Vēstule Kariņam: jūsu ziņojumā Saeimai iekļauta nepatiesa informācija par meža ciršanas regulējumu
Vides nevalstiskās organizācijas*02.03.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
mizgrauzis
03.03.2020. 13:17Patiešām nav ne rindas par biopurkšķēšanu, vegānismu un zaļo vezcerību, nav arī nulles sarakstītas zaļo NVO piebarošanai.... tad jau tas viss nekam neder Pavasaris nāk un neviens neko nedot! Viss slikti un ļoti slikti
jeb
03.03.2020. 12:15»
Feiss
Suņi rej, karavānas iet tālāk! Kam mums, latviešiem, meži
vienošanās valdībā ir tieši tāda -
Pūce dabū cauri administratīvi teritoriālo reformu pretī liekot koku ciršanas noteikumus.
Pārējie, kam meži nav tirgošanās objekts, cieš klusu. Iežmiedz astes. Ielien būdās.
Grinberga personas kods
03.03.2020. 08:29»
vai
Vai šis purns zina kas ir patiesa vai nepatiesa informācija
vai sis karins samaksaja tiesas piespriesto soda naudu Aivaram Lembergam ?
Secinājums
03.03.2020. 07:20»
vai
Vai šis purns zina kas ir patiesa vai nepatiesa informācija
Tur jau tā lieta ka ir purns,nav sejas.
Juris
03.03.2020. 06:45ZM lēmumu audits nepieciešams. Kas par lēmumiem, kādi cilvēki iesaistīti, kāpēc vieni vai otri lēmumi ir pieņemti, citi nav pieņemti
Z
03.03.2020. 01:27ko no ASV pakalpiņa citu varēja gaidīt, izņemot ka no lapiņas prot nolasīt USA instrukcijas
uik
03.03.2020. 00:07tacs sitadi visu lasa no lapinaam un parsvaraa no taam ,kas rakstitas briselee. labaak paprasiet kaa vins stradaja privatuznemumos.
ir citi, kas pieņem lēmumus ministra vietā
02.03.2020. 21:59Kā tas ir? Ja šis ministrs – Gerhards – kurš bija VARAM ministrs, kurš protestēja pret šiem grozījumiem pirms 2 gadiem, šobrīd viņš ir zemkopības ministrs, un aktīvi virza un atbalsta šos grozījumus.
Atbilde – Redziet, ko ir vērts paturēt prātā, tā situācija dažādās ministrijās ir dažāda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā politiku nosaka ministrs, un ministrijas ierēdņi ir gatavi pagriezties kaut pa 180 grādiem, ja ministrs saka kaut kā citādāk. Zemkopības ministrjā, cik man ir bijusi darīšana ar ministriem, ministrs īsti neietekmē neko. Katrs ministrs var nākt ar savu redzējumu sākumā, bet drīz vien viņi visu runā vienādi. Tur ir, acīmredzot, citi, kas nosaka šīs ministrijas politiku.
-Spēcīgāks lobijs Zemkopības ministrijā no organizācijām, kas nosaka..
- Vai tas ir no organizācijām, vai paši ministrijas ierēdņi, vai varbūt uzņēmumi, bet ir citi, kas pieņem lēmumus ministra vietā.
LTR1, 1:1
tautai jābūt informētai, kas ir Zemkopības ministrija
02.03.2020. 21:41Mūs Zemkopības ministrijas žurkas krāpj visu laiku. Tas jau nav tikai attiecībā par mežiem. Tas ir absolūti par visu. Par visiem ZM valdījumā esošajiem dabas resursiem. Kūdru, kā atklāja Valsts kontrole, nav vispār ņemta uzskaitē kā dabas resurss. Par smilti, par granti. Nenormāla krāpšana ir ar savvaļas dzīvniekiem, par populāciju novērtēšanu un medību limitu noteikšanu aizsargājamām sugām, par direktīvu prasību pārkāpumiem un sugu aisardzības plānu neievērošanu, par ūdensputnu un migrējošo putnu medībām pavasarī, par medību uzraudzību vispār. Par saimniecisko darbību dabas aizsardzības teritorijās. Krāpšana par datiem par meliriorāciju, par Zemkopības ministrijas valdījumā esošajiem nekustāmajiem īpašumiem, utt.
Cents
02.03.2020. 21:21Sāk jau nedaudz apnikt dabas draugu vienveidīgā kampaņa par meža likumu izmaiņām. Protams, līdz Dormeo matraču reklāmas apmēriem patālu, arī Latvijas ''misanizēšana'' bija krietni jaudīgāka, bet uz trešo vietu jau vilka, ja ne nolādētais vīrtuss, kurš nu ir klāt.
Būtu ātrāk taj Saemā kaut ko pieņēmuši, lai tad beidzot ļaudis var nomierināties.
Dolārs
02.03.2020. 17:01»
Pienākas
Un mēs tāpēc no Briseles nedabūsim mums kā zaļiem pienākošos naudu
Arī skandināvu nauda nesmird, ņemiet labāk to.
Pienākas
02.03.2020. 16:57Un mēs tāpēc no Briseles nedabūsim mums kā zaļiem pienākošos naudu....
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
