Vēstule Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai par ASV vēstniecības Telegram kanālu krievu valodā un tā ietekmi uz Latvijas interesēm
Lāsma Sālījuma, “Austošā Saule”05.12.2024.
Komentāri (165)
Iesaki rakstu: 
Cienījamā ārlietu ministre Baiba Braže! Ar šo vēstuli vēlos vērst uzmanību uz ASV vēstniecības Latvijā lēmumu izveidot Telegram kanālu krievu valodā. Šī iniciatīva rada būtiskas bažas, ņemot vērā Latvijas valsts politiku, vēsturi un nacionālās intereses.
Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, kas ir mūsu kultūras un identitātes pamats. Tā ir simbols Latvijas neatkarībai un cīņai pret okupācijas sekām. Vēl šodien mēs piedzīvojam rusifikācijas sekas, ko krievija īstenoja okupācijas gados, sistemātiski samazinot latviešu valodas lomu izglītībā, darbā un sabiedriskajā dzīvē. Tāpēc ir nepieļaujami, ka stratēģisks partneris kā ASV izvēlas veicināt komunikāciju, kas stiprina krievu valodas klātbūtni Latvijas informatīvajā telpā.
Turklāt ir zināms, ka krievija izmanto krievu valodu kā instrumentu savas propagandas izplatīšanai un hibrīdkara īstenošanai. Krievu valoda bieži tiek izmantota, lai attaisnotu krievijas agresīvo ārpolitiku, tai skaitā karu Ukrainā, un veidotu naratīvus par “krievvalodīgo aizsardzību” Baltijas valstīs. Šādi kanāli, īpaši uz Telegram platformas, kas bieži tiek saistīta ar dezinformācijas izplatīšanu, rada nopietnu risku Latvijas informatīvās telpas drošībai.
Šis solis arī rada nepareizu simbolisku vēstījumu Latvijas sabiedrībai. Tas var tikt interpretēts kā ASV nelojalitāte pret Latvijas valsts valodas politiku un nacionālajām interesēm, kas ir īpaši satraucoši, ņemot vērā mūsu ciešo sadarbību ar ASV kā stratēģisko partneri.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu Jūs veikt šādus soļus:
1. Pārrunāt ar ASV vēstniecību šī kanāla izveides iemeslus un apsvērumus, uzsverot, ka šāda rīcība ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm.
2. Pievērst vēstniecības uzmanību Latvijas valodas politikas nozīmīgumam un mūsu vēsturiskajai pieredzei.
3. Aicināt ASV vēstniecību pārskatīt savu komunikācijas politiku Latvijā, ievērojot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu.
Latvijai ir svarīgi ne tikai saglabāt savas valodas un kultūras telpu, bet arī nodrošināt, lai mūsu partneri respektētu mūsu nacionālās intereses. Ceru, ka šī situācija tiks risināta atbilstoši Latvijas valsts interesēm.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
