Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cienījamā ministru prezidentes kundze, vēršam Jūsu uzmanību, ka līguma ("vienošanās") starp Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Universitāti sagatavošanas process rada pamatotu uzticības zudumu valsts civildienestam Izglītības un zinātnes ministrijā, jo neatbilst ministru prezidentes 2015. gada martā publiski sniegtiem solījumiem administrēt Komisijas darbu Latvijas Universitātes aģentūrā "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts" (turpmāk - Institūts), kuras tika panāktas sarunās ar Institūta direktoru, Komisijas priekšsēdētāju, Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Tieslietu ministrijas valsts sekretāru.

Paužam viedokli, ka ir vērojamas ministrijas valsts civildienesta ierēdņu - īpaši Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas - juridiskās obstrukcijas pazīmes ar nolūku novilcināt līguma noslēgšanu līdz brīdim, kad praktisks darbs 2015. gadā kļūtu neiespējams. Komisija sniedz šādu atzinumu par 2015. gada 3. septembrī saņemto Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas piedāvāto vienošanos projektu (turpmāk - projekts).

Paužam iebildumus par projektu, kurus esam pauduši 2015. gada 1. septembrī ministrei un kuri nav ņemti vērā 2015. gada 3. septembra versijā, proti:

1. 18. punktā un tā 18.1. un 18.2. apakšpunktos nav paredzēts konkrēts finanšu līdzekļu apjoms 2015. gadā, 2016. gadā, 2017. gadā un 2018. gadā, šādi pakļaujot Latvijas Universitāti kritiskam finansiālam riskam, jo tā 2015. gada 1. septembrī noslēgusi darba līgumus ar pētniekiem, jo katra finanšu pārskaitījuma apjoms atkarīgs no pielikuma, par kuru saskaņā ar vienošanos ir jāpanāk atsevišķa vienošanās, kas ir atkarīga no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts civildienesta ierēdņu labvēlības. Ierosinām noteikt, ka EUR 244 727 (Divi simti četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti divdesmit septiņi euro 00 centi) pārskaita desmit darba dienu laikā no Vienošanās spēkā stāšanās dienas par Vienošanās izpildes laikposmu no Vienošanās spēkā stāšanās dienas līdz 2015. gada 31. decembrim, EUR 250 000 (Divi simti piecdesmit tūkstoši euro 00 centi) pārskaita līdz 2016. gada 1. februārim par Vienošanās izpildes laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, EUR 250 000 (Divi simti piecdesmit tūkstoši euro 00 centi) pārskaita līdz 2017. gada 1. februārim par Vienošanās izpildes laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam.

2. Pamatojoties uz Satversmes 113. pantu, Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normām par zinātniskās darbības brīvību un akadēmisko autonomiju, kā arī likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu (turpmāk - VDK likums) 1. panta 6. punktu, 2. pantu, 18. panta pirmo sekunda daļu nav pieļaujamas projekta 14. punktā paredzētās normas, kas paredz projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktos paredzēto pētījumu plānu saskaņošanu ar ministriju; šādā gadījumā atbildību, īstenojot zinātniskās darbības virzienu lietderības izvērtējumu, par zinātnisko darbību uzņemas politiskām amatpersonām pakļauti ministrijas valsts civildienesta ierēdņi, nevis zinātnieki, savukārt tiesību doktrīna nosaka, ka Latvijas Universitāte kā atvasināta publiska persona darbojas autonomi un patstāvīgi, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam atrodoties Ministru kabineta padotībā pārraudzības formā, kas paredz augstākajai iestādei dot rīkojumus tikai prettiesiskas bezdarbības gadījumā, nevis saskaņot lietderības apsvērumus.

3. Paužam kategoriskus iebildumus, ka projektā nav skaidri noteikts, ka Latvijas Universitāte īsteno Komisijas pētījumu LU aģentūrā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, kura direktors saskaņo komisijas reglamentu, kā to jau 2015. gada martā publiski solīja ministru prezidente. Apstāklis, ka atvasināta publiska persona apņemas īstenot darbību vienā no tās pastarpinātās pārvaldes iestādēm, nepadara šo pastarpinātās pārvaldes iestādi par līgumslēdzēja pusi. Ierosinām izteikt normas šādā redakcijā:

"2. Darba ietvaros Universitāte:

2.1. organizē telpu nodrošināšanu Komisijas darba vietām, kas aprīkotas ar internetu, datortehniku un biroja iekārtojumu, saņemot atlīdzību iekšējos norēķinos no Darbam paredzētā finansējuma;

2.2. nodrošina Komisiju ar elektroniskā pasta adresēm un informācijas ievietošanu tīmeklī, kā arī telpām sanāksmju, semināru un konferenču norisei;

