Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.

Kompromisa panākšanai nolīgumam papildus pievienots Vienotais interpretējošais instruments (Joint Intrpretative Instrument) un Vienotā deklarācija (Joint Declaration), kā arī Padomes lēmumam parakstīt CETA pievienoti trīsdesmit astoņi (38) ES un atsevišķu dalībvalstu paziņojumi un deklarācijas par priekšnosacījumiem CETA parakstīšanai un/vai ratificēšanai. CETA pilnai ratifikācijai ir nepieciešams pozitīvs Eiropas Parlamenta un 28 nacionālo un 10 reģionālo parlamentu balsojums.

Tādi starptautiskie brīvās tirdzniecības nolīgumi kā CETA un TTIP (ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums) ir radījuši nebijuša mēroga pilsonisko pretestību gan Eiropas Savienībā, gan Kanādā un ASV, ko, izskatot līguma ratificēšanu Latvijā, nav pieļaujams ignorēt. Miljoniem cilvēku ne tikai izgājuši protesta mītiņos un piketos, bet pauduši argumentētu viedokli pētījumos, aprēķinos, zinātniskos apsvērumos, tāpēc būtu vērts tajos ieklausīties pirms lēmuma pieņemšanas:

Eiropas iniciatīvā pret CETA un TTIP (ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums) savākti 3 507 643 parakstu [1];

2014.gada ES Komisija īstenoja sabiedrisko apspriešanu par ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu TTIP. Tika saņemts aptuveni 150 000 atbilžu, no kurām 97% atbilžu pauda negatīvu nostāju pret speciālu ieguldītāja aizsardzības mehānismu iekļaušanu līgumā[2];

2016.gada 17.oktobrī 101 tiesību zinātņu profesors no 24 ES dalībvalstīm izteica aicinājumu CETA un TTIP neiekļaut speciālus mehānismus investīciju (ieguldītāja) aizsardzībai, jo tie ir pretrunā tiesiskuma un demokrātijas principiem[3];

2016.gada 21.oktobrī 16 Kanādas akadēmiskie spēki no dažādām augstskolām izteica aicinājumu neparakstīt CETA un īstenot jēgpilnu diskusiju Kanādas un ES pilsoniskajā sabiedrībā par šo nolīgumu[4];

2016.gada 28.oktobrī 455 ES un Kanādas sabiedriskās organizācijas un grupas publiskoja atklāto vēstuli, aicinot likumdevējus balsot pret CETA[5]. Atklātajai vēstulei pievienots arī svarīgāko pamatojošo dokumentu saraksts, ar ko aicinām iepazīties;

šobrīd 2137 vietējās pašvaldības ir noteikušas savu teritoriju par no TTIP un CETA brīvām zonām[6];

2016.gada 21.-24.novembra Eiroparlamenta sesijā 89 parlamenta deputāti bija ierosinājuši balsojumu par CETA nodošanu Eiropas Savienības Tiesai, lai izvērtētu šī nolīguma atbilstību Eiropas Savienības Līgumiem . Rezolūcijas projektā ierosinājums nodot CETA Eiropas Savienības Tiesas izvērtēšanai pamatots ar to, “ka pastāv juridiskā nenoteiktība par paredzētā nolīguma atbilstību Līgumiem, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 19. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 54., 56., 267. un 340. pantam.” Tādējādi CETA juridiskā atbilstība ES Līgumiem tomēr uzskatāma pa neskaidru un izpētāmu;

2016.gada 8.decembrī ES Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ieteica neratificēt CETA[7], norādot, ka nolīgums rada apdraudējumu 90 miljoniem darbavietu ES mazajā un vidējā uzņēmējdarbībā;

2017.gada 10.janvārī Eiropas Veselības un vides alianse iesniedza Eiropas parlamentam aicinājumu noraidīt CETA[8], jo nolīgums rada bīstamus apdraudējumus videi un veselībai;

