Iesaki rakstu: 
Publiskā telpā ir parādījusies informācija, ka līdzšinējo Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Indru Dreiku plānots pārcelt Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadītājas amatā, teikts ministrijas saskaņošanai iesniegtajā rīkojuma projektā. Atliek vien nobrīnīties par valsts ierēdņu redzējumu attiecībā uz kundzes profesionalitāti. Jāsaka tā, ka zirgs redz tikai “zemi” un “nelielu gabaliņu” uz priekšu.
Atgādinu, ka bijusī veselības ministre Anda Čakša ar 2017.gada 21.decembra rīkojumu Nr. 13-04/431 noteica Indrai Dreikai “būtiskus” un “sabiedrībai svarīgus” uzdevumus Veselības inspekcijas “darbības stiprināšanā”. Kāds ieguvums no Indras Dreikas paveiktā? Nekāds?
Saņēmusi šo rīkojumu, Indra Dreika faktiski un mērķtiecīgi sāka Veselības inspekcijas kā veselības aprūpes kvalitātes uzraudzības un kontroles institūcijas iznīcināšanu, radot absolūtu sabiedrības neuzticēšanos šai iestādei.
https://pietiek.com/raksti/veselibas_inspekcijas_sabrukums/
Indra Dreika izpelnījās ministra Daniela Pavļuta uzmanību, ar kura palīdzību uzkāpa karjeras kalnā par Veselības ministrijas valsts sekretāri. Ko tur uzlaboja, - neko.
VM uzsver, ka I. Dreikai esot pieredze nozares politikas un stratēģijas īstenošanā, sadarbībā ar nozares profesionālajām organizācijām, kā arī pieredze Veselības inspekcijas vadītāja amatā un zināšanas veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomā. I. Dreikas profesionālā kvalifikācija tikšot nodota aģentūras kapacitātes stiprināšanai, veicinot tās efektīvu uzdevumu un funkciju izpildi un dodot ieguldījumu valsts pārvaldei un sabiedrībai kopumā. Tiešām?
Lai veselības sistēmas profesionāli Indru Dreiku pārceltu par Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadītājas amatā, ierēdņiem vajadzētu iepazīties ar Farmācijas likumu, jo funkcijas pieprasa profesionāli.
Farmācijas likumā uzskaitītās iestādes funkcijas - piemēram, izsniegt medikamentu izplatīšanas atļaujas ārvalstīs reģistrētām zālēm infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumā, veidot un regulāri aktualizēt Latvijas zāļu reģistru, piešķirt zāļu reģistrācijas numurus un zāļu kodus, veidot un uzturēt datu bāzi par zāļu patēriņa statistiku, kā arī par zāļu klīnisko izpēti un zāļu lietošanas novērojumiem, novērtēt un reģistrēt zāles, veikt zāļu kvalitātes ekspertīzi, nodrošināt sadarbību ar Eiropas Savienības institūcijām, citu valstu kompetentajām institūcijām zāļu novērtēšanas, reģistrēšanas, kvalitātes ekspertīzes, klīnisko pētījumu, farmaceitiskās darbības licencēšanas un atbilstības vērtēšanas jomā, zāļu ievešanas, izvešanas, tranzīta un izplatīšanas jautājumos, medicīnisko ierīču reģistrācijas, klīniskās izpētes un lietošanas drošības uzraudzības jomā, kā arī cilvēka asiņu, audu, šūnu un orgānu lietošanas drošības uzraudzības un atbilstības vērtēšanas jomā, veidot sadarbību ar ārstu un farmaceitu sabiedriskajām organizācijām utt.
Jautājums! Vai Indra Dreika ir profesionālis minētājā jomā?
Atbilde! Būs, jo viņai piemīt talants radīt nevainojamu reputāciju un, galvenais, visus pārliecināt par to.
Un vēl viens izcili patiess talants ir atvainoties par katru savu kārtējo “spriedelējumu”.
https://tautaruna.nra.lv/nebusanas/370374-vm-valsts-sekretare-dreika-atvainojas-zurnalistam/
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
