Vēstule Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai par ASV vēstniecības Telegram kanālu krievu valodā un tā ietekmi uz Latvijas interesēm
Lāsma Sālījuma, “Austošā Saule”05.12.2024.
Komentāri (165)
Iesaki rakstu: 
Cienījamā ārlietu ministre Baiba Braže! Ar šo vēstuli vēlos vērst uzmanību uz ASV vēstniecības Latvijā lēmumu izveidot Telegram kanālu krievu valodā. Šī iniciatīva rada būtiskas bažas, ņemot vērā Latvijas valsts politiku, vēsturi un nacionālās intereses.
Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, kas ir mūsu kultūras un identitātes pamats. Tā ir simbols Latvijas neatkarībai un cīņai pret okupācijas sekām. Vēl šodien mēs piedzīvojam rusifikācijas sekas, ko krievija īstenoja okupācijas gados, sistemātiski samazinot latviešu valodas lomu izglītībā, darbā un sabiedriskajā dzīvē. Tāpēc ir nepieļaujami, ka stratēģisks partneris kā ASV izvēlas veicināt komunikāciju, kas stiprina krievu valodas klātbūtni Latvijas informatīvajā telpā.
Turklāt ir zināms, ka krievija izmanto krievu valodu kā instrumentu savas propagandas izplatīšanai un hibrīdkara īstenošanai. Krievu valoda bieži tiek izmantota, lai attaisnotu krievijas agresīvo ārpolitiku, tai skaitā karu Ukrainā, un veidotu naratīvus par “krievvalodīgo aizsardzību” Baltijas valstīs. Šādi kanāli, īpaši uz Telegram platformas, kas bieži tiek saistīta ar dezinformācijas izplatīšanu, rada nopietnu risku Latvijas informatīvās telpas drošībai.
Šis solis arī rada nepareizu simbolisku vēstījumu Latvijas sabiedrībai. Tas var tikt interpretēts kā ASV nelojalitāte pret Latvijas valsts valodas politiku un nacionālajām interesēm, kas ir īpaši satraucoši, ņemot vērā mūsu ciešo sadarbību ar ASV kā stratēģisko partneri.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu Jūs veikt šādus soļus:
1. Pārrunāt ar ASV vēstniecību šī kanāla izveides iemeslus un apsvērumus, uzsverot, ka šāda rīcība ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm.
2. Pievērst vēstniecības uzmanību Latvijas valodas politikas nozīmīgumam un mūsu vēsturiskajai pieredzei.
3. Aicināt ASV vēstniecību pārskatīt savu komunikācijas politiku Latvijā, ievērojot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu.
Latvijai ir svarīgi ne tikai saglabāt savas valodas un kultūras telpu, bet arī nodrošināt, lai mūsu partneri respektētu mūsu nacionālās intereses. Ceru, ka šī situācija tiks risināta atbilstoši Latvijas valsts interesēm.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
