Veselības ministrijas vilcināšanās dēļ atļaujas sniegšana Covid-19 eksprestestu izmantošanai atkal atlikta
PIETIEK22.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ilzes Viņķeles vadītās Veselības ministrijas vilcināšanās dēļ atļaujas sniegšana Covid-19 eksprestestu izmantošanai atkal ir atlikta vismaz par nedēļu, savukārt pati ministrija, kuras ierēdņi saņem ievērojamas piemaksas par „darbu epidēmijas apkarošanā”, nekādus skaidrojumus par vilcināšanās iemesliem nesniedz.
Kā Pietiek jau informējis, marta beigās medicīnas aprīkojuma tirgotāja SIA Diamedica lūdza Zāļu valsts aģentūrai sniegt atļauju Latvijā akūti trūkstošo Covid-19 eksprestestu (rezultātu precizitāte – 95%) laišanai apgrozībā Latvijas ārstniecības iestādēs. Taču vēl aizvien šī atļauja, aizbildinoties ar „birokrātijas samazināšanu”, tā arī nav sniegta, kamēr Igaunijā tā saņemta divu darba dienu laikā.
Šā gada 31.martā SIA Diamedica nosūtīja Zāļu valsts aģentūrai oficiālu vēstuli par atļauju Cepheid Xpert® Xpress SARS-CoV-2 testa iegādei un laišanai apgrozībā Latvijas ārstniecības iestādēs, taču atļauja vēl joprojām nav sniegta.
Kā zināms Pietiek, Zāļu valsts aģentūras nostāja ir bijusi – šādas atļaujas izsniegšanai nepieciešamas Ministru kabineta noteikumu izmaiņas, savukārt to sagatavošana Veselības ministrijai, kuras ierēdņi pašlaik saņem iespaidīgas piemaksas par „cīņu pret epidēmiju”, ir prasījusi jau vairāk nekā trīs nedēļas.
„Informējam, ka šobrīd Veselības ministrija ir sagatavojusi izmaiņas Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumos Nr.689, lai Zāļu valsts aģentūrai vispār būtu tiesības šāda veida atļauju izsniegt un lai minētās atļaujas saņemšanai nebūtu jāpieprasa daudzi birokrātiski dokumenti,” aizvadītās nedēļas beigās skaidroja aģentūra.
Tai atliekot tikai cerēt, ka valdība savus noteikumus varētu grozīt 21. aprīlī: „Minētās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas vēl jāpieņem valdībai un, lai gan šādu izmaiņu virzības ātrumu Zāļu valsts aģentūra pati ietekmēt nevar, ļoti ceram, ka tas varētu notikt nākamajā valdības sēdē š.g. 21. aprīlī. Tiklīdz izmaiņas būs stājušās spēkā, tā Zāļu valsts aģentūra nekavējoties izsniegs šādu atļauju, jo ar testu veiktspēju apstiprinošiem dokumentiem esam iepazinušies un par tiem nekādu šaubu nav.”
Veselības ministrija pirms 21. aprīļa valdības sēdes nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par to, kādi apstākļi tai diezgan elementāru MK noteikumu grozījumu sagatavošanai ir prasījuši tik ilgu laiku.
Taču nu izrādījies, ka laika Viņķelei un Veselības ministrijas ierēdņiem ir nepieciešams vēl vairāk, - pretēji prognozēm šis jautājums 21. aprīļa Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā tā arī netika iekļauts, atļaujas sniegšanu trūkstošajiem eksprestestiem atliekot vēl vismaz par nedēļu. Pēc neoficiālas informācijas, Veselības ministrijai ir šķitis, ka nebūtu slikti jautājumu saskaņot arī ar Tieslietu ministriju.
„Tie ir tie testi, kurus var uztaisīt jebkurš. Tas ir kā no kapsulām uzvārīt kafiju. Tie ir vajadzīgi nevis skrīningam, kas tagad notiek, bet tieši slimnīcās, uzņemšanās, kur nāk iekšā cilvēki. Tad uzreiz, 45 minūšu laikā, var pateikt, vai ir vai nav [saslimšana],” šī testa būtību Pietiek skaidroja kāds mediķis. Kavēšanās ar atļaujas sniegšanu nozīmējot to, ka arī pēc tās izsniegšanas paies vēl labs laiks, līdz testu deficīta apstākļos tie nonāks līdz Latvijai.
SIA Diamedica ir viens no trim Diamedica grupas uzņēmumiem, kas Latvijā piedāvā analizatorus, reaģentus un tehniskos pakalpojumus medicīniskām, zinātniskām un ar ražošanu saistītām laboratorijām, kā arī vizuālas diagnostikas aprīkojumu un mikroskopu sistēmas.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
