Vēstule Reizniecei-Ozolai: mēs runājam par nekompetenci, rupjību, nievājošu attieksmi pret darbiniekiem
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki26.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem direktors K.Podiņš lūdza aizpildīt aptaujas anketas, kuru mērķis bija noskaidrot, kā ar pienākumiem tiek galā daudzie vadītāji vai pienākumu izpildītāji. Aptaujas aizpildīja labi, ja puse no darbiniekiem, jo tika paredzēts, ka pēc to aizpildīšanas sāksies represijas pret mums, jo anketas nebija anonīmas. Pašlaik tas ir noticis, jo vairāki darbinieki tiek dažādi sodīti, tajā skaitā pret mums ir represīva attieksme.
Jau aptaujas anketās norādījām uz jauno vadītāju nekompetenci un nespēju vadīt un motivēt kolektīvu. Vēl pirms aptaujām neskaitāmas reizes informējām par situāciju Sanitu Štangi, kura ir Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vadītāja p.i., taču S.Štange pauda atbalstu Žannai Vanagai un situāciju nerisināja. Pašas S.Štanges pieredzes trūkums, nekompetence un vadības stils balsta nekompetentās vadības piramīdu.
Tā anketās, kuras tika padarītas pieejamas visiem kolēģiem, norādījām uz Ž.Vanagas trūkumiem un vadības stilu, ka tas ir (izraksti no darbinieku anketām):
1. "Haotisks, saraustīts darba stils, ar ļoti mainīgiem uzdevumiem un mērķiem, bet, iespējams, tas ir nākošā augstāk stāvošā vadītāja ietekmē."
2. "Prasības ir haotiskas, neskaidras, bieži mainās prioritātes, kā rezultātā darbs ir saraustīts, sasteigts."
3. "Tiešais vadītājs neatbilst priekšnieka amatam savas nekompetences dēļ, kā arī saskarsmes kultūrā ar padotajiem."
4. "Tiešais/nodaļas vadītāja p.i. nav apguvis vadīšanas pamatus, nekorekti izturas pret padotajiem, tāpat nekorekti izrunājas aiz darbinieka muguras (nosaucot tos nekompetentiem un neatbilstošiem savam amatam, apšauba iepriekšējās vadības novērtējumu par darbinieku un viņa darbu). Vadītāja neuzticēšanās saviem padotajiem, kā arī neētiska uzvedība no vadības puses - šādos apstākļos ir grūti strādāt, jo samazinās darba kvalitāte un kvantitāte un organizācija zaudē savu reputāciju. Un šādas īpašības neatbilst vadītājam. Pārmērīgi vēlas visu kontrolēt, nekad neatzīs savas kļūdas, taisnība ir tikai vadītājam un nevienam citam, neiesaistoties nekādās diskusijās. Vadītāja pārāk burtiski uztver mērķu un rezultātu sasniegšanu, nerēķinoties ar to, kādas ir prokurora domas attiecīgajā lietā. Nav iespējams konsultēties jautājumos par darbu, bieži vien nav laika vai vēlmes, iespējams. Uzskatu, ka savu personīgo ambīciju vadīta, tiešā vadītāja p.i. pakļauj riskam ne tikai savus vērtīgos darbiniekus, bet arī visu organizāciju un tās tēlu citu iestāžu acīs. Noliedz kritiku un neveiksmes. Nemotivē padotos."
5. "Kompetences trūkums krimināltiesību jomā, komunikācijas problēmas, nespēj reaģēt un pieņemt lēmumus ārkārtas situācijās."
6. "Kompetences, komunikācijas trūkums."
7. "Uzdevumi tiek uzdoti haotiski un mainīgi, netiek skaidri un konsekventi definēts no tiešā vadītāja, kādi ir/būs darba kvalitātes vērtēšanas kritēriji un kādas ir darba prioritātes nodaļā (uzstādījumi nemitīgi un ik dienu mainās)."
8. "Tiešais vadītājs (konkrēti, VID NMPP FNI daļas Otrās izmeklēšanas nodaļas) nenodrošina iespēju (liek šķēršļus), lai nodaļas darbinieki varētu veikt savus tiešos darba pienākumus to noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā/pierādījumu iegūšanā un nostiprināšanā kriminālprocesos, kas atrodas konkrētās nodaļas lietvedībā. Attiecīgi no nodaļas tiešā vadītāja puses tiek veiktas darbības, kas kavē konkrētās nodaļas izmeklētājiem sagatavot un nodot kriminālvajāšanas uzsākšanai (KVU) tieši konkrētās nodaļas lietvedībā esošos kriminālprocesus.
Izmeklētāji tiek noslogoti ar tādu uzdevumu veikšanu, kas faktiski ir citu nodaļu (ne Izmeklēšanas daļas) darba pienākumos. Konkrēti - vecākie izmeklētāji ilgtermiņā tiek padarīti par apskates veicējiem un procesuālo uzdevumu izpildītājiem citu nodaļu lietvedībā esošajos KP (kas būtu procesa virzītāja/izmeklēšanas grupas un Procesuālo uzdevumu un metodikas daļas darbs).
No tiešā vadītāja puses tiek uzdots Izmeklēšanas daļas vecākajiem izmeklētājiem ārpus savām pilnvarām un kompetences prettiesiski pieņemt procesuālos lēmumus jau izbeigtos KP, lemt jautājumus par rīcību ar arhīva materiāliem (lietās, kas vidēji jau 8-10 gadus neatrodas Izmeklēšanas daļas lietvedībā, bet nodoti par arhīvu atbildīgo personu lietvedībā un atbildībā) un nodarboties ar arhīva materiālu šķirošanu un iznīcināšanu.
Sadalot materiālus un KP starp izmeklētājiem, netiek ņemta vērā noslodze (cik aktuālais KP ir apjomīgs un cik daudz kriminālprocesā ir jāveic procesuālās darbības/cik personas ir jāpratina) un vienlaicīgi papildus tiek doti vairāki materiāli KP uzsākšanai, neņemot vērā, ka tikko uzsāktajos KP (katrā) ir jāveic vairāku desmitu (atsevišķos KP pāri par 100) personu pratināšanas un plaša apjoma informācijas analīze (lai iegūtu būtiskus sākotnējos pierādījumus) un fiziski nav iespējams veikt tāda skaita personu nopratināšanu visos tikko uzsāktajos KP vienlaicīgi.
Attiecīgi tiešais vadītājs objektīvi neizvērtē konkrētajam izmeklētājam izskatīšanai nodotā materiāla specifiku un to, cik noslogots uz materiāla nodošanas brīdi ir konkrētais izmeklētājs. Tāpat, prasot no izmeklētāja darba rezultātus, t.i., nodot KVU konkrētu skaitu KP, un vērtējot iespējamos darba rezultātus, rodas situācija, ka no tiešā vadītāja puses ir izteikts uzstādījums, kas sevišķi smagu, apjomīgu un organizētā grupā veiktu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana un nosūtīšana KVU ir kļuvusi mazsvarīga, bet primārs ir tikai KVU nosūtīto KP skaits. Attiecīgi tiek uzsvērts uz resursu novirzīšanu kriminālpārkāpumiem un mazāk smagu noziegumu izmeklēšanu, nevis uz sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanu.
KP sadale starp izmeklētājiem netiek veikta, izvērtējot samērīgi lietas apjomu, sarežģītību un konkrētā izmeklētāja slodzi (minētie faktori netiek ņemti vērā arī plānojot izmeklētāja rezultātu vērtējumu - kad galvenais faktors tiek izvirzīts KVU nosūtīto lietu skaits, kas nav samērīgs ar NN smagumu un sarežģītību).”
Pēc aptaujas tika sarīkota sapulce, kurā tika prezentēti rezultāti, un direktors tos novērtēja atzinīgi, kas vairāk nekā jocīgi, jo lielākais vairums no mūsu nodaļas darbiniekiem pauda negatīvu vērtējumu, t.i. 9 darbinieki. Individuāla direktora izrunāšanās ar katru no mums tā arī nenotika. Tā vietā notika visa kolektīva apspriede pie direktora, kur mums, citiem kolēģiem dzirdot, bija jāsaka savas domas un par to, kas mūs neapmierina.
Vienīgais no vadītājiem, kurš saskata problēmu un uzskata, ka Ž.Vanagas uzvedība ir neatbilstoša, bija Mārtiņš Kalniņš.
Cerējām, ka pēc šīs sapulces tiks atrisināta problēma un meklēts cits, korekts un kompetents vadītājs.
Tā vietā tika sasaukta jauna sapulce ar ģenerāldirektores p.i. D.Pelēko, viņas padomniekiem M.Knoku un A.Zanderi, kā arī Personāldaļas pārstāvi. Šajā sapulcē piedalījās arī pati Žanna Vanaga, un mums nu jau viņas klātbūtnē bija jārunā par mūsu pausto viedokli anketās.
Nav saprotams kā varēja rasties tāda situācija, ka uz šo sarunu ierodas padomnieki, kuri apgalvo, ka mūsu anketas nemaz neesot lasījuši. M.Knoka kungs vienkārši nekaunīgi melo, jo Ž.Vanaga iestādes gaiteņos jau bija paziņojusi, ka pirms sapulces ir bijusi ar savu vīru, Iekšējās drošības pārvaldes darbinieku Artūru Vanagu pie Knoka kunga, kurš ir paudis savu atbalstu un teicis, ka tas, ka "viņiem" kaut kas nepatīk, nav nekāds iemesls, lai Žanna neturpinātu vadīt nodaļu. Cik ilgi tiks turpinātas šīs ģimeniskās saites valsts iestādēs un kāpēc tas tiek ignorēts tādā iestādē kā Valsts ieņēmumu dienests?
Mēs nerunājam par to, ka mums kaut kas vienkārši nepatīk, mēs runājam par nekompetenci, rupjību, nievājošu attieksmi pret darbiniekiem, uz kuru pleciem ir nodaļas darba rezultāti.
Arī sapulces laikā Personālvadības pārvaldes darbinieki pauda atbalstu nevis mums, bet Žannai Vanagai, ierosinot sūtīt viņu uz vadības kursiem, jo tieši no turienes nāk Žannas Vanagas vīrs, kas protams mums ir labi saprotams. Tiešām nav skaidrs, ka kursi nevar mainīt cilvēka attieksmi pret darbiniekiem un paaugstināt viņa kompetenci un zināšanas krimināltiesībās.
Mums nav skaidrs arī direktora K.Podiņa paustais sapulcē, ka viņš izvēlējies vadītājus, vadoties no Innas Kuzminas ieteikumiem, bet nevis no sava personīgā vērtējuma un vietnieku ierosinājumiem. Faktiski tas liecina, ka Innai Kuzminai bija iespēja vadošos amatos vienkārši ielikt sev vēlamus un lojālus cilvēkus, nevadoties no darbinieku kompetencēm, kas naetbilst labas pārvaldības principiem.
Viens ir skaidrs, ka Žanna Vanaga netiek nomainīta tikai un vienīgi tādēļ, ka viņas vīrs strādā Iekšējās drošības pārvaldē, jo bija redzēts pastaigājamies ar direktoru Kasparu Podiņu ap VID ēku tieši pirms šīm pieminētajām sapulcēm.
Lūdzam noskaidrot kā varēja rasties tāda situācija, ka aptaujas anketas tika padarītas publiskas un pieejamas tiem cilvēkiem, par kuriem darbinieki izteica savu vērtējumu, kā arī, vai šādi netika pārkāpta personu datu aizsardzība?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
