
Vēstule Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai par ASV vēstniecības Telegram kanālu krievu valodā un tā ietekmi uz Latvijas interesēm
Lāsma Sālījuma, “Austošā Saule”05.12.2024.
Komentāri (165)
Cienījamā ārlietu ministre Baiba Braže! Ar šo vēstuli vēlos vērst uzmanību uz ASV vēstniecības Latvijā lēmumu izveidot Telegram kanālu krievu valodā. Šī iniciatīva rada būtiskas bažas, ņemot vērā Latvijas valsts politiku, vēsturi un nacionālās intereses.
Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, kas ir mūsu kultūras un identitātes pamats. Tā ir simbols Latvijas neatkarībai un cīņai pret okupācijas sekām. Vēl šodien mēs piedzīvojam rusifikācijas sekas, ko krievija īstenoja okupācijas gados, sistemātiski samazinot latviešu valodas lomu izglītībā, darbā un sabiedriskajā dzīvē. Tāpēc ir nepieļaujami, ka stratēģisks partneris kā ASV izvēlas veicināt komunikāciju, kas stiprina krievu valodas klātbūtni Latvijas informatīvajā telpā.
Turklāt ir zināms, ka krievija izmanto krievu valodu kā instrumentu savas propagandas izplatīšanai un hibrīdkara īstenošanai. Krievu valoda bieži tiek izmantota, lai attaisnotu krievijas agresīvo ārpolitiku, tai skaitā karu Ukrainā, un veidotu naratīvus par “krievvalodīgo aizsardzību” Baltijas valstīs. Šādi kanāli, īpaši uz Telegram platformas, kas bieži tiek saistīta ar dezinformācijas izplatīšanu, rada nopietnu risku Latvijas informatīvās telpas drošībai.
Šis solis arī rada nepareizu simbolisku vēstījumu Latvijas sabiedrībai. Tas var tikt interpretēts kā ASV nelojalitāte pret Latvijas valsts valodas politiku un nacionālajām interesēm, kas ir īpaši satraucoši, ņemot vērā mūsu ciešo sadarbību ar ASV kā stratēģisko partneri.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu Jūs veikt šādus soļus:
1. Pārrunāt ar ASV vēstniecību šī kanāla izveides iemeslus un apsvērumus, uzsverot, ka šāda rīcība ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm.
2. Pievērst vēstniecības uzmanību Latvijas valodas politikas nozīmīgumam un mūsu vēsturiskajai pieredzei.
3. Aicināt ASV vēstniecību pārskatīt savu komunikācijas politiku Latvijā, ievērojot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu.
Latvijai ir svarīgi ne tikai saglabāt savas valodas un kultūras telpu, bet arī nodrošināt, lai mūsu partneri respektētu mūsu nacionālās intereses. Ceru, ka šī situācija tiks risināta atbilstoši Latvijas valsts interesēm.





Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.