Veselības ministrijas vilcināšanās dēļ atļaujas sniegšana Covid-19 eksprestestu izmantošanai atkal atlikta
PIETIEK22.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ilzes Viņķeles vadītās Veselības ministrijas vilcināšanās dēļ atļaujas sniegšana Covid-19 eksprestestu izmantošanai atkal ir atlikta vismaz par nedēļu, savukārt pati ministrija, kuras ierēdņi saņem ievērojamas piemaksas par „darbu epidēmijas apkarošanā”, nekādus skaidrojumus par vilcināšanās iemesliem nesniedz.
Kā Pietiek jau informējis, marta beigās medicīnas aprīkojuma tirgotāja SIA Diamedica lūdza Zāļu valsts aģentūrai sniegt atļauju Latvijā akūti trūkstošo Covid-19 eksprestestu (rezultātu precizitāte – 95%) laišanai apgrozībā Latvijas ārstniecības iestādēs. Taču vēl aizvien šī atļauja, aizbildinoties ar „birokrātijas samazināšanu”, tā arī nav sniegta, kamēr Igaunijā tā saņemta divu darba dienu laikā.
Šā gada 31.martā SIA Diamedica nosūtīja Zāļu valsts aģentūrai oficiālu vēstuli par atļauju Cepheid Xpert® Xpress SARS-CoV-2 testa iegādei un laišanai apgrozībā Latvijas ārstniecības iestādēs, taču atļauja vēl joprojām nav sniegta.
Kā zināms Pietiek, Zāļu valsts aģentūras nostāja ir bijusi – šādas atļaujas izsniegšanai nepieciešamas Ministru kabineta noteikumu izmaiņas, savukārt to sagatavošana Veselības ministrijai, kuras ierēdņi pašlaik saņem iespaidīgas piemaksas par „cīņu pret epidēmiju”, ir prasījusi jau vairāk nekā trīs nedēļas.
„Informējam, ka šobrīd Veselības ministrija ir sagatavojusi izmaiņas Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumos Nr.689, lai Zāļu valsts aģentūrai vispār būtu tiesības šāda veida atļauju izsniegt un lai minētās atļaujas saņemšanai nebūtu jāpieprasa daudzi birokrātiski dokumenti,” aizvadītās nedēļas beigās skaidroja aģentūra.
Tai atliekot tikai cerēt, ka valdība savus noteikumus varētu grozīt 21. aprīlī: „Minētās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas vēl jāpieņem valdībai un, lai gan šādu izmaiņu virzības ātrumu Zāļu valsts aģentūra pati ietekmēt nevar, ļoti ceram, ka tas varētu notikt nākamajā valdības sēdē š.g. 21. aprīlī. Tiklīdz izmaiņas būs stājušās spēkā, tā Zāļu valsts aģentūra nekavējoties izsniegs šādu atļauju, jo ar testu veiktspēju apstiprinošiem dokumentiem esam iepazinušies un par tiem nekādu šaubu nav.”
Veselības ministrija pirms 21. aprīļa valdības sēdes nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par to, kādi apstākļi tai diezgan elementāru MK noteikumu grozījumu sagatavošanai ir prasījuši tik ilgu laiku.
Taču nu izrādījies, ka laika Viņķelei un Veselības ministrijas ierēdņiem ir nepieciešams vēl vairāk, - pretēji prognozēm šis jautājums 21. aprīļa Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā tā arī netika iekļauts, atļaujas sniegšanu trūkstošajiem eksprestestiem atliekot vēl vismaz par nedēļu. Pēc neoficiālas informācijas, Veselības ministrijai ir šķitis, ka nebūtu slikti jautājumu saskaņot arī ar Tieslietu ministriju.
„Tie ir tie testi, kurus var uztaisīt jebkurš. Tas ir kā no kapsulām uzvārīt kafiju. Tie ir vajadzīgi nevis skrīningam, kas tagad notiek, bet tieši slimnīcās, uzņemšanās, kur nāk iekšā cilvēki. Tad uzreiz, 45 minūšu laikā, var pateikt, vai ir vai nav [saslimšana],” šī testa būtību Pietiek skaidroja kāds mediķis. Kavēšanās ar atļaujas sniegšanu nozīmējot to, ka arī pēc tās izsniegšanas paies vēl labs laiks, līdz testu deficīta apstākļos tie nonāks līdz Latvijai.
SIA Diamedica ir viens no trim Diamedica grupas uzņēmumiem, kas Latvijā piedāvā analizatorus, reaģentus un tehniskos pakalpojumus medicīniskām, zinātniskām un ar ražošanu saistītām laboratorijām, kā arī vizuālas diagnostikas aprīkojumu un mikroskopu sistēmas.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
