “Rigvir”, kas radītas Latvijā un pamazām iekaro arī ārvalstu tirgus daļas.
Lasīt visu...

21

Kā Jūrmalā dzīvo bijušais pašvaldības policists

FotoJūrmalā kā jau ikvienā lielākā Latvijas pilsētā ir bijušās amatpersonas, kuras savu individuālo rakstura īpašību dēļ uzskata, ka drīkst vairāk nekā citi sabiedrības locekļi un likumi uz tām neattiecas. Viens no šādiem indivīdiem ir Artūrs Karičkins, bijušais pašvaldības policijas inspektors, deputāta kandidāts no partijas Saskaņa Jūrmalas Domes vēlēšanām, pašlaik persona bez noteiktas nodarbošanās
Lasīt visu...

21

Nez kāpēc viņš mūs pameta…

FotoIr dienas, kad esi izbrīnīts par cilvēka dabu. Mūsu nu jau bijušais Rīgas domes kolēģis Oskars Putniņš nupat feisbukam pavēstīja, ka atstāj mūsu partiju un frakciju. Partija vairs neesot tāda, kā vajag un balsojot ne tā, kā vajag.
Lasīt visu...

6

ZZS “Kā var nesolīt?” onkoloģijas pacientiem

FotoNesen pirmo reizi mūžā uzrakstīju vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem. Tagad pirmo reizi mūžā rakstu kādam medijam. Uz šādu soli mani pamudinājis izmisums, kāds ir pārņēmis ne vienu vien onkoloģisko slimību pacientu Latvijā. Diemžēl nekas cits neatliek kā publiski runāt par mūsu mānīšanu un, šķiet, nu jau pieviltajām cerībām.
Lasīt visu...

21

Saskatāmas labi plānotas antireklāmas un zaļās enerģijas nomelnošanas kampaņas pazīmes

FotoLatvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kā atjaunojamās enerģijas resursus (AER) izmantojošos ražotājus pārstāvošā federācija vēlas informēt par savu stingru nostāju - krāpniecība un korumpētība nav pieļaujama un vainīgie ir jāsoda.
Lasīt visu...

21

OCTA likums nosaka - autiņu lietotāji ir noziedznieki, tas ir fakts, kurš nav jāpierāda

FotoPie kāda privātīpašuma robežas nejauši ieraudzīju paziņojumu - „PRIVĀTĪPAŠUMS - pārkāpēju šauju bez brīdinājuma, roku bez mācītāja”, tomēr valdības pārstāvju izdoma, liekot pirkt OCTA pat par pagātnē nenotikušu notikumu, pārspēj šī visai dīvainā īpašnieka izdomu, jo OCTA jaunais likums bez nosacījumiem visus tos, kuriem ir automašīnas, uzskata par pārkāpējiem bez nepieciešamības pierādīt, ka jūs tādi nenesat, jo alternatīvu „titulu” vārdam „pārkāpējs” automašīnu lietotājiem likumā vienkārši nav.
Lasīt visu...

18

Viņi nez kāpēc jautā, cik man pašai bērnu...

FotoPirms pāris nedēļām mēs, Re:Baltica, uzsākām publicēt savu #NākotnesLatvieši rakstu sēriju par strauji izmirstošo Latviju. Cipari ir skaudri. Ja nekas nemainās, ap 2030.gadu Latvijā būs 1,6 miljonu iedzīvotāju. Katrs ceturtais no viņiem pensionārs. Gandrīz puse - vecāki par piecdesmit gadiem. Strādājošo skaits samazinājies par piekto daļu.
Lasīt visu...

12

Dubultmorāles paradīze

FotoKad finišam tuvojās Latvijas Radio (LR) valdes locekļu izraudzīšana, publiskajā telpā tika nopludināta informācija par it kā diviem kandidātiem uz LR valdi. Bija grūti neredzēt, ar kādu degsmi Sorosa vadošās bazūnes vērsās pret kādu Uldi Salmiņu. Precīzi tas pats rokraksts, kas neskaitāmas citas reizes, kad norokamskāds šai sabiedrības daļai netīkams kandidāts. Jūtams, ka mediji tiek izrīkoti un  kampaņas organizētas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jānis Vilgerts ne-/dancina Ingu Koļegovu?

Atkritumu utilizācijas industrija Latvijā patlaban piedzīvo īstu zemestrīci. Tā izraisa slāpētu skandālu valsts vides politikas veidotāju un biznesa pārstāvju starpā, radot...

Foto

Sabiedrisko organizāciju atklātais protests pret Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un pēc šā gada jūlija...

Foto

Kā apturēt „Rīgas mežu” ārdīšanos?

Saistībā ar Aivara Tauriņa (attēlā) vadītās Rīgas pašvaldības SIA Rīgas mežiārdīšanos Biķernieku mežā un arī tāpēc, ka ir pienācis brīdis, kad arī...

Foto

Oda pieturzīmei

Vispirms par odu un pēc tam par odu pieturzīmei. Oda ir viens no laimīgākajiem žanriem ne tikai lirikā, bet visā literatūrā. Oda vienmēr ir...

Foto

Kā un kāpēc politbanķieris Valdis Siksnis pasācis flirtēt ar „Saskaņu”

Reprezentatīva izskata un labu manieru baņķieris Valdis Siksnis mērķtiecīgi kāpa pa karjeras kāpnēm kādreizējā Nordea bankā (tagad Luminor). No...

Foto

Kā panākt, lai valsts svētku un atceres pasākumu īpašo gadadienu atzīmēšana notiktu pēc viena modeļa

Informatīvais ziņojums „Par sistemātisku ilgtermiņa risinājumu īpaši atzīmējamo svētku un atceres...

Foto

Saeimas mandātu un ētikas komisijai: derētu pārbaudīt deputāta Judina valsts valodas prasmi

Šā gada 18. septembrī, būdams LŽS (t.i., 1926. gadā dibinātās žurnālistu arodbiedrības) viens no...

Foto

Nil, Tev nav taisnība: atklāta vēstule partijas vadītājam

Jautājums, vai pārtraukt līgumu starp "Saskaņu" un "Vienoto Krieviju", netika plaši apspriests partijas iekšienē. Man un daudziem citiem...

Foto

Lūdzu izskaidrot Judina kungam deputāta pienākumus

Ņemot vērā, ka Saeimas deputāts Andrejs Judins, pārkāpjot Satversmes 1. un 104. pantā noteiktās normas, Iesniegumu likuma 5. panta trešajā...

Foto

Jaunās konservatīvās partijas biedrs izmanto partijas e-pastu, lai informētu par savas SIA konfliktu ar LTRK

Jaunās konservatīvās partijas biedrs Krišjānis Feldmans ar partijas centrālā e-pasta palīdzību...

Foto

Nepilsoņi – mūsu “Masļenki 2018”?

Baiļu uzkurināšana, apcerot iespējamu Krievijas iebrukumu NATO dalībvalstī Latvijā, ir kļuvusi par sātīgu maizesdarbu bezatbildīgiem politiķiem, publicistiem un «ekspertiem». Tautai nervi...

Foto

Kas stāv aiz Katalonijas Tautas Republikas?

Ja zvaigznes iededz - tātad kādam to vajag. Tieši Kādam, nevis katalāņiem vai kādai citai tautai, kuras taisnīgās prasības un...

Foto

„Rīdzenes sarunām” būs turpinājums

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā 25.septembrī žurnāla “Ir” galvenā redaktore vēlreiz apstiprināja savu pozīciju: valsts noslēpumu drīkst publiskot, ja vien tas, žurnālistaprāt, ir...

Foto

Eksperimentālā idiotija

Pret bezjēdzību un muļķību, svešvārdā – idiotiju, ir jāizturas kā pret radošo procesu. Idiotijas paraugi ir radošā procesa iznākums. Idiotija ir pakļauta tiem visiem...

Foto

Astoņi neērti un nepatīkami jautājumi Baltijas Mediju izcilības centra vadītājai

Tā kā Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša (attēlā)...

Foto

Āboliņa kungs, ja atbrīvosities no manis, arvien paliks stipru žurnālistu komanda

Pusi no šodienas aizvadīju tiesas namā, kur tika skatīta kāda lieluzņēmuma prasība pret mani un...

Foto

LŽA noraida melus par asociācijas darbību NEPLP un Latvijas Radio konfliktā

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kategoriski noraida melus, kas publiskajā telpā izskanējuši saistībā ar LŽA vadības...

Foto

Kā Reizniece-Ozola pamato, kāpēc arī traktoram un nekustošam auto ir vai tomēr nav jāpērk OCTA polise

Ņemot vērā plašo rezonansi, ko radījusi Danas Reiznieces-Ozolas vadītās Finanšu...

Foto

„Telia” draudi – tukšs blefs?

Ziemeļvalstu sakaru koncerna konflikts ar Latvijas valsti tiek apzināti, bet lietderīgi vienkāršots. Jā, arī es te esmu savu pirkstu pielicis –...

Foto

Tēvijas sargu manifests: kas ir mūsu uzdevumi

Šodien mūsu zemes un tautas nākotnei izaicinājumu met Austrumu un Rietumu lielvaras. Pirmā draud mūsu drošībai un valodai; otrā...

Foto

Īsa pamācība... slimošanā

Kamēr valdība reformē, bet tauta pamatoti šūmējas par kārtējiem papildu līdzekļu iekasēšanas plāniem, tiek pilnīgi aizmirsts par pašu svarīgāko - kā maksimāli ātri...

Foto

Pieteikums administratīvajai tiesai par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei sniegt informāciju

2017.gada 22.maijā Pieteicēja nosūtīja vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ar lūgumu sniegt skaidrojumu par 2016.gadā...

Foto

Atlaiž nevis vienkāršu stulbeni, bet stulbeni – sabiedriskā medija vadītāju. Un tā ir liela starpība

Latvijas radio formālā vadītāja Sigita Roķe no profesionālā viedokļa ir bijusi...

Foto

Vai taisnība tam, kurš visskaļāk kliedz?

Valdība esot pieteikusi šahu un matu Latvijas transporta nozarei un tranzītam, tiekot aizbaidītas Krievijas kravas, esot tik slikti, ka Ministru...

Foto

Agresīvais bezprāts jeb 87 dumjības ap vienu lēmumu

Tā vēl nav vēsture. Process turpinās. „Rīdzenes sarunu” parlamentārajai izmeklēšanai beigas nav redzamas. Beigas tik drīz nepienāks. Pa...

Foto

Iesniegums Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai

Kā man kļuvis zināms, tad 25. septembrī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911...

Foto

Vai arī Baložu lietu „sakārtojis” Sozinovs kopā ar Lūsi?

Izlasot portālā Pietiek rakstu par dīvainajām saiknēm starp Rīgas reģiona policijas pārvaldes vadību un Iekšējās drošības biroja (IDB) atklājumiem par...

Foto

Austrumlatvija kā surogātidentitāte

“Kurzemes piekrastē gaidāms lietus, vietām Vidzemē un Zemgalē mainīgs mākoņu daudzums, Austrumlatvijā - skaidrosies” - šādas un līdzīgas ziņas bieži vien mūs uzrunā...

Foto

Ja kādam interesē – manā skapī noslēptu līķu nav

Šis blogs nav mana taisnošanās okšķeriem, histēriskajiem nelabvēļiem vai skauģiem. Tas ir stāsts tiem, kas man jautāja....

Foto

Kas apdraud Latvijas piedalīšanos olimpiskajās spēlēs?

Latvijas piedalīšanās 2018. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs ir apdraudēta. Uz šādu risku norādījusi Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), paužot neizpratni, kāpēc...

Foto

Cik nožēlojami, kad NEPLP „radio uzraugs” spēj tikai monologus rakstīt un glumji solīt

To, kas notiek tad, kad nespējnieku ieliek augstā amatā, mums uzskatāmi demonstrē „par...

Foto

Ko Sandra Veinberga laikrakstam „Cīņa” 1982. gadā stāstīja par sevi, Maskavu un buržuāzisko žurnālistiku

Pēdējās dienās plašu ievērību ir guvusi sevi par „komunikācijas eksperti” dēvējošā Sandra...

Foto

Reņģe mētelī

Vai kažokā. Tālākās interpretācijas lai paliek katra lasītāja izvēles ziņā. Jo prastais latviešu tradicionālais ēdiens - siļķe kažokā nobāl, salīdzinot ar notikumiem, kas pēdējā laikā ir...

Foto

Cik ilgi Veselības ministrija piekops “strausa politiku”

Pēdējā gada laikā no veselības ministres Andas Čakšas puses tiek īpaši akcentēts finanšu trūkums medicīnas nozarē, un tās šī...

Foto

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

Latviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet...

Foto

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

Bez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi...

Foto

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

Bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt,...

Foto

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

Savulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas”...

Foto

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

Augsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un...

Foto

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

Aizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas...

Foto

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un...

Foto

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

Nu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko...

Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...