Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Ilona, Teikas iedzīvotāja
01.09.2020.
Komentāri (60)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga, kas notiek man apkārt. Tas ir tas, kas man ir kopīgs ar Selīnu Vancāni – nu jau visticamāk nākošo Rīgas domes deputāti, kas iekļuvusi no apvienotā Attīstībai/PAR un Progresīvo saraksta. Un Selīna ir viena no tām, kas kaismīgi sola aizstāvēt apkaimju iedzīvotāju vajadzības, solot ziedot sevi uz sabiedrības interešu altāra.

Aizejošajās vēlēšanās pati balsoju par šo sarakstu un ievilku Selīnai plusiņu. Bet nevis tādēļ, ka Selīnas līdz šim darītais īpaši simpatizē, bet gan tādēļ, ka tagad man būs morālas tiesības prasīt no viņas reāli izpildāmus solījumus, nevis solījumus uz Marsa ieviest dzīvību.

Selīna “iebrauca” jaunajā domes sastāvā uz Marsa parka ažiotāžas rēķina. Jau sākotnēji bija pilnīgi skaidrs, ka solījums atņemt drošībniekiem ēku ir neizpildāms, bet tas neliedz pucēt tukšus solījumus un uz to rēķina meklēt lētticīgas, bet visnotaļ atsaucīgas potenciālo vēlētāju balsis. Tā vietā, lai risinātu reāli sasāpējušus jautājumus, tika izvēlēta “līķa spārdīšanas” taktika. Proti, - sper, cik gribi, pa to zemes gabalu, par Marsa parku tas nekļūs.

Es esmu šīs apkaimes iedzīvotāja. Tāpat kā daudzi citi. Un mums vajag nevis tukšus solījumus, bet reāli izpildāmus darbus. Lai būtu skaidrs, izstāstīšu, kas mums ir un kas nav vajadzīgs attiecībā uz apkārtējo vidi. Pieraksti, Selīn, lai vēlāk neaizmirstas!
Tātad:

1. Jā, mums publiski pieejamās vietās (gan pagalmos, gan parkos vai skvēros) ir vajadzīga “zaļā zona” – zāle, krūmi un koki. Zāle mums ir vajadzīga tieši tik daudz, cik namu apsaimniekotājs vai pašvaldība var nodrošināt tās regulāru kopšanu. Zālē, kurā nav iespējams apsēsties un nolikt piknika grozu, apkaimes iedzīvotāji pievienoto vērtību nesaskata. Krūmi mums ir vajadzīgi tādi, kas skaisti izskatās un smaržo – ceriņi, jasmīni, hortenzijas u.c. Un tieši tik daudz, cik iespējams nodrošināt to kopšanu. Koki mums ir vajadzīgi tādi, kas dod ēnu soliņam zem viņa un kuros puikas var rāpties un kāpelēt.
Mums nevajag zāli, kas ir automašīnu izbraukāta vai pāraugusi nezālēs. Mums nevajag ērkšķainus krūmus, kas sadur bērniem rokas. Un mums nevajag milzīgus kokus, kas aizēno dzīvokļu logus līdz trešajam stāvam.

2. Mums nevajag pie katras mājas veloceliņu. Mums vajag iespēju noparkot privāto auto, jo padomju laikos celto namu pagalmos tik liels auto skaits netika plānots. Un, ja papildu autostāvvietas ir jāizveido uz nekvalitatīva un nevienam nevajadzīga zālāja rēķina, tad – lai tā notiek! Labāk mazāka, bet kvalitatīvāka zāliena platība, bet ar iespēju droši noparkoties, nevis nekopta pļava starp mājām un mašīnām tā, ka nevar piebraukt ne ātrie, ne ugunsdzēsēji. Ceru, ka man nav jāatgādina šādas pagalmu izmantošanas traģiskās sekas.

3. Mums nav vajadzīgs parks starp divām megaielām, kur aiziet paelpot automašīnu atgāzes. Mums ir vajadzīgi kompakti bērnu rotaļu laukumiņi, kurus mēs varam redzēt pa saviem virtuves logiem. Un ir vajadzīga pašvaldības policija, kas garām braucot tur ieskatās un spēj nodrošināt kārtību.

4. Mums nav vajadzīga nenormāli dārga atkritumu šķirošana, ja mēs nevaram nodrošināt pietiekamu kārtību pie jau esošajām atkritumu tvertnēm. Mūžīgie atkritumu maisu kalni un mūžīgie izmestie ledusskapji un dīvāni, kas tur mēdz reizēm dzīvot mēnešiem, ir daudz reālāka un aktuālāka problēma.

Un vēl. Arī es esmu sociālajos tīklos. Un sekoju līdz ažiotāžai par koku izciršanu Marsa parkā. Saki, Selīn, vai saukt koku izciršanu, kas pamatojas uz Saeimas lēmumu, par cinisku un riebīgu ir jaunā Tevis solītā kārtība jaunajā domē?! Nerunā, Selīn, visu Teikas iedzīvotāju vārdā. Apskaties pati – cik daudz cilvēku Tevi tomēr svītroja, ne visiem Tava lētā kampaņa šķita labs produkts.

Veiksmi darbā, Selīn!

Novērtē šo rakstu:

87
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...