Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:

(i) e-veselība ir katastrofāla un nav labojama;

(ii) Saeima un valdība ir iedevusi papildu 200 miljonus medicīnas darbinieku algu reformai, bet reālu algu pielikumu ārsti nav pieredzējuši, nauda iztērēta citiem mērķiem;

(iii) reforma ir birokratizācijas pieaugums, vidēji ārsts dažādu papīru un digitālu veidlapu aizpildīšanai tērē divas no darba nedēļas piecām dienām. Lai veiktu ministrijas uzstādījumus, ārsts komunicē ar nosūtījumu, recepti, datoru, nevis ar pacientu;

(iv) pacients ir pazudis uzņemšanas nodaļā, kvotās un rindās, veselības aprūpe tiek analizēta tikai finansiālā plāksnē;

(v) no ministrijas un veselības aprūpes vadības ir izspiesti profesionāļi, ārstu viedoklis netiek uzklausīts nekad.

Šī raksta mērķis ir analizēt un debatēt tikai par pēdējo atziņu – par ārsta lomu veselības aprūpes vadībā un zaudējumiem, ko Latvijas veselības aprūpes politikā nodara Andas Čakšas norobežošanās no profesionāļiem.

Šobrīd Veselības ministrijā nav neviena sertificēta ārsta, bet tie, kas ir ar ārsta diplomu, nekad par ārstu realitātē nav strādājuši un arī šobrīd nav tieši saistīti ar medicīnu. Atgādināšu – bija Veselības ministrijā valsts sekretāra vietniece – ārste Egita Pole, kurai ministrija uzticēja savienot darbu ar Austrumu slimnīcas vadītājas pienākumiem. Tad, kad kolēģe bija ieguvusi kolēģu atzinību un slimnīca sāka atgriezties pie ārstniecības, nevis celtniecības un iepirkumiem, Egita Pole tika aizrotēta no abiem šiem amatiem, bet par slimnīcas vadītājiem nominēti divi mehāniķi un viens finansists. Arī nule P. Stradiņa slimnīcas valdē tika ielikts celtnieks.

Čakšas viedoklis – ārsti lai ārstē, bet vadīs viņus citi, proti, tie, ko es uzskatīšu par labiem organizatoriem. Salīdzinājumam tas būtu: ugunsdzēsības dienestu lai vada grāmatvedis, kurš var izrēķināt – cik ūdens jāuzlej uz degošas mājas, policiju lai vada personāldaļas vadītājs, kurš var noteikt – cik policistu mums vajag uz 100 bandītiem, bet bruņotos spēkus lai vada pavārs vai tanku mehāniķis. Principā neprofesionalitāte vadībā būtu pilnīgi identiska.

Ārstu loma veselības aprūpes vadībā mūsdienu pasaulē un Latvijā

Lielākajā daļā Eiropas valstu ilgtermiņa demogrāfijas prognozes ir līdzīgas. Iedzīvotāju dzīves ilgums pieaug, bet iedzīvotāju novecošanās un turības pieaugums prasa plašāku un labāku veselības aprūpi. Tiklīdz visas Eiropas valstis sasniegs tos ilgdzīvošanas skaitļus kā Japāna vai Islande, proti, gandrīz visi veci cilvēki sadzīvos līdz simt gadiem, katrs sagaidīs savu onkoloģisko slimību, sirds asinsvadu vai plaušu slimību, ko nāksies ārstēt ilgstoši. Medicīna un sabiedrības labklājība agri vai vēlu pārvērtīsies par katra cilvēka hroniskas slimības ārstniecību.

Eiropas valstis veselības aprūpi galvenokārt finansē ar nodokļiem (vai apdrošināšanu, kas ir no valsts budžeta atdalīts nodokļu veids, ko pārrauga valsts vai privāts apdrošinātājs), visas valstis meklē resursus veselības finansēšanas pieaugumam, jo vienkārši šādi līdzekļi ir vitāli nepieciešami.

Tai pašā laikā darbaspēka daudzums un iesaiste nodokļu nomaksā samazinās. Gadu no gada arī Latvijā samazinās nodokļu maksātāju skaits, taču cilvēku skaits pensijas vecumā (reālas slimošanas vecumā) nesamazinās vai pat pieaug. Tātad arī Latvijai būs jāmeklē risinājumi – audzēt nodokļus vai maksājumus no pacienta kabatas vai arī jāsamazina publiski pieejamās veselības aprūpes apjoms vai kvalitāte, bet, visdrīzāk tā būs iepriekš minēto darbību kombinācija.

