Vēstule mediju uzraugam: Latvijas sabiedriskajā medijā tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par karu
Artis Pabriks, aizsardzības ministrs02.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā š.g. 29. martā Valsts SIA “Latvijas Televīzija” kanāla “LTV7” raidījumā notikušo interviju ar Leonīdu Ragozinu, kurā viņš izteica viedokli, kas praktiski viens pret vienu tiek atskaņots Krievijas propagandas medijos, kā arī tam sekojošo sabiedrības sašutumu, nav saprotams, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā.
Šobrīd, kad Krievija sākusi nepamatotu karu Ukrainā, slepkavojot civiliedzīvotājus un pakļaujot Ukrainas tautu neizmērojamām ciešanām, Latvijas sabiedriskajā medijā uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu.
Aizsardzības ministrijas ieskatā sabiedrisko mediju būtība ir nodrošināt tādu saturu, ar kura palīdzību tiek veicināta sabiedrības integrācija un valsts demokrātisko pamatvērtību aizstāvība neatkarīgi no tā, kādā valodā tas tiek pasniegts.
Atgādināšu, ka sabiedrisko mediju darbības principi, mērķi un uzdevumi izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likuma, un šī likuma 3. panta septītā daļa kā vienu no sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem noteic mazākumtautību satura nozīmi:
“Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visas Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.”
Šāda satura pārraidīšana Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neļauj iegūt objektīvu informāciju, bet turpina ierobežot dezinformācijas grožos. Un šādas personas aicināšana un Latvijas valsts publiskās platformas nodrošināšana Krievijas naratīvu paušanai ir uzskatāma par demokrātijas principu zaimošanu. Vai varam iedomāties, ka 2. Pasaules kara laikā Lielbritānijas medijos tiktu intervēti nacistiskās Vācijas aģenti?
Vienlaikus vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Aizsardzības ministrija ir saņēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - SEPLP) sagatavoto Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, kas laikā līdz 2027. gadam sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd.
Ņemot vērā vēstulē minēto piemēru, rodas šaubas par to, vai šāds finansējums ir nepieciešams. Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet vienkārši mainīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) lēmumu un atsākt pārraidīt Krievijas finansētos propagandas kanālus, kas būs lētāk.
Ņemot vērā sabiedrības pamatoto neapmierinātību par, iespējams, Krievijas ietekmes aģenta L. Ragozina dalību “LTV7” raidījumā, aicinu SEPLP publiski nākt klājā ar plānu, kā tiks veidoti sabiedriskie mediji, kuru veidotais saturs veicinās Latvijas iedzīvotāju piederību valstij, sabiedrības integrāciju, nepieļaus Latvijas mazākumtautību auditorijas nonākšanu Latvijai nelojālā informatīvajā telpā, kā arī neveicinās un neizplatīs Krievijas kara propagandu, ko arī nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
