Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vēstule latviešiem

Vladislava Romanova, krievvalodīgā latviete
14.07.2022.
Komentāri (244)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manī šobrīd dzīvo ļoti daudz dusmu. Tās ir dusmas par to, kas notiek man apkārt. Tās ir dusmas par Latvijas vati, kas, šķiet, ar katru dienu krīt zemāk un zemāk. Tās ir dusmas par to, ka krievi, kas slimo ar smadzeņu “putinēzi”, apkauno manu dzimto krievu valodu. Tās ir dusmas par to, ka man ir nepieciešamība sevi pierādīt, parādīt, ka esmu “integrējusies”, lai latvieši uztver mani kā savējo, nevis kā vati pēc definīcijas. Un tās nav dusmas uz latviešiem. Nekādā gadījumā.

Tās ir dusmas uz visiem tiem ilgajiem gadiem, kad cilvēki, kas nebija pelnījuši dzīvot mūsu valstī, mēģināja panākt to, lai Latvija kļūst daļēji arī par Krieviju zem sarkanbaltsarkanā karoga. Šobrīd, kad runāju krieviski publiskās vietās ar savu mammu vai draugiem, instinktīvi atskatos un domāju, kā “lai nedod Dievs” neviens nepadomā, ka arī esmu vate. Tas ir tas rezultāts, līdz kuram esam nonākuši.

Neviens man neaizliegs domāt un sapņot krieviski. Jebkura valoda šķiet briesmīga tad, kad to izmanto briesmoņi, un kļūst burvīga tad, kad to izmanto burvji. JEBKURA. Arī ar saviem bērniem runāšu krieviski, jo tā ir valoda, kurā visskaistāk un vislabāk māku pateikt svarīgāko, kaut gan arī latviešu “Es tevi mīlu” man sanāk bez akcenta un pat ļoti skaisti.

Bet tas viss nemaina faktu, ka Latvijā bija, ir un jābūt tikai vienai valsts valodai - valodai, ko uzskatu par vienu no skaistākajām pasaulē - latviešu. (Un es apsolu, ka mani bērni latviešu valodu zinās vismaz tikpat labi kā krievu.) Bet arī tāda domāšana nemainīs to, ka mani ik pa laikam sauks par okupanti, krievu m...ku, krievušku. Es saprotu. Bet pieņemt nevaru.

“Latvijas krievu” vidū notika apokalipse. Paskaidrošu. Mēs sadalījāmies normālajos un vatē. Un tas ir sāpīgi. Sāpīgi, jo es nevaru uzzvanīt nevienai no savām omēm. Sāpīgi, jo māsīcas vīrs liek par mani publiskos postus, kur kaunina mani un manus uzskatus. Sāpīgi, ka tos postus laiko mans tēvs. Sāpīgi, ka no tā cieš arī mana mamma un mans brālis.

Tagad pareiziniet šo uz tūkstoš Latvijas krievvalodīgajām ģimenēm. Normāli krievi, saukšu šoreiz mūs tā, šobrīd karo ar “savējiem”. Es nekādā gadījumā nesalīdzinu šo ar to, kas notiek Ukrainā. Man pašai rokās ir liels “zobens” un lielas dusmas, ar kuru palīdzību es varu “nocirst” galvu jebkuram, kas pateiks to, kas iet pret manām vērtībām, kas iet pret manas valsts vērtībām.

Un tad normāliem krieviem paralēli tam, ka viņu ģimenēs un draugu lokā notiek pilnīgs p…ģec, jāmēģina pierādīt arī latviešiem, ka viņi mīl Latviju, kaut gan tas ir pats par sevi skaidrs. Es to izjūtu kā emocionālo pienākumu. Varbūt vienīgā, jo man iekšā sēž kaut kāda superstulba vainas apziņa par to, ko es nemaz neesmu darījusi, un gribas atvainoties par katru vatņiku, kas ir mūsu mīļajā Latvijā.

Mani ļoti daudzi atbalsta. Mani ļoti daudzi motivē. Bet nesen sabruku tik ļoti, ka, taisoties uz draudzenes dzimšanas dienu, sēdēju plika uz grīdas un raudāju. Es lasu par sevi briesmīgus komentārus, manā DM ik pa laikam iepeld draudi par to, ka mani izvaros, pārgriezīs rīkli un lai vispār atskatos, ejot vienītī pa nakti mājās. Es tik daudzas reizes lasīju, ka esmu resna, neglīta, savos 28 gados izskatos briesmīgi un ka vispār man vajag, lai mani kāds normāls vīrietis kārtīgi izdrāž, lai es beidzu runāt “muļķības”.

Lai cik dusmīga un pilna enerģijas sadot visiem pa koko es nebūtu, es beidzu skatīties spogulī. Un tad, kad es dzirdu “krieviem te nav vietas!', “atkrievisko Latviju” vai jebko līdzīgu, kas jebkuram latvietim šķiet piiilnīgi normāli un pareizi, manī nomirst kaut kas ļoti svarīgs. Ar visu manu saprašanu par to, ka tas uz mani neattiecas. Bet tomēr - arī manī ir tas “kriev” - krieviete, krievvalodīgā – sauc, kā gribi, bet es nevaru ar to neko izdarīt. Tas ir tīri par formulējumu un piedomāšanu pie formulējumiem.

Mīļie latvieši, mēs skrienam jums pretī. Padodiet roku vai paejiet pretī, lai mēs ātrāk varētu piepildīt mūsu kopīgo sapni un mērķi par brīvu un skaistu Latviju!

Pārējo izrunāšu ar savu psihologu.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

208
53

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...