
Vēstule par mentu zaņķi ASV vēstniecībai: organizētā noziedzība pārņem tiesībsargāšanas iestādes
Andris V.25.06.2025.
Komentāri (100)
Vēršu Jūsu uzmanību uz nopietniem draudiem demokrātijai, kas pašreiz novērojami Latvijas tiesībaizsardzības iestādēs, kur organizētā noziedzība lēni, bet mērķtiecīgi pārņem kontroli. Šo procesu vada musulmaņu izcelsmes organizētās noziedzības grupējums, kuru vada divi līderi ar vārdu Aslans, kuri ir starptautiskās organizētās noziedzības līderi un Ramzana Kadirova radinieki, kuri uzturas gan Latvijā, gan Beļģijā, kā arī likumīgais zaglis Adu jeb Zurabs Šamugija, Vjačeslavs Truhačevs, Deniss Bezdoļnijs un citi.
Šie indivīdi pilnībā kontrolē Romāna Jašina un Maksima Jakuševa darbības, kā arī citu augsta ranga Valsts policijas amatpersonu rīcību. Piemēram, Bezdoļnijs kontrolē Vaščenko, savukārt materiālie labumi tiek nodoti Pēterim Bauskam. R. Jašins uztur saikni ar A. Grišinu, nododot viņam nelikumīgi iegūtos līdzekļus.
Organizētās noziedzības ietekme šobrīd ir tik nozīmīga, ka tā pārsniedz pat deviņdesmito gadu līmeni. R. Jašina iecelšana Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas vadītāja amatā ļāva grupējumam pārņemt kontroli pār kriptovalūtas maiņas punktiem, kibernoziedzniekiem un citiem digitalizēto noziegumu veicējiem. R. Jašina iecelšana Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas vadītāja amatā bija ne tikai paredzama, bet arī rūpīgi iepriekš plānota. Šī iecelšana kalpoja par stratēģisku soli, lai nodrošinātu organizētās noziedzības grupējuma kontroli pār svarīgiem digitālās noziedzības sektoriem. Jau vismaz mēnesi pirms R. Jašina oficiālās iecelšanas amatā grupējuma dalībnieki sāka sadalīt savas ietekmes sfēras un interešu objektus.
Šo interešu lokā ietilpa kriptovalūtas maiņas punkti, kurus grupējums efektīvi izmantoja naudas atmazgāšanai un citiem finanšu noziegumiem. Tāpat tika panākta ietekme uz visa veida kibernoziedzniekiem, tostarp hakeriem un citu digitālo noziegumu veicējiem. Grupējums plānoja un izstrādāja shēmas, lai šīs nozares dalībniekus pakļautu savai kontrolei vai piespiestu sadarboties, nodrošinot nepārtrauktu ienākumu plūsmu.
Šī iecelšana bija loģisks turpinājums grupējuma stratēģiskajam plānam, lai padarītu kibernoziegumus par vienu no galvenajiem ienākumu avotiem. R. Jašins kā uzticams grupējuma pārstāvis ar savu amatu deva iespēju likumīgi maskēt nelegālās darbības, kā arī apslāpēt jebkādu tiesībaizsardzības iestāžu pretdarbību. Rezultātā grupējums ne tikai nostiprināja savu pozīciju digitālās noziedzības jomā, bet arī radīja vidi, kurā šādi noziegumi varēja attīstīties praktiski nekontrolēti. Pašlaik tiek veidota finanšu piramīda, kuras mākslīgi izraisītā sabrukuma rezultātā plānots iegūt peļņu 50 miljonu eiro apmērā. Šajā shēmā iesaistīts arī R. Jašins un persona, kuras tēvs strādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Maksims Jakuševs regulāri saņem algas veida maksājumus no Vjačeslava Truhačeva, radot iespaidu, ka viņš kalpo nevis valstij, bet gan Truhačeva interesēm. Turklāt Jakuševs tiek finansiāli motivēts, saņemot prēmijas par oponentu "neitralizāciju". Jakuševs un Vaščenko ir aizrāvušies ar kokaīna lietošanu, kas vēl vairāk padziļina viņu neaizskaramību. Tā kā A. Grišins saņem materiālus labumus no R. Jašina, Iekšējās drošības birojs ir pilnībā kontrolējams un manipulējams. KNAB jau ilgstoši pakļauts politiskiem motīviem un kontrolēts pēc līdzīga principa.
Nav noslēpums, ka R. Jašins nodod noziedzīgi iegūtos līdzekļus tieši A. Grišinam. Par R. Jašina statusu un ietekmi šajā noziedzīgajā struktūrā liecina gadījums, kad viņš sapulcē ar citiem policijas priekšniekiem atvēra durvis ar kājas spērienu, ignorēja visus klātesošos un nostājās priekšgalā. Tieši viņš bija atbildīgs par izmeklēšanas novirzīšanu vajadzīgajā virzienā tā dēvētajā futbolista slepkavības lietā Purvciemā 2021. gada aprīlī, kad tika nošauts bijušais futbolists Romāns Bezzubovs. Izmeklēšanas gaitā slepkavības patiesie motīvi un pasūtītājs, Vjačeslavs Truhačevs, tika apzināti noklusēti. Īstais slepkavības mērķis bija Dmitrijs Silvanovičs, kurš bija radījis problēmas noziedzīgajam grupējumam, aizverot cigarešu ražotni.
Ņemot vērā šos apstākļus, lūdzam norādīt konkrētu kontaktpersonu vēstniecībā, caur kuru varam droši nodot papildu informāciju, tostarp konkrētus faktus un personas. Diemžēl Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm mēs neuzticamies, jo tās ir cieši saistītas ar minēto noziedzīgo grupējumu. Aktīvas un patiesas ieinteresētības gadījumā esam gatavi sniegt turpmāku būtisku un detalizētu informāciju.





Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.