
Vēstule Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai par ASV vēstniecības Telegram kanālu krievu valodā un tā ietekmi uz Latvijas interesēm
Lāsma Sālījuma, “Austošā Saule”05.12.2024.
Komentāri (165)
Cienījamā ārlietu ministre Baiba Braže! Ar šo vēstuli vēlos vērst uzmanību uz ASV vēstniecības Latvijā lēmumu izveidot Telegram kanālu krievu valodā. Šī iniciatīva rada būtiskas bažas, ņemot vērā Latvijas valsts politiku, vēsturi un nacionālās intereses.
Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, kas ir mūsu kultūras un identitātes pamats. Tā ir simbols Latvijas neatkarībai un cīņai pret okupācijas sekām. Vēl šodien mēs piedzīvojam rusifikācijas sekas, ko krievija īstenoja okupācijas gados, sistemātiski samazinot latviešu valodas lomu izglītībā, darbā un sabiedriskajā dzīvē. Tāpēc ir nepieļaujami, ka stratēģisks partneris kā ASV izvēlas veicināt komunikāciju, kas stiprina krievu valodas klātbūtni Latvijas informatīvajā telpā.
Turklāt ir zināms, ka krievija izmanto krievu valodu kā instrumentu savas propagandas izplatīšanai un hibrīdkara īstenošanai. Krievu valoda bieži tiek izmantota, lai attaisnotu krievijas agresīvo ārpolitiku, tai skaitā karu Ukrainā, un veidotu naratīvus par “krievvalodīgo aizsardzību” Baltijas valstīs. Šādi kanāli, īpaši uz Telegram platformas, kas bieži tiek saistīta ar dezinformācijas izplatīšanu, rada nopietnu risku Latvijas informatīvās telpas drošībai.
Šis solis arī rada nepareizu simbolisku vēstījumu Latvijas sabiedrībai. Tas var tikt interpretēts kā ASV nelojalitāte pret Latvijas valsts valodas politiku un nacionālajām interesēm, kas ir īpaši satraucoši, ņemot vērā mūsu ciešo sadarbību ar ASV kā stratēģisko partneri.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu Jūs veikt šādus soļus:
1. Pārrunāt ar ASV vēstniecību šī kanāla izveides iemeslus un apsvērumus, uzsverot, ka šāda rīcība ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm.
2. Pievērst vēstniecības uzmanību Latvijas valodas politikas nozīmīgumam un mūsu vēsturiskajai pieredzei.
3. Aicināt ASV vēstniecību pārskatīt savu komunikācijas politiku Latvijā, ievērojot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu.
Latvijai ir svarīgi ne tikai saglabāt savas valodas un kultūras telpu, bet arī nodrošināt, lai mūsu partneri respektētu mūsu nacionālās intereses. Ceru, ka šī situācija tiks risināta atbilstoši Latvijas valsts interesēm.





Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.