Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Vēstule Valsts prezidentam Andrim Bērziņam

Ivars Zariņš, 11. Saeimas deputāts
14.03.2013.
Komentāri (58)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augsti godātais Latvijas Valsts prezidenta kungs! Es vēršos pie jums kā pie valsts augstākās amatpersonas, kurai Saeima ir deleģējusi tautas uzticību rūpēties par Savu valsti un Savu tautu.

Mēs visi esam liecinieki tam, ka pasaulē notiek nozīmīgas globālas pārmaiņas, tās neizbēgami skar arī Latviju kā valsti, kas ir integrēta daudzos starptautiskos procesos un dažādās starptautiskās struktūrās.

Ir ļoti svarīgi, lai mēs šīs pārmaiņas spētu izmantot savās interesēs, nevis būtu tikai citu interešu objekts.

Uzskatu, ka šādam uzstādījumam jābūt jebkura valstsvīra, kas patiesi vēlas kalpot savas tautas un valsts interesēs, prioritātei. Diemžēl bieži esam piedzīvojuši pretējo.

Uzskatāms piemērs tam ir pašreiz notiekošais saistībā ar Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju.

Ir acīmredzams pamats uzskatīt, ka situācija tiek izmantota nevis, lai pieņemtu drosmīgus un tālredzīgus lēmumus savas valsts un tautas interesēs, bet, lai, manipulējot ar sabiedrības viedokli, amatpersonu nekompetenci un iespējamo angažētību, īstenotu šauras politiskas intereses, kuras Latvijas tautai var izmaksāt daudzus un daudzus miljonus un uz vairākiem gadiem iegrūst Latviju vēl dziļākā atkarībā no esošajiem energoresursu piegādātājiem, kas rezultātā novedīs sabiedrību pie vēl dziļākas nabadzības un tālākas šķelšanās, radot aizvien lielāku neapmierinātību un veicinot sabiedrības radikalizāciju, tādējādi veidojot lielāku pieprasījumu pēc tādas politikas un politiskiem spēkiem, kas to atbalsta.

Savā vēstulē minēšu Jums konkrētus faktus, kas kalpo par apliecinājumu augstāk minētajam.

Bet vispirms atļaujiet man kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklim, kurš pats ir piedalījies plaši apspriestā komisijas lēmuma pieņemšanā saistībā ar Lavijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas „atlikšanu”, sniegt jums objektīvu un patiesu informāciju par šo lēmumu, jo sabiedrībā intensīvi tiek izplatīta tendencioza informācija, balstoties uz dažādu „ekspertu” pausto viedokli, kuri šī lēmuma pieņemšanas procesā nemaz nav piedalījušies un, spriežot pēc viņu teiktā, - nav pat iepazinušies ar komisijas pieņemto lēmumu vai nav spējuši to izdarīt ar atbilstošu kompetenci, vai arī apzināti izplata nepatiesu informāciju.

Vispirms vēlos uzsvērt, ka komisijas pieņemtā lēmuma nolūks ir nevis paildzināt esošā gāzes piegādātāja monopolu, atliekot dabasgāzes tirgus liberalizāciju, kā to nepatiesi cenšas pasniegt sabiedrībai, bet gan pielāgot Latvijas likumdošanu Latvijas reālajām iespējām, liberalizāciju īstenojot valstij un sabiedrībai visizdevīgākajā veidā.

Komisijas piedāvātie likuma grozījumi nevis atliek reālo liberalizācijas procesu un konkurences radīšanu esošajam monopolam, bet gan novērš sasteigtu, nepamatotu un formālu liberalizāciju „uz papīra”, kas tikai radītu nepamatotas papildu izmaksas Latvijas sabiedrībai, bet nesniegtu tai nekādu labumu. Saprotot Latvijas specifisko situāciju, šādu iespēju Latvijai paredz arī Eiropas likumdošana, tā saucamā 3.pakete. Tāpēc nepatiesi un nekompetenti ir izteiktie apgalvojumi, ka komisija piedāvā likuma grozījumus, kas ir pretrunā EK prasībām par dabas gāzes tirgus liberalizāciju, - patiesībā ir gluži pretēji.

Pašreiz spēkā esošā Latvijas likumdošana ir izstrādāta, vadoties pēc tā saucamās 2.paketes prasībām, kura vairs nav spēkā, bet ES dalībvalstīm tagad saistošas ir 3.paketes prasības. Komisija ar savu lēmumu, ievērojot 3.paketes prasības, centās iezīmēt ietvaru risinājumam, kas novērstu pēc novecojušās, spēkā neesošās 2.paketes izstrādāto un joprojām spēkā esošo Latvijas likumdošanā paredzēto normu pretrunas ar Latvijas valsts uzņemtajām, joprojām spēkā esošajām, saistībām pret „Latvijas Gāzes” akcionāriem, kas izriet no 1997.gada 2.aprīlī noslēgtajiem „Latvijas Gāzes” akciju pirkuma – pārdevuma līgumiem starp Latvijas valsti un Vācijas „Ruhrgas AG" un "PreussenElektra AG” un Krievijas „Gazprom”: pienākumu saglabāt „Latvijas Gāzi” kā vienotu kopumu un līdz 2017.gadam nodrošināt dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas tiesības vienīgi “Latvijas Gāzei”.

Tādējādi, atstājot pašreiz likumā paredzēto liberalizācijas kārtību, Latvija būs spiesta pārkāpt arī tos normatīvos aktus un starptautiskus nolīgumus, ar kuriem Latvija ir apņēmusies nodrošināt skaidrus, taisnīgus un stabilus investīciju nosacījumus un investīciju aizsardzību enerģētikas nozarē. Tas noteikti radīs zaudējumus Latvijas valstij gan īstermiņā - tiesvedība ar esošajiem investoriem, gan ilgtermiņā – ar šādu rīcību Latvija dos skaidru signālu potenciālajiem investoriem, ka tie nevar rēķināties ar taisnīgiem un stabiliem investīciju nosacījumiem Latvijas enerģētikā, kas savukārt var kļūt par nopietnu šķērsli sekmīgai Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijai un konkurences radīšanai esošajam monopolistam.

Atšķirībā no “Latvijas Gāzes” sākotnēji piedāvātā likuma grozījuma, kurš ”Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” piedāvāja tikai liberalizācijas pasākumu atlikšanu, komisija pieņēma lēmumu virzīt grozījumus, kuros tiek paredzēts, ka atsevišķas likuma normas– tās, kuras nodrošina tiesības jebkuram sistēmas lietotājam pieeju "Latvijas Gāzes" infrastruktūrai uz atklātiem, vienlīdzīgiem un ekonomiski pamatotiem nosacījumiem, stājas spēkā uzreiz pēc šo grozījumu pieņemšanas (tātad ātrāk), nevis saskaņā ar esošo kārtību tiek atliktas līdz 2014.gada 4.aprīlim. Tādējādi nodrošinot, lai Latvija netraucētu Lietuvas un Igaunijas iecerētajiem liberalizācijas procesiem. Savukārt tās likuma normas, kas saistītas ar “Latvijas Gāzes” sadalīšanu un iespējamo aktīvu pārdošanu, lai izveidotu neatkarīgu sistēmas operatoru, tiek atliktas līdz brīdim, kad Latvijai būs iