Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārdomas saistībā ar Saeimas deputātu 21.septembra sēdē paustu vienprātīgu atbalstu 2.lasījumā sasteigti izskatītajam likumprojektam par grozījumiem Ārstniecības likumā.

Vai ārsti, kuri elementāri orientējas tiesību zinībās, izprot paši savas tiesības un, piemēram, jēdzienu “konkrētas publiski tiesiskas attiecības”, mūsdienu Latvijā uzskatāmi par kaitnieciskiem?

Jau ilgākus gadus, bet pēdējos mēnešos atkal aktīvāk esmu valsts amatpersonām un sabiedrībai paudis pozīciju, ka praktizēttiesīgi ārsti ir jebkuras veselības aprūpes sistēmas “atslēgas figūras”, bez kā iesaistes darbi nozarē apstājas vai stagnē. Tāpēc cenšos vērst uzmanību apstāklim, ka pašlaik izveidotā ārstu (arī funkcionālo speciālistu, ārstu palīgu u.c.) sertificēšanas institucionālā sistēma ir klaji neatbilstoša valstī atzītajiem vispārējo administratīvo tiesību principiem un konstitucionālajai kārtībai. Tā neatbilst sabiedrības interesēm, apdraud ilgtspējīgu nozares attīstību, tāpēc nav vairs pieļaujama.

Tā kā visu trīs valsts varas atzaru amatpersonas, kā arī publiskie mediji par problēmjautājumu ilgstoši ir šķietami pietiekami informēti, rodas pamats vērtēt, kāpēc valsts turpina veicināt, lai ārstu sertifikācijas procedūrās arvien vairāk ieviestos tiesiskumu un loģiku ignorējoši principi. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tādējādi tiek apdraudēta sabiedrības drošība, un mūsu valsts rīcība ir nekoleģiāla attiecībā pret NATO un citu organizāciju partnervalstīm, kas uzticas Latvijas spējai nodrošināt gan tiesiskumu, gan publisko institūciju reālu kontroli pār vispārsvarīgu jomu, kāda ir ārstu un citu mediķu kadru politika.

Iepriekšējās savās publikācijās vai vēstulēs norādīju par pozitīviem piemēriem, kā reglamentēto profesiju pretendentu sertificēšanai valsts korekti spēj formulēt institucionālo sistēmu uzbūvi ārējos normatīvajos aktos, vienlaikus precizējot tiesiskās attiecības, kādas veidojas starp sertificējamo personu un sertifikācijas institūciju; turklāt kāpēc citos gadījumos, izņemot veselības aprūpes nozari, Saeima un Ministru kabinets spēj precīzi formulēt pilnvaras un kārtību, lai kompetenta valsts iestāde īstenotu padotību pār sertifikācijas institūcijām?

Minēšu konkrētus pozitīvus piemērus, piemēram, Būvniecības likumu un tam pakārtotus MK noteikumus. Taču īpaši būtu atzīmējams Psihologu likums, kur iestrādātais modelis varētu kļūt labs paraugs, kā sakārtot ārstu un funkcionālo speciālistu sertificēšanas institucionālās sistēmas; proti, līdzīgi kā mediķiem arī psihologiem ir centrāla sertifikācijas padome un nozaru sertifikācijas komisijas. To kompetence un padotības aspekti skaidri noteikti pašā Psihologu likumā.

Rezumējot likumdevējs (turklāt šobrīd visām frakcijām piederošu deputātu personās) turpina akceptēt Ministru kabineta un Veselības ministrijas līdz šim konsekventi piedāvāto pieeju, ka ārsts speciālists ir valstij un sabiedrībai daudz mazāk nozīmīgs nekā, piemēram, būvspeciālists vai psihologs. Kā citādi izskaidrot iebilžu trūkumu un pakļaušanos valdības jau 2012.gadā ieviestajam uzstādījumam, ka tieši mediķu sertifikācija notiks un tai vienmēr būtu jānotiek tiesiski anahroniskā, feodālismam tipiskā procedūrā?

Aktuālais Ārstniecības likuma grozījumu projekts, vērtējot kontekstā ar likuma citos pantos vai 29.panta citās daļās ietvertajām normām, pēc būtības leģitimizēs sertifikācijas institūciju plašās pilnvaras, kas tām piešķirtas iepriekš (pagaidām gan bez atbilstoša likumdevēja deleģējuma) saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”. Likumprojekts, to realizējot, tādējādi legalizēs sertifikācijas procesa feodalizēšanos, kas de facto jau notikusi. Tiks vēl nepārprotamāk atzīts, ka, īstenojot kadru politiku veselības aprūpē, Latvija nefunkcionē kā demokrātiska tiesiska valsts un pilnībā distancējas no sertifikācijas procedūru pārraudzības.

Tiesa gan, biedrībām (privāto tiesību subjektiem) tiesiskā valstī vispār nedrīkstētu būt deleģētas tik plašas pilnvaras, kā izriet no likumprojektā piedāvātās 29.panta pirmās daļas jaunās redakcijas. Turklāt konkrētais tiesību akts nekādi neietver galveno, nepārprotamo pazīmi, ka valsts apzināti deleģējusi privāto tiesību subjektiem valsts pārvaldes uzdevumu - tad likumā obligāti jānosaka tiešās pārvaldes iestāde, kas pilnvarota īstenot padotību pār sertifikācijas institūcijām. Arī rosinātie aktuālie grozījumi nekoriģēs šo situāciju.

Dažādas amatpersonas, komisijas un galarezultātā administratīvo tiesību jomā specializējušies juristi, protams, mēdz prātot, ka Satversme, vispārējie tiesību principi, tiesiskums u.tml. valstij uzliekot pienākumus, kas var arī nebūt ierakstīti likumā. Tomēr interesanti, kāpēc konkrētās normas nevar precizēt tieši Ārstniecības likumā un tieši attiecībā uz Latvijas Ārstu biedrību? Jo līdzīgos gadījumos citās, nereti stratēģiski mazāk svarīgās jomās nozaru ministrijas un likumdevējs tamlīdzīgas nepilnības spēj skaidrības labad veiksmīgi identificēt un labot…

Savukārt Ārstniecības likuma spēkā esošās redakcijas 29.panta otrajā daļā grozījumi nav paredzēti. Tur norādītas konkrētas sertifikācijas institūcijas, kas ir privāto tiesību subjekti. Apstāklis, ka likumdevējs nav norādījis padotību īstenojošo tiešās pārvaldes iestādi, ir klaji pretrunā ar demokrātiskā sabiedrībā un Latvijas tiesību doktrīnā atzītiem principiem, Satversmes preambulu, 1. un 58., kā arī 90.panta normām. Saeima ignorējusi vairāku likumu, jo īpaši Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļas normas. Tomēr Satversmes tiesa daudzkārt spriedumos norādījusi, ka demokrātiskā valstī likumdevējam, pieņemot likumus, ir saistošas citas tiesību normas, arī tās, ko izdevis pats likumdevējs.

(Iepriekšējās rindkopas saturs patiesi nav sarežģīts; ja ne uzreiz, tad pārlasot to vajadzētu izprast ikvienam, kurš MK apstiprinātā Pamatizglītības standarta līmenī apguvis pilsonisko zinību obligāto minimumu.)

Gan Veselības ministrija, gan likumdevējs spītīgi tomēr atturas izprast, ka resertifikācijas, sertifikāta anulēšanas u.tml. procedūras skar ārstniecības personu no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošas pamattiesības - saglabāt nodarbošanos un darbavietu. Protams, valsts var noteikt saprātīgus ierobežojumus, bet tai jāievēro Satversmes 116.panta norma un Satversmes tiesas judikatūras atziņas, kādas prasības izvirzāmas tiesību normai, ja tā ierobežo vai potenciāli var ierobežot personu pamattiesības. Tulkojot sistēmiski Ārstniecības likuma 29.panta otrās daļas normas, secināms, ka starp ārstniecības personu un sertifikācijas institūciju veidojas feodālismam tipiskas tiesiskas attiecības. Tādas par “vērtību” atzīst pirms gada, 2022.gada 24.septembrī pieņemtā 9.Latvijas ārstu kongresa rezolūcija; teksta autore pamatā ir Latvijas Ārstu biedrība.

Ārstniecības likumā virzītie grozījumi pat to apstiprināšanas gadījumā nekādi nemainīs situāciju sertificēšanas institucionālajā sistēmā, kas izveidojusies, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr.943 normām. Lai gan tiesiskuma vērtēšanai šai gadījumā prasās parlamentārā kontrole, tomēr arī 14.Saeimā nav deputātu, kuri procedūru rosinātu.

Veselības ministram Hosamam Abu Meri palicis smags mantojums, ko, neizpildot pienākumu, “sarūpējuši” agrākie četri nozares ministri. Tagad uz Abu Meri kungu gulstas bijušo iestādes politisko vadītāju līdz šim ignorētais pienākums apturēt sertifikācijas padomju nepastarpinātu darbību valsts varas realizēšanā un administratīvo aktu izdošanā, kā arī apturēt nozaru sertifikācijas komisiju nepastarpinātu darbību kontroles un eksaminācijas funkciju realizēšanā attiecībā uz ārstniecības personām.

Atgādinu daudzkārt jau iepriekšējos rakstos minēto, ka Noteikumos Nr. 943 ietvertais šo funkciju deleģējums juridiski neatzītiem subjektiem, kādas ir biedrību struktūrvienības, veikts acīmredzami prettiesiski. Tā kā deleģējums ietver valsts varas realizēšanu, tad saskaņā ar Satversmes 58.panta normu Ministru kabineta loceklim, šai gadījumā veselības ministram ir pienākums gādāt, lai prettiesiski izdotā norma neradītu juridiskas sekas.

Kādu rīcību ieteikt likumdevējam saistībā ar Ārstniecības likuma 29.panta otrās daļas normām? Tās acīmredzami neatbilst demokrātiskas sabiedrības principiem un Satversmes vairākām normām.

Risinājumam ir vairāki varianti, turklāt nav jādomā no jauna – Veselības ministrija un likumdevējs var “pašpikot” Būvniecības vai Psihologu likumos; iespējams, ir vēl kādi noderīgi tiesību akti.

Tomēr vispirms būtu jātiek skaidrībā, vai ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija ir vispār lietderīga un veicina veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju? Valsts kontrole pirms pāris gadiem veiktajā revīzijā konstatēja, ka pienākums veikt resertifikāciju ir nevajadzīgs administratīvs slogs regulāri praktizējošām ārstniecības personām. Varbūt pietiek ar Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu valsts reģistru; ja nepieciešams, var taču pilnveidot tā darbību?

Pašlaik, vērtējot pēdējā laika sarakstes kvalitāti, secināms, ka Veselības ministrija, izpildu vara kopumā un jau trešā pēc kārtas ievēlētā Saeima ir bezcerīgi “sapinušās” ar dakteru sertifikāciju un resertifikāciju. Amatpersonas lielākoties saprot, ka procedūra ir bezjēdzīga, bet pietrūkst prasmju un politiskās gribas “ar godu” atkāpties.

P.S. Cienījamie laikabiedri!

Saistībā ar aktuālo likumprojektu par grozījumiem Ārstniecības likumā, kas tiek gatavots apstiprināšanai jau 3.lasījumā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija līdz 29.septembrim gaidīs ikviena no Jums ierosinājumus, pretenzijas, replikas. Ziņojumus var sūtīt arī individuāli deputātiem (visas e adreses sk. mājaslapā Saeima.lv) vai nozares vadošajai pārvaldes iestādei – Veselības ministrijai.

Kādi priekšlikumi varētu būt? Izprotamas, piemēram, būtu sabiedrības bažas, kāpēc Saeima nav Ārstniecības likumā norādījusi un negrasās norādīt valsts pārvaldes iestādi, kas īsteno padotību pār sertifikācijas institūcijām? Tātad ilgtspējīgi būtu rosināt vispirms leģitimēt Latvijas Ārstu biedrības darbību tieši valsts varas realizēšanā, papildinot ar attiecīgu normu Ārstniecības likuma 29.panta otro daļu. Tikai pēc tam varētu lemt par citiem grozījumiem sertifikācijas regulējumā. Proti, vai amatpersonām ir rīcības plāns, ja Ārstu biedrība, nebūdama saskaņā ar saviem statūtiem atbildīga par valsts saistībām, pēkšņi nolems, ka tā vairs nevēlas sertificēt ārstus, vai, piemēram, pašlikvidēsies?

Ja Latvijas valsts amatpersonas steidzami nespēs mainīt attieksmi pret mediķu kadru politiku, sabiedrībai nāksies uzņemties atbildību, ziņojot PVO, NATO un citām starpvalstu institūcijām, ka dažu ietekmīgu grupu interesēs Latvijas valsts mērķtiecīgi grauj stratēģiski svarīgo veselības aprūpes nozari un mediķu kadru trūkuma dēļ nozarē draud (jau ir!) humānā krīze.

Proti, nauda ne vienmēr ir svarīgākais iemesls, kāpēc jauni un ne tik jauni kolēģi aizbrauc no Latvijas. Tikpat vai pat vairāk “veicinošs” apstāklis šobrīd ir valsts pieļautā un vadošo profesionālo organizāciju īstenotā nozares feodalizācija.

Pievienoju elektroniskās adreses –

[email protected] (Saeimas Sociālo un darba lietu komisija),

[email protected] (Veselības ministrija),

[email protected] (veselības ministrs Hosams Abu Meri),

[email protected] (Veselības ministra biroja vadītāja Renāte Gremze).

Novērtē šo rakstu:

23
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...