Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.

Kompromisa panākšanai nolīgumam papildus pievienots Vienotais interpretējošais instruments (Joint Intrpretative Instrument) un Vienotā deklarācija (Joint Declaration), kā arī Padomes lēmumam parakstīt CETA pievienoti trīsdesmit astoņi (38) ES un atsevišķu dalībvalstu paziņojumi un deklarācijas par priekšnosacījumiem CETA parakstīšanai un/vai ratificēšanai. CETA pilnai ratifikācijai ir nepieciešams pozitīvs Eiropas Parlamenta un 28 nacionālo un 10 reģionālo parlamentu balsojums.

Tādi starptautiskie brīvās tirdzniecības nolīgumi kā CETA un TTIP (ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums) ir radījuši nebijuša mēroga pilsonisko pretestību gan Eiropas Savienībā, gan Kanādā un ASV, ko, izskatot līguma ratificēšanu Latvijā, nav pieļaujams ignorēt. Miljoniem cilvēku ne tikai izgājuši protesta mītiņos un piketos, bet pauduši argumentētu viedokli pētījumos, aprēķinos, zinātniskos apsvērumos, tāpēc būtu vērts tajos ieklausīties pirms lēmuma pieņemšanas:

Eiropas iniciatīvā pret CETA un TTIP (ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums) savākti 3 507 643 parakstu [1];

2014.gada ES Komisija īstenoja sabiedrisko apspriešanu par ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu TTIP. Tika saņemts aptuveni 150 000 atbilžu, no kurām 97% atbilžu pauda negatīvu nostāju pret speciālu ieguldītāja aizsardzības mehānismu iekļaušanu līgumā[2];

2016.gada 17.oktobrī 101 tiesību zinātņu profesors no 24 ES dalībvalstīm izteica aicinājumu CETA un TTIP neiekļaut speciālus mehānismus investīciju (ieguldītāja) aizsardzībai, jo tie ir pretrunā tiesiskuma un demokrātijas principiem[3];

2016.gada 21.oktobrī 16 Kanādas akadēmiskie spēki no dažādām augstskolām izteica aicinājumu neparakstīt CETA un īstenot jēgpilnu diskusiju Kanādas un ES pilsoniskajā sabiedrībā par šo nolīgumu[4];

2016.gada 28.oktobrī 455 ES un Kanādas sabiedriskās organizācijas un grupas publiskoja atklāto vēstuli, aicinot likumdevējus balsot pret CETA[5]. Atklātajai vēstulei pievienots arī svarīgāko pamatojošo dokumentu saraksts, ar ko aicinām iepazīties;

šobrīd 2137 vietējās pašvaldības ir noteikušas savu teritoriju par no TTIP un CETA brīvām zonām[6];

2016.gada 21.-24.novembra Eiroparlamenta sesijā 89 parlamenta deputāti bija ierosinājuši balsojumu par CETA nodošanu Eiropas Savienības Tiesai, lai izvērtētu šī nolīguma atbilstību Eiropas Savienības Līgumiem . Rezolūcijas projektā ierosinājums nodot CETA Eiropas Savienības Tiesas izvērtēšanai pamatots ar to, “ka pastāv juridiskā nenoteiktība par paredzētā nolīguma atbilstību Līgumiem, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 19. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 54., 56., 267. un 340. pantam.” Tādējādi CETA juridiskā atbilstība ES Līgumiem tomēr uzskatāma pa neskaidru un izpētāmu;

2016.gada 8.decembrī ES Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ieteica neratificēt CETA[7], norādot, ka nolīgums rada apdraudējumu 90 miljoniem darbavietu ES mazajā un vidējā uzņēmējdarbībā;

2017.gada 10.janvārī Eiropas Veselības un vides alianse iesniedza Eiropas parlamentam aicinājumu noraidīt CETA[8], jo nolīgums rada bīstamus apdraudējumus videi un veselībai;

2017.gada 23.janvārī pirms INTA balsojuma par CETA, Eiropas sabiedrības veselības alianse (EPHA) nosūtīja aicinājumu INTA noraidīt CETA, pievienojot aicinājumam arī argumentāciju, kas tapusi jau pēc CETA parakstīšanas.[9] EPHA ir nozīmīga starptautiska NVO, ka apvieno 90 dažādas Eiropas līmeņa veselības organizācijas un to tīklus, ir Latvijas nevalstisko organizāciju alianses un Latvijas Republikas Veselības ministrijas sadarbības partneris;

Nīderlandē šobrīd ir savākti vairāk kā 195 000 paraksti referenduma ierosināšanai par CETA;

Austrijā 562 000 balsstiesīgo personu ir parakstījušās pret nolīguma ratificēšanu. Petīcija iesniegta Austrijas parlamentā, pēc Federālās vēlēšanu aģentūras atzinuma 2017.gada 1.martā, tiks lemts par referenduma ierosināšanu tautas nobalsošanai par CETA[10].

Pasaules vides organizācijas (tai skaitā Greenpeace) aicinājumu noraidīt CETA, pamatojušas ar nolīguma nesavietojamību ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu, par ko Saeima nobalsoja 2017.gada 2.februārī.

Vienprātīga atbalsta CETA ratifikācijai nav arī Kanādas parlamentā, kurā šobrīd norit nolīguma izskatīšana 2.lasījumā pantu pa pantam un paralēli tam arī plašas parlamentārās diskusijas[11].

CETA ietekmes analīzei veltīti daudzi nozīmīgi starptautiski pētījumi, kas ne mazākā mērā nav ņemti vērā, pieņemot Latvijas lēmumu parakstīt un ratificēt CETA. Norādītajā saitē pieejama ievērojama daļa no tiem: http://www.s2bnetwork.org/issues/eus-free-trade-agreements/ceta-material/[12].

Viena no vispusīgākajam analīzēm atrodama pētījumā “Making sence of Ceta: An analysis of the final text of the Canada–European Union Comprehensive Economic and Trade Agreement” otrajā izdevumā (2016) , kura sagatavošanā piedalījušies gan Kanādas, gan Vācijas eksperti. [13]

Ieguldītāju aizsardzības mehānisms analizēts “Investment court system (ICS): the wolf in sheep’s cloting” ,Public Services International, May 2016.

CETA sociālekonomiskā ietekme analizēta ”CETA Without Blinders:How Cutting ‘Trade Costs and More’ Will Cause Unemployment, Inequality and Welfare Losses; Pierre Kohler and Servaas Storm (October 19, 2016),Global development and environment institute working paper No.16-30[14]

Vairākās ES valstīs pirms CETA ratificēšanas nacionālajos parlamentos, paredzēts veikt pētījumus par nolīguma ietekmi (pozitīvo un negatīvo) uz valsts tautsaimniecību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Latvijā sabiedrībā un mediju vidē pirmās publiskās diskusijas par CETA aizsākās tikai šī gada rudenī, kad tikai pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu ierosinājuma Ārlietu ministrija tikai atsevišķiem Saeimas deputātiem (uz prezentāciju netika izsūtīti uzaicinājumi visiem Saeimas deputātiem) 2016.gada 10.oktobrī sniedza īsu, vispārēju prezentāciju par CETA. 2016.gada rudenī Saeimas deputāti vērsās pie ārlietu ministra E.Rinkēviča ar virkni precizējošu jautājumu par šī nolīguma tiesiskajām un ekonomiskajām sekām Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību veikt nopietnāku CETA ietekmes izvērtējumu, kā tas tiek paredzēts vairākās ES valstīs pirms nolīguma nodošanas ratificēšanai nacionālajos parlamentos. Tā vietā deputāti 2016.gada 10.novembrī saņēma atbildi, ka Ārlietu ministrija novērtētu, ja Saeima pati par saviem līdzekļiem veiktu pētījumu par šī līguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, [15] un vienīgais veiktais pētījums, uz ko atsaucas Ārlietu ministrija, ir datēts ar 2011.gadu (Trade Sustainable Impact Assesment)[16].

