Vēstule izdevējam: „Latvijas Avīzei” jāizvēlas, vai tā ievēros pati savu ētikas kodeksu vai arī pildīs valsts varas pārstāvju rupora funkciju
Izdevēji20.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Grāmatas „Viltvārdis” autors Lato Lapsa ir nosūtījis vēstuli AS Latvijas Mediji, kura izdotais laikraksts aizvadītajā nedēļā publicēja interviju ar valsts prezidentu Egilu Levitu, nosaucot publikāciju par „patiesību par Egila Levita ģimeni, pilsonību un izglītību”. Šis ir nosūtītās vēstules teksts:
„Kā izriet no Jūsu uzņēmuma interneta lapā publicētās informācijas, Jūsu uzņēmums, kas darbojas mediju jomā, ir izstrādājis un savā darbībā ievērojot AS “Latvijas Mediji” žurnālistu ētikas kodeksu.
Šī kodeksa 3. punkts nosaka: „Žurnālists sabiedrībai sniedz patiesu, pārbaudītu un nesagrozītu informāciju, ievērojot viedokļu daudzveidību.”
Šā gada 16. jūlijā Jūsu uzņēmuma izdotajā laikrakstā „Latvijas Avīze” publicēta divas avīzes lappuses gara Jūsu laikraksta žurnālistu M. Libekas un M. Antoņeviča intervija ar pašreizējo valsts prezidentu E. Levitu.
Apmēram divas trešdaļas no šīs intervijas ir tieši vai netieši veltīta grāmatai „Viltvārdis” un man kā vienam no šīs grāmatas autoriem.
Abi minētie žurnālisti E. Levitam ir uzdevuši daudzus jautājumus par grāmatu un mani un kā intervijā uzrādītie tās autori publicējuši E. Levita atbildes uz tiem – tātad snieguši lasītājiem informāciju.
No žurnālistu jautājumiem nepārprotami izriet, ka viņi ir izlasījuši grāmatu „Viltvārdis” vai vismaz pietiekami rūpīgi ar to iepazinušies, jo uzdod jautājumus par tās satura niansēm.
Taču, pārkāpjot minētā ētikas kodeksa punktā noteikto, E. Levita atbildes viņi ir publicējuši – tātad snieguši informāciju -, nepārliecinoties par šīs informācijas patiesumu un to nepārbaudot. Rezultātā ir publicēta nepatiesa, nepārbaudīta informācija, tostarp attiecībā uz grāmatā minētiem vai neminētiem faktiem, E. Levita pieminētu personu biogrāfiskiem faktiem utml. Visa šī nepatiesā informācija būtu bijusi viegli pārbaudāma.
Lai gan, kā izriet no minētās intervijas, minētais E. Levits vairākkārt attiecībā uz mani ir lietojis ne tikai augstai valsts amatpersonai, bet arī vienkārši pieklājīgam cilvēkam nepieņemamus, aizskarošus izteikumus, iespējams, šādā primitīvā veidā paužot savu viedokli, Jūsu laikraksta žurnālisti pirms intervijas publicēšanas nav ievērojuši ētikas kodeksā noteikto viedokļu daudzveidības normu un noskaidrojuši arī manu kā aizskarošā formā pieminētas personas viedokli.
Ņemot vērā šo situāciju, aicinu Jūsu uzņēmumu un tā izdotā laikraksta vadību labot situāciju, lai tiktu mazināts ētikas kodeksa pārkāpums un manu tiesību aizskārums, tiem pašiem laikraksta žurnālistiem operatīvi publicējot līdzīga apjoma un ievirzes interviju ar mani.
Atteikuma gadījumā būšu spiests izvērtēt iespēju aizstāvēt savas intereses saistībā ar manu tiesību aizskārumu un Jūsu uzņēmuma ētikas kodeksa pārkāpumu, izmantojot civiltiesiskas metodes."
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