Visas Eiropas valstis meklē risinājumus, kas vienkāršo šo sarežģīto demogrāfiski medicīnisko vienādojumu vai samazina spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu. Piemēram, Zviedrija aktīvi cenšas iesaistīt ārstus veselības aprūpes vadībā. Uz pierādījumiem balstīti sabiedrības veselības pētījumi liecina, ka profesionāļu vadībā ierobežotie resursi tiek izmantoti efektīvāk. Vienkārši – lēmumiem par līdzekļu piešķiršanu vienmēr būtu jābalstās uz medicīniskām un klīniskām zināšanām.

Zviedrijas pētījumi parāda, ka ārsti vadītāji palielina uzticamību, salīdzinot ar vadītājiem bez medicīniskās apmācības. Ārsts iestādes vadībā, kā likums, uzlabo slimnīcas sniegumu aprūpes kvalitātes, finanšu resursu pārvaldības un personāla apmierinātības ziņā. Slimnīcas vadībā klīniskās zināšanas ir būtiskas lēmumu pieņemšanā. Tieši ilgstoša ​​medicīnas izglītība un darba pieredze medicīnā (nevis, piemēram, zāļu tirdzniecībā!) ir galvenie rīcības resursi, kas dod iespējas administratoram pieņemt izsvērtus lēmumus, kas vienlīdz būtiski gan mediķiem, gan pacientiem.

Zviedrijas un Izraēlas pētījumi pierāda, ka klīnikās, ko vada ārsti, ir mazāks komplikāciju skaits, mazāka intrahospitālu patoloģiju incidence. Tas ir diezgan grūti izskaidrojams fenomens, bet visās klīnikās, kur vadību no neārsta pārņem ārsts, agri vai vēlu intrahospitālas infekcijas incidence un diagnostikas kļūdu skaits samazinās, bet tur, kur tiek veikts pretējs process – par slimnīcas administratoriem iecelti neārsti –, palielinās.

Visi šie faktori ir ļoti svarīgi, lai ilgtermiņā apmierinātu arvien pieaugošās veselības aprūpes prasības. Piemērs – šīs pašas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas personāls bija daudz līdzestīgāks slimnīcas medicīniskajām problēmām laikā, kad slimnīcu vadīja profesors Viesturs Boka un Anita Slokenberga (kas arī tika padzīti Andas Čakšas viedā vadībā), nevis kad tos vada mehāniķu kolektīvs, kaut formāli tieši šobrīd slimnīcas darbiniekiem ir neliels algas pielikums.

Tad nu es uzdevu Zviedrijas kolēģiem jautājumu – kāpēc viņiem lielo medicīnas iestāžu vadītāji ne vienmēr ir ārsti? Zviedru pētnieki izdarījuši secinājumu, ka ārstu nevēlme kļūt par slimnīcu vai medicīnas centru vadītājiem galvenokārt saistīta ar to, ka Zviedrijā ārsts pelna vairāk nekā administrators un nevēlas nonākt lielākā stresā, atbildības jomā un negāciju plūsmā. Iespējamie veselības organizatori atzīst, ka vadītāja loma veselības aprūpē ir saistīta ar pārmēra lielu atbildību, kā arī iespējamu neapmierinātību gan no darbinieku, gan pacientu puses. Administratora iespējama nepopularitāte, protams, vērojama lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru, bet tā daudz nozīmīgāka ir medicīnā, kur lēmumi attiecas uz dzīvību un nāvi.

Attiecībā uz apmaksas sistēmu Latvijā salīdzinājumā ar Zviedriju viss ir otrādi – ar ministrijas gādību slimnīcu vadītāju un administratoru algas ievērojami pārsniedz ierindas mediķu algas. Latvijas Ārstu biedrības pētījums rāda, ka administratoriem, īpaši nemediķiem, atalgojums neproporcionāli pieaudzis, salīdzinājumā ar mediķiem (turklāt slimnīcu ārsti pamanījuši, ka neproporcionāli pieaudzis arī iestāžu administratoru un birokrātu skaits).