2.3. izdod periodiskus un neperiodiskus izdevumus papīra un elektroniskā formā;

2.4. slēdz civiltiesiskus līgumus par uzdevumu veikšanu Pētījuma īstenošanai;

2.5. sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam, arī normatīvo aktu projektu vai individuālo tiesību aktu projektu veidā, ja tas lietderīgi Komisijas darba un VDK zinātniskās izpētes sekmīgai norisei, tajā skaitā priekšlikumus par Komisijas personālsastāvu;

2.6. nodrošina, ka tās Institūts:

2.6.1. slēdz darba līgumus par atlīdzību par Komisijas priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka juridiskās zinātnes jautājumos, vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta pienākumu veikšanu, tajā skaitā Augstskolu likuma 38. panta otrās daļas noteiktajā kārtībā, par Pētījuma veikšanu Universitātei piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī slēdz citus līgumus ar citām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām komisijas uzdevumu veikšanai un sekmēšanai, kā arīievērojot MK rīkojuma Nr. 433 5. punktā noteikto, nodrošina Komisijas noteiktā eksperta piesaisti;

2.6.2. uztur Komisijas lietvedību, izņemot Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumos Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" paredzēto sevišķo lietvedību, ievērojot normatīvo regulējumu par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, fizisko personu datu aizsardzību, personu iesniegumu izskatīšanu, dokumentu uzskaiti un glabāšanu un personu tiesībām uz informācijas ieguvi no iestādēm, kā arī uztur Komisijas rīcībā esošos dokumentus un datu bāzes;

2.6.3. atbild par visu dokumentu, kurus Komisija ir saņēmusi, kā arī uzturējusi saistībā ar Dabra izpildi, nodošanu Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kartībā;

2.6.4. saskaņo Komisijas priekšsēdētāja izveidotu reglamentu, kā arī administrāciju veic atbilstoši komisijas, tās priekšsēdētāja un vietnieka norādījumiem;

2.6.5. nodrošina, ka pētniecībā nepiedalās komisijas 2014. gada 20. augusta reglamenta 10. punktā minētās personas, personas, kuras ieņēmušas amatus vai veikušas rīcību kolaborācijā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības okupācijas varas represīvajām institūcijām;

2.6.6. saskaņo Komisijas darba plānu un apstiprina tās darba gada pārskatus par 2015. gadu un 2016. gadu, kā arī komisijas darba pārskatu;

2.8. veic citus pienākumus, kas saistīti ar Komisijas darbības nodrošināšanu saistīto jautājumu risināšanu. Gadījumā, ja Universitāte kā atvasināta publiska persona veic savu pastarpinātās pārvaldes iestāžu reorganizāciju, kā rezultātā mainās Institūta nosaukums vai juridiskais statuss, Vienošanās minētos pienākumus īsteno tā Universitātes pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura pārņem zīmolu "Latvijas vēstures institūts", tā pastarpinātās pārvaldes uzdevumus un zinātniskās funkcijas.",

kā arī, lai nodrošinātu vienošanos ar ministru prezidenti īstenošanu, ierosinām papildināt 13. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: Lai īstenotu Satversmes 113. pantā un Zinātniskās darbības likumā noteikto zinātniskās darbības brīvību un akadēmisko autonomiju, ministre līdz 2015. gada 13. septembrim virza izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus MK rīkojumā Nr. 433, paredzot, ka tā 3. punktā vārdus "izglītības un zinātnes ministrs" un 8. punktā vārdi "Izglītības un zinātnes ministrija" aizstāj ar vārdiem "Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".

Paužam sekojošus priekšlikumus projektam:

4. Ierosinām papildināt ievaddaļu ar sekojošām normām: ievērojot Latvijas Republikas Satversmes ievadā noteikto, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus un nosoda totalitāro režīmu un to noziegumus, kā arī Satversmes 1., 93., 94., 95., 96., 100. un 113. pantus, ievērojot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 3.3. apakšpunktu "Saliedēta sociālā atmiņa",

5. Ierosinām izteikt 5. punktu šādā redakcijā: Universitāte trīsdesmit darba dienu laikā no Vienošanās spēkā stāšanās dienas iesniedz Ministrijai Komisijas pieņemto Pētījuma posma plānu 2015.gadam un deviņdesmit dienu laikā Pētījuma īstenošanas plānu laikposmam no Vienošanās spēkā stāšanās dienas līdz 2018. gada 31. maijam.

6. Ierosinām izteikt 14. punktu šādā redakcijā: Ministrija 10 darba dienu laikā no Vienošanās 6., 7. un 8. punktā noteikto dokumentu saņemšanas dienas izskata tos un, ja tajos konstatēti ārējo normatīvo aktu pārkāpumi Ministrija minētajā termiņā sniedz Universitātei priekšlikumus par iesniegtajiem dokumentiem. Kā jau iepriekš minēts Satversmes 113. pantam, Augstskolu likumam un Zinātniskās darbības likumam neatbilst plānu "saskaņošana". Saskaņošana atbilstoši doktrīnai nozīmē izvērtēt arī uz lietderības apsvērumiem, kas šeit nav pieļaujami un ir iejaukšanās zinātnieka brīvībā.

7. Ierosinām papildināt 15. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: Gadījumā, ja ministrija nenodrošina paredzēto finansējumu Vienošanās normās paredzētos termiņos, paredzēto pienākumu izpildes termiņi automātiski ir pagarināti par finansējuma nesaņemšanas laiku.

8. Ierosinām izteikt 16. punktu šādā redakcijā: Ministrija lūdz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. pantā noteiktajā kārtībā lūdz informāciju saistībā ar Vienošanos. Pašreizējā normas redakcija neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. panta normām saistībā ar Augstskolu likumā noteikto Latvijas Universitātes statusu. Atvasināta publiska persona atrodas Ministru kabineta padotībā pārraudzības formā un ne ministrs, ne ministrija nevar pakļautības formā tai kaut ko uzdot.

Aicinām, lai veicinātu uzticības atjaunošanu starp zinātniekiem un valsts civildienestu šajā lietā, apsvērt iespēju atstādināt no VDK zinātniskās izpētes komisijas lietu organizēšanas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktori Agritu Kiopu, kura, četrpadsmit mēnešus strādājot ar šo lietu, nav radusi izpratni par zinātniskās darbības un zinātnieka brīvības pamatprincipiem.

Paužam cerību uz Jūsu operatīvu rīcību, izvērtējot iebildumus un priekšlikumus.

* LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Šis „pārprastais” ģenerālprokurors

FotoLatvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns publiski ir pārmetis Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei nepietiekamu uzstājību, cenošoties nokļūt pieņemšanā pie ģenerālprokurora. Pēc tam, kad šis J.Stukāna izteikums izraisīja sašutumu, viņš sasauca preses konferenci un teica, ka esot pārprasts un "nekādas glupības nav sarunājis".
Lasīt visu...

20

Dzemdējot milzīgu, spīdīgu plastmasas putekļsūcēju, dzejniece Agnese Krivade izrādē izvēdina un izdezinficē Rīgas cirka telpas no ieskābušiem aizspriedumiem

Foto„Jauna sieviete matiem sārtiem Pāri plūstošā nevainībā Noliecas pāri gaišmatei Un zemā, liegā balsī saka tai:
Lasīt visu...

21

Dailes teātris izsaka nožēlu, ka Alvis Hermanis ir publiskojis nepatiesus apgalvojumus

FotoDailes teātris, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos pārpublicēto Alvja Hermaņa ierakstu viņa privātajā Facebook kontā 6. jūnijā, vērš uzmanību uz to, ka šis ieraksts līdzās personiskiem apvainojumiem satur arī nepatiesu informāciju.
Lasīt visu...

3

Atkal visi dara man pāri, bet es jums vēl parādīšu!

FotoLielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Lasīt visu...

12

Huligānisms un likumpārkāpēju aizstāvība – liberālo “kultūras aizstāvju” būtība

FotoŠoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Lasīt visu...

18

Tā kā savu Rinkēviču mums izdevās ievēlēt, mēs ar smagos noziegumos apsūdzētām personām atkal nesadarbosimies (līdz nākamajai reizei)

FotoPartiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Lasīt visu...

21

Kad bijusī „konservatīvā” izglītības ministre tagad vicina varavīksnes karogu

FotoKā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Lasīt visu...

21

Pieprasām noņemt pie domes ēkas izkārto varavīksnes krāsu karogu

FotoPartijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Lasīt visu...

21

Par Stambulas konvencijas saderību ar Latvijas Satversmi

FotoPolicijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prezidenta vēlēšanas pasaules dienā bez tabakas

Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco...

Foto

Lembergs? Jūs ko! Kas tas vispār tāds? Mums rūpe tikai par valsti!

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda...

Foto

Par Stambulas konvenciju, nacionālo reliģiju un prezidenta vēlēšanām

Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied,...

Foto

Mūsu labvēlis Meroni palūdza uzrakstīt par Lembergu, un nevarējām atteikt

Kurš no viņiem? Gremdēs vai atbalstīs, apsolīs un apžēlos?! Tieši tāda pašreiz ir augstāko vērtību nesēja, arī...

Foto

Latvijas psihiatriem – noraidījums!

Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus....

Foto

Vai īstie prezidenta amata kandidāti ir Mūrniece, Zīle un Simanovičs?

Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo...

Foto

Tiesības nogalināt: Krievijas gadījums

Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks....