Citējot ārlietu ministra 2016.gada 9.novembra atbildes vēstulē deputātiem teikto: “Tajā pašā laikā Ārlietu ministrija novērtētu Saeimas sniegto ieguldījumu, finansējot neatkarīga pētījuma veikšanu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku” , uzskatām, ka šāds pētījums ir obligāti veicams pirms galīgā balsojuma Saeimā par šī nolīguma ratificēšanu.

Katram politiķim, kurš ir nolēmis savā apzinātā un atbildīgā balsojumā atbalstīt CETA, ir jāgūst pilns priekšstats par to ietekmi, ko ilgtermiņā atstās šis nolīgums uz Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalsti, tās uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām. Līdz pat 2014.gada 26.septembrim visas sarunas par CETA bija slepenas un sabiedrības līdzdalība nolīguma apspriešanā bija iespējama tikai sākoties ar nolīguma oficiālu publicēšanas dienu. Slepenība un pārredzamības trūkums CETA sakarā ir radījis daudzas problēmas ES pilsoņu vidū. Arī Latvijā visas iespējamās darbības ap šī nolīguma apspriešanu tikušas veiktas iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā, kamēr vēl nolīgums nav bijis publiski pieejams. Tādejādi, atbildība par diskusijas neesamību sabiedrībā un iniciatīvas trūkums valsts interešu aizsardzībā šī nolīguma apstiprināšanas laikā gulstas uz lēmuma pieņēmēju pleciem.

Tāpēc, ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzam pirms galīgās CETA virzīšanas uz ratifikāciju:

arī Latvijā nodrošināt atklātu un adekvātu sabiedrības, akadēmiskās un profesionālās vides līdzdalību CETA nolīguma apspriešanā parlamentā ar iespēju iesniegt papildu priekšlikumus un uzklausīt nozaru pārstāvju viedokļus, kā arī veikt visas nepieciešamās darbības, lai atbilstoši Ārlietu ministrijas paustajam ierosinājumam Saeima varētu nodrošināt neatkarīga pētījuma veikšanu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vides un iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti.


[1] http://ttip2016.eu/sign-the-petition-against-ttip-and-ceta-copy.html

[2] http://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=1234

[3] https://stop-ttip.org/wp-content/uploads/2016/10/28.10.16-Updated-Legal-Statement_EN.pdf

[4] http://www.eucanet.org/news/media-tips/341-open-letter-the-european-and-canadian-public-needs-a-reasoned-debate-on-ceta

[5] http://www.s2bnetwork.org/european-canadian-civil-society-groups-call-rejection-ceta/

[6] https://www.ttip-free-zones.eu/

[7]http://www.europarl.europa.eu/committees/en/gsahighlight.html?query=CETA&url=http%3a%2f%2fwww.europarl.europa.eu%2fsides%2fgetDoc.do%253Ftype%253DREPORT%2526reference%253DA8-2017-0009%2526format%253DXML%2526language%253DEN

[8] http://www.eeb.org/index.cfm/library/letter-to-meps-how-ceta-endangers-public-health-and-the-environment/

[9] https://epha.org/the-unhealthy-side-effects-of-ceta/

[10] https://www.parlament.gv.at/PAKT/PR/JAHR_2017/PK0086/index.shtml

[11] http://www.parl.gc.ca/LegisInfo/BillDetails.aspx?Language=e&Mode=1&billId=8549249

[12] http://www.s2bnetwork.org/issues/eus-free-trade-agreements/ceta-material/

[13] https://www.tni.org/en/publication/making-sense-of-ceta-2nd-edition

[14] http://www.ase.tufts.edu/gdae/Pubs/wp/16-03CETA.pdf

[15] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/6F0D544C28CD8408C2258066005144DA?OpenDocument

[16] Trade Sustainable Impact Assesment http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/september/tradoc_148201.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...