Nu minēsim piemēru – par Austrumu slimnīcas vadītāju tika iecelts mehāniķis bez jebkādas pieredzes medicīnas organizācijā, bet ministrija viņam uzreiz noteica algu 8000 eiro mēnesī. Tātad algas Latvijā amatpersonām ir daudzkārt lielākas nekā vienkāršiem mediķiem un ārstam, lai kļūtu par administratoru, vismaz Latvijā nebūtu jāriskē ar algas samazinājumu.   

Tātad – kas ir tas, ko es ar šo rakstu ceru nosūtīt kā ziņu ministrei, kura līdz šim Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un citas profesionāļu kopas ir uztvērusi tikai kā ienaidniekus, nekad nav ieklausījusies nevienā mutiskā ieteikumā:

(i) pasaules pieredze liecina, ka ārsti kā vadītāji veido medicīnas iestādes kultūru un gaisotni, mēdz un spēj iesaistīt personālu, lai tas piedalītos veselības aprūpes uzlabošanā. Katalizators šādā procesā nav acīmredzams, un tas ir galvenais ministrijas arguments neielaist medicīnas organizācijā profesionāļus;

(ii) cilvēkresursus Latvijā neizdosies noturēt, ja medicīnu turpinās pazemot, un jaunajiem ārstiem uzreiz tiks dota ministrijas un politikas veidotāju ziņa – jūs neesat gaidīti kā nākamie līderi un nākamie veselības aprūpes vadītāji. Iespējamiem jaunajiem līderiem uzreiz nogriežot izaugsmes iespējas un norādot viņu vietu (iespējami tālu no Rīgas par iespējami mazu algu), tiek iznīcināta Latvijas medicīnas nākotne;

(iii) medicīnas organizatora labākie gadi vadītāja darba sākšanai ir vecuma grupā starp 35 un 45 gadiem (tas nav obligāts nosacījums, bet pietiekami racionāls), un nav iespējams atrast pieredzējušu vadītāju lielas slimnīcas vadībai ar milzu pieredzi bez zināma riska, bet nav iespējams atrast šīs vecuma grupas līderi ar pieredzi, ja nekur viņam nedod iespēju kļūt par līderi;

(iv) vienīgā saikne iespēja komunikācijai starp politikas veidotājiem un ārstu – pacientu līmenim, ir profesionāļi visos vadības līmeņos, arī Veselības ministrijā. Ja Veselības ministrijā nebūs galvenais speciālists (labi apmaksāts) primārās aprūpes jautājumos ar pieredzi ģimenes ārsta darbā, nekādu cerību uz dialogu nav un nevar būt;

(v) lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu medicīnas iestāžu vadību un vadību veselības aprūpes jomā, dažādos līmeņos jāveic konkrētas darbības: Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātei vairāk jāpievēršas vadības procesu apmācībai jau studiju gados; jāstimulē tie jaunie ārsti, kas vēlas kļūt par veselības aprūpes organizatoriem; personāla atlases procesiem būtu jābūt vērstiem uz to, lai mediķu vidū atrastu vispiemērotākos kandidātus vadītāju posteņiem.

Kas notiks, ja Latvijas Veselības ministrija joprojām neko nevēlēsies dzirdēt un rīkosies citādi? Atbildi jums sniegs tie pacienti, kas nelaikā nonākuši Paula Stradiņa KUS uzņemšanas nodaļā vai pie ģimenes ārsta brīdī, kad Veselības inspekcija, Nacionālais veselības dienests un citas struktūras pasūtījušas atskaiti daudzu simtu papīrlapu biezumā.

Esmu saklausījies argumentus Ministru kabinetā – kāpēc nevarot tos ārstus likt slimnīcu vadībā – viņi tak pazīstot cits citu, un tad nu būšot kaut kāda korupcija. Pirmais absurds jau ir vēlmē norobežot administrāciju no medicīnas iestādes kolektīva. Bet par to korupciju varu ar pilnu atbildību paskaidrot – iespējamā korupcija medicīnā ir meklējama valsts iepirkumos, tehnoloģiju iepirkumos un kvotu sadalē, bet visos šajos procesos darbojas galvenokārt ļaudis bez medicīnas izglītības. Mēs jau redzam, kā valsts vēlas bez mediķu līdzdalības un klātesamības iepirkt visus onkoloģiskos preparātus.

Novērtē šo rakstu:

87
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...