Foto

Kaut kāds izlēcējs iedomājas, ka var domāt citādi nekā mēs, izcilie eksperti un speciālisti, kuriem ir pašreizējos datos balstīts pareizais viedoklis

Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila...

Foto

Vai nākamais prezidents arī dalīs ordeņus savējiem un garāmgājējiem?

“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par...

Foto

Prokremliskā pagale. Levits bija tieši tāds savā vietā, kāds bija nepieciešams prokremliskajiem spēkiem

Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut...

Foto

Kā tad lai māca Latvijas vēsturi?

Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no...

Foto

Nākamajam valsts prezidentam ir jāspēj vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos!

Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu...

Foto

Naida kurināšanas troļļi Latvijā mēģina iebiedēt un apklusināt mūs, objektīvos, drosmīgos un sabiedrības interesēs strādājošos žurnālistus, neļaujot mums darīt visu, kas mums ienāk prātā

Nesen beidzu...

Foto

Rinkēviča unikālais skapis

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos...

Foto

Baltkrievija Krievijas kabatā

Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies,...

Foto

Pietiek nopietnības: Maksimu Galkinu par valsts prezidentu!

Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju pēc Leviatāna k-ga atsacīšanās kandidēt, ierosinu meklēt neordinārus risinājumus. Viens no tiem būtu ārkārtas...

Foto

Cik baisi, ka lieliskais Latvijas nepārtrauktības doktrīnas tēvs Levits ir piekāpies prokremliskā oligarhāta kalpu sazvērestības priekšā

Ja vesels prezidents, vārdā Egils Levits, atsakās atkārtoti pretendēt uz...

Foto

Piesakos konkursā par vistukšāko un visfrāžaināko prezidenta amata kandidāta paziņojumu

Dārgie draugi! Es, tāpat kā daudzi, vēlos redzēt mūsu Latviju modernu un stipru. Moderna Latvija manā...

Foto

Valdība atļauj elpot

Šķiet, Latvijā var uzelpot brīvāk. Pat mediji informē, ka “uzpurņu” ēra beigusies. Ministru kabinets šā gada 9. maija sēdē tiešām mainīja epidemioloģiskās drošības...

Foto

Kremļa rokas nozākātajam Egilam Levitam ir ļoti zems reitings? Viņam vienalga nav alternatīvas, jo Gunāram Astram un Jānim Čakstem „reitings” bija vispār nekāds!

2019. g. jūlijā...

Foto

Gada laikā kampaņa „Runā latviski” panākusi ievērojamas pārmaiņas

7. maijā apritēja gads, kopš sociālajos tīklos twitter un Facebook tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Nesen līdzdalības...

Foto

Egila Levita kancelejas darbinieku algas ir tik mazas, ka drīz viņus piemeklēs bads

Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām...

Foto

Nekonsekventi lēmumi un valsts spiediens uz tieslietu sistēmu ir nepieņemama un bezatbildīga rīcība

Pārsteidzīgi paziņojumi, nepamatoti izteikumi Latvijas politiskajai videi nav nekāds jaunums, taču tagad pieņemts...

Foto

Kliedzoši!

Šis ir KLIEDZOŠI! Es pats esmu vecāks, un sirds sažņaudzas, redzot, ka Latvijā notiek šādas drausmas. Man trūkst vārdu... Vai tas ir tas Latvijas izslavētais...

Foto

Bordāna “eža cimdu” mantiniece

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere plašā intervijā, liekulīgi iepinot tēzi par Temīdas apolitiskumu, cenšas pārliecināt publiku, ka “nevainīguma prezumpcija tiek un tiks augstā...

Foto

Tikai tautas ienaidnieki var neuzticēties Latvijas valsts lieliskajām institūcijām un šaubīties par demokrātijas noturību pasaulē!

Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki!...

Foto

Krievi ir nosprieduši – ja nav taustāmas jēgas no viņu balsīm parlamentā, tad balsos par klauniem, būs vismaz jautrāk

Ukrainas karš liecina, ka pasaule nevar būt droša...

Foto

Kamēr policijā turpinās strādāt šādi andronkuļi, upuri neziņos

Sieviete, ko bijušais dzīvesbiedrs nodur maza bērna priekšā. Sieviete gaidībās, kuru dzīvesbiedrs nosit līdz nāvei, apzināti spīdzinot pirms...

Foto

Kas vispār var sodīt Levitu un viņa bandas dalībniekus?

Egils Levits un tā visa banda ap viņu, kas safabricēja kriminālprocesu un pasūtīja kratīšanas, meklējot Viltvārža un...

Foto

Ar e-adresēm valsts aparāts ir modernizējis birokrātiju, taču par tās palielināšanas cenu

Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) ir valsts ieviests rīks, caur kuru tiek nodrošināta korespondence starp...