Veselības ministrijas ierēdne apstiprina – vakcinācijas „komunikācijas koordinatoram” tiešām gatavi maksāt premjera algu
PIETIEK15.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai tiešām jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts iecerējis jaunveidojamā Vakcinācijas biroja komunikācijas koordinatoram – faktiski preses sekretāram maksāt premjera algu? Uz Pietiek jautājumiem (zvanot uz sludinājumā norādīto tālruņa numuru) atbild ministrijas Personāla un dokumentu pārvaldības departamenta direktore Baiba Brasliņa:
- Tā nav sabiedrisko attiecību speciālista, bet tā ir komunikācijas koordinatora amata vieta. Mazliet plašāk. Bet jā, terminoloģija.
- Vai alga tiešām paredzēta tik liela?
- Šobrīd… Tas nav parasts sabiedrisko attiecību speciālists. Varbūt jūs palasījāt prasības, tad tur ir akcents uz pārnozaru komunikācijas projektu vadību un pieredzi dažādiem nacionāla mēroga projektiem. Arī pieredze ar sabiedrisko attiecību aģentūrām. Diezgan plašas tās prasības. Jā. Tas, kas tur ir norādīts, tas arī ir gala skaitlis, jo viss notika lielā steigā, bet tas ietvars ir tāds norādīts, kā sludinājumā.
- 4900, gandrīz pieci tūkstoši. Tie reāli arī varētu būt tik lieli?
- Komunikācijas koordinators… Nu tas ir, iztēlojieties komunikācijas koordinators valsts līmenī. Jā, viņš ir.. Pie tam viņš ir terminēts darbs. Ne pa velti norādīts prasībās - spēja koncentrēties, veicot intensīvu darbu, vienlaicīgi risināt vairākas problēmas. Tās nebūs 8 stundas. Ir saprotams no paša projekta, un, ja jūs sekojat līdzi presei, tad tas būs diezgan liels izaicinājums. Līdz ar to tas ir atbilstošs līdzīga apjoma un atbildības speciālistam Latvijā, un esam mēģinājuši arī Baltijā skatīties līdzīgos projektos.
- Jūs teicāt, ka tas tādā lielā steigā nāca, bet tas ir saskaņots arī visaugstākajā līmenī, vai vienkārši tā ierakstīts?
- Nu vienkārši tā ierakstīts tas nevar būt nekad.
- Tas apstiprināts visaugstākajā līmenī?
- Ko jūs domājat ar visaugstākajā līmenī?
- Ar tiem, kas pieņem lēmumu un dod naudu.
- Kā tur jau ir minēts, šie nosacījumi var tikt precizēti, pirms uzsākot darbu. Citreiz ir tā, ka atbild uz jautājumiem to ienākšanas secībā. Vispirms ir jātiek tik tālu, lai kāds kandidāts vispār tiktu apstiprinātsm un tad jau būs jāraizējas. Es nedomāju, ka šis ir tāds gadījums, ko neko nezināju. Cipars, kas tur ir, tas ir diezgan apzināti.
- Bet pieteikšanās termiņš ir ārkārtīgi īss. Kādēļ tik ekstremāli īss?
- Tad jājautā, vai jūs sekojat līdzi notikumiem ziņās elektroniskajos medijos un citur. Vai esat uztvērusi to, kas katru dienu vairākas reizes dienā tiek aktualizēts saistībā ar šo vakcinācijas biroja nepieciešamību. Tad jums noteikti nebūtu šis jautājums.
- Bet tīri tehniski sameklēt visus diplomus, ieteikumus, rekomendācijas…
- Rekomendācijas tur ir arī iekavās norādīts, ja ir iespējams. Tas nav obligāti.
- Ministrs izlēma, ka tāda alga un ka tik īss pieteikšanās termiņš?
- Nē, tas ir, kā jau es teicu, atbilstoši vidējām nozarē un arī starptautiski līdzīgos projektos.
- Bet ministrs tādu lēmumu pieņēma?
- Atalgojums valsts pārvaldē iet pēc MK noteikumiem kopējā atlīdzības sistēmā. Nav īsti skaidrs, ko jūs jautājāt.
- Bet tieši ministrs?
- Attiecībā uz atlīdzības politiku noteikumus izdod Ministru kabinets. Valsts pārvaldē šādi lēmumi netiek pieņemti vienpersoniski. Atlīdzību nosaka pēc noteiktiem principiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
Drīkst pajautāt, kā jūs sauc, jo tie nav tradicionāli jautājumi, ko uzdod kandidāti. Man tādas aizdomas rodas. Jebkurā gadījumā es lūgtu nekur to tālāk nepublicēt, jo par to es netiku brīdināta atbilstoši datu aizsardzības regulai!
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