2017.gada 23.janvārī pirms INTA balsojuma par CETA, Eiropas sabiedrības veselības alianse (EPHA) nosūtīja aicinājumu INTA noraidīt CETA, pievienojot aicinājumam arī argumentāciju, kas tapusi jau pēc CETA parakstīšanas.[9] EPHA ir nozīmīga starptautiska NVO, ka apvieno 90 dažādas Eiropas līmeņa veselības organizācijas un to tīklus, ir Latvijas nevalstisko organizāciju alianses un Latvijas Republikas Veselības ministrijas sadarbības partneris;

Nīderlandē šobrīd ir savākti vairāk kā 195 000 paraksti referenduma ierosināšanai par CETA;

Austrijā 562 000 balsstiesīgo personu ir parakstījušās pret nolīguma ratificēšanu. Petīcija iesniegta Austrijas parlamentā, pēc Federālās vēlēšanu aģentūras atzinuma 2017.gada 1.martā, tiks lemts par referenduma ierosināšanu tautas nobalsošanai par CETA[10].

Pasaules vides organizācijas (tai skaitā Greenpeace) aicinājumu noraidīt CETA, pamatojušas ar nolīguma nesavietojamību ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu, par ko Saeima nobalsoja 2017.gada 2.februārī.

Vienprātīga atbalsta CETA ratifikācijai nav arī Kanādas parlamentā, kurā šobrīd norit nolīguma izskatīšana 2.lasījumā pantu pa pantam un paralēli tam arī plašas parlamentārās diskusijas[11].

CETA ietekmes analīzei veltīti daudzi nozīmīgi starptautiski pētījumi, kas ne mazākā mērā nav ņemti vērā, pieņemot Latvijas lēmumu parakstīt un ratificēt CETA. Norādītajā saitē pieejama ievērojama daļa no tiem: http://www.s2bnetwork.org/issues/eus-free-trade-agreements/ceta-material/[12].

Viena no vispusīgākajam analīzēm atrodama pētījumā “Making sence of Ceta: An analysis of the final text of the Canada–European Union Comprehensive Economic and Trade Agreement” otrajā izdevumā (2016) , kura sagatavošanā piedalījušies gan Kanādas, gan Vācijas eksperti. [13]

Ieguldītāju aizsardzības mehānisms analizēts “Investment court system (ICS): the wolf in sheep’s cloting” ,Public Services International, May 2016.

CETA sociālekonomiskā ietekme analizēta ”CETA Without Blinders:How Cutting ‘Trade Costs and More’ Will Cause Unemployment, Inequality and Welfare Losses; Pierre Kohler and Servaas Storm (October 19, 2016),Global development and environment institute working paper No.16-30[14]

Vairākās ES valstīs pirms CETA ratificēšanas nacionālajos parlamentos, paredzēts veikt pētījumus par nolīguma ietekmi (pozitīvo un negatīvo) uz valsts tautsaimniecību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Latvijā sabiedrībā un mediju vidē pirmās publiskās diskusijas par CETA aizsākās tikai šī gada rudenī, kad tikai pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu ierosinājuma Ārlietu ministrija tikai atsevišķiem Saeimas deputātiem (uz prezentāciju netika izsūtīti uzaicinājumi visiem Saeimas deputātiem) 2016.gada 10.oktobrī sniedza īsu, vispārēju prezentāciju par CETA. 2016.gada rudenī Saeimas deputāti vērsās pie ārlietu ministra E.Rinkēviča ar virkni precizējošu jautājumu par šī nolīguma tiesiskajām un ekonomiskajām sekām Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību veikt nopietnāku CETA ietekmes izvērtējumu, kā tas tiek paredzēts vairākās ES valstīs pirms nolīguma nodošanas ratificēšanai nacionālajos parlamentos. Tā vietā deputāti 2016.gada 10.novembrī saņēma atbildi, ka Ārlietu ministrija novērtētu, ja Saeima pati par saviem līdzekļiem veiktu pētījumu par šī līguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, [15] un vienīgais veiktais pētījums, uz ko atsaucas Ārlietu ministrija, ir datēts ar 2011.gadu (Trade Sustainable Impact Assesment)[16].

Citējot ārlietu ministra 2016.gada 9.novembra atbildes vēstulē deputātiem teikto: “Tajā pašā laikā Ārlietu ministrija novērtētu Saeimas sniegto ieguldījumu, finansējot neatkarīga pētījuma veikšanu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku” , uzskatām, ka šāds pētījums ir obligāti veicams pirms galīgā balsojuma Saeimā par šī nolīguma ratificēšanu.

Katram politiķim, kurš ir nolēmis savā apzinātā un atbildīgā balsojumā atbalstīt CETA, ir jāgūst pilns priekšstats par to ietekmi, ko ilgtermiņā atstās šis nolīgums uz Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalsti, tās uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām. Līdz pat 2014.gada 26.septembrim visas sarunas par CETA bija slepenas un sabiedrības līdzdalība nolīguma apspriešanā bija iespējama tikai sākoties ar nolīguma oficiālu publicēšanas dienu. Slepenība un pārredzamības trūkums CETA sakarā ir radījis daudzas problēmas ES pilsoņu vidū. Arī Latvijā visas iespējamās darbības ap šī nolīguma apspriešanu tikušas veiktas iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā, kamēr vēl nolīgums nav bijis publiski pieejams. Tādejādi, atbildība par diskusijas neesamību sabiedrībā un iniciatīvas trūkums valsts interešu aizsardzībā šī nolīguma apstiprināšanas laikā gulstas uz lēmuma pieņēmēju pleciem.

Tāpēc, ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzam pirms galīgās CETA virzīšanas uz ratifikāciju:

arī Latvijā nodrošināt atklātu un adekvātu sabiedrības, akadēmiskās un profesionālās vides līdzdalību CETA nolīguma apspriešanā parlamentā ar iespēju iesniegt papildu priekšlikumus un uzklausīt nozaru pārstāvju viedokļus, kā arī veikt visas nepieciešamās darbības, lai atbilstoši Ārlietu ministrijas paustajam ierosinājumam Saeima varētu nodrošināt neatkarīga pētījuma veikšanu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vides un iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti.


[1] http://ttip2016.eu/sign-the-petition-against-ttip-and-ceta-copy.html

[2] http://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=1234

[3] https://stop-ttip.org/wp-content/uploads/2016/10/28.10.16-Updated-Legal-Statement_EN.pdf

[4] http://www.eucanet.org/news/media-tips/341-open-letter-the-european-and-canadian-public-needs-a-reasoned-debate-on-ceta

[5] http://www.s2bnetwork.org/european-canadian-civil-society-groups-call-rejection-ceta/

[6] https://www.ttip-free-zones.eu/

[7]http://www.europarl.europa.eu/committees/en/gsahighlight.html?query=CETA&url=http%3a%2f%2fwww.europarl.europa.eu%2fsides%2fgetDoc.do%253Ftype%253DREPORT%2526reference%253DA8-2017-0009%2526format%253DXML%2526language%253DEN

[8] http://www.eeb.org/index.cfm/library/letter-to-meps-how-ceta-endangers-public-health-and-the-environment/

[9] https://epha.org/the-unhealthy-side-effects-of-ceta/

[10] https://www.parlament.gv.at/PAKT/PR/JAHR_2017/PK0086/index.shtml

[11] http://www.parl.gc.ca/LegisInfo/BillDetails.aspx?Language=e&Mode=1&billId=8549249

[12] http://www.s2bnetwork.org/issues/eus-free-trade-agreements/ceta-material/

[13] https://www.tni.org/en/publication/making-sense-of-ceta-2nd-edition

[14] http://www.ase.tufts.edu/gdae/Pubs/wp/16-03CETA.pdf

[15] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/6F0D544C28CD8408C2258066005144DA?OpenDocument

[16] Trade Sustainable Impact Assesment http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/september/tradoc_148201.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...