Veselības ministrijas ierēdne apstiprina – vakcinācijas „komunikācijas koordinatoram” tiešām gatavi maksāt premjera algu
PIETIEK15.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai tiešām jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts iecerējis jaunveidojamā Vakcinācijas biroja komunikācijas koordinatoram – faktiski preses sekretāram maksāt premjera algu? Uz Pietiek jautājumiem (zvanot uz sludinājumā norādīto tālruņa numuru) atbild ministrijas Personāla un dokumentu pārvaldības departamenta direktore Baiba Brasliņa:
- Tā nav sabiedrisko attiecību speciālista, bet tā ir komunikācijas koordinatora amata vieta. Mazliet plašāk. Bet jā, terminoloģija.
- Vai alga tiešām paredzēta tik liela?
- Šobrīd… Tas nav parasts sabiedrisko attiecību speciālists. Varbūt jūs palasījāt prasības, tad tur ir akcents uz pārnozaru komunikācijas projektu vadību un pieredzi dažādiem nacionāla mēroga projektiem. Arī pieredze ar sabiedrisko attiecību aģentūrām. Diezgan plašas tās prasības. Jā. Tas, kas tur ir norādīts, tas arī ir gala skaitlis, jo viss notika lielā steigā, bet tas ietvars ir tāds norādīts, kā sludinājumā.
- 4900, gandrīz pieci tūkstoši. Tie reāli arī varētu būt tik lieli?
- Komunikācijas koordinators… Nu tas ir, iztēlojieties komunikācijas koordinators valsts līmenī. Jā, viņš ir.. Pie tam viņš ir terminēts darbs. Ne pa velti norādīts prasībās - spēja koncentrēties, veicot intensīvu darbu, vienlaicīgi risināt vairākas problēmas. Tās nebūs 8 stundas. Ir saprotams no paša projekta, un, ja jūs sekojat līdzi presei, tad tas būs diezgan liels izaicinājums. Līdz ar to tas ir atbilstošs līdzīga apjoma un atbildības speciālistam Latvijā, un esam mēģinājuši arī Baltijā skatīties līdzīgos projektos.
- Jūs teicāt, ka tas tādā lielā steigā nāca, bet tas ir saskaņots arī visaugstākajā līmenī, vai vienkārši tā ierakstīts?
- Nu vienkārši tā ierakstīts tas nevar būt nekad.
- Tas apstiprināts visaugstākajā līmenī?
- Ko jūs domājat ar visaugstākajā līmenī?
- Ar tiem, kas pieņem lēmumu un dod naudu.
- Kā tur jau ir minēts, šie nosacījumi var tikt precizēti, pirms uzsākot darbu. Citreiz ir tā, ka atbild uz jautājumiem to ienākšanas secībā. Vispirms ir jātiek tik tālu, lai kāds kandidāts vispār tiktu apstiprinātsm un tad jau būs jāraizējas. Es nedomāju, ka šis ir tāds gadījums, ko neko nezināju. Cipars, kas tur ir, tas ir diezgan apzināti.
- Bet pieteikšanās termiņš ir ārkārtīgi īss. Kādēļ tik ekstremāli īss?
- Tad jājautā, vai jūs sekojat līdzi notikumiem ziņās elektroniskajos medijos un citur. Vai esat uztvērusi to, kas katru dienu vairākas reizes dienā tiek aktualizēts saistībā ar šo vakcinācijas biroja nepieciešamību. Tad jums noteikti nebūtu šis jautājums.
- Bet tīri tehniski sameklēt visus diplomus, ieteikumus, rekomendācijas…
- Rekomendācijas tur ir arī iekavās norādīts, ja ir iespējams. Tas nav obligāti.
- Ministrs izlēma, ka tāda alga un ka tik īss pieteikšanās termiņš?
- Nē, tas ir, kā jau es teicu, atbilstoši vidējām nozarē un arī starptautiski līdzīgos projektos.
- Bet ministrs tādu lēmumu pieņēma?
- Atalgojums valsts pārvaldē iet pēc MK noteikumiem kopējā atlīdzības sistēmā. Nav īsti skaidrs, ko jūs jautājāt.
- Bet tieši ministrs?
- Attiecībā uz atlīdzības politiku noteikumus izdod Ministru kabinets. Valsts pārvaldē šādi lēmumi netiek pieņemti vienpersoniski. Atlīdzību nosaka pēc noteiktiem principiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
Drīkst pajautāt, kā jūs sauc, jo tie nav tradicionāli jautājumi, ko uzdod kandidāti. Man tādas aizdomas rodas. Jebkurā gadījumā es lūgtu nekur to tālāk nepublicēt, jo par to es netiku brīdināta atbilstoši datu aizsardzības regulai!
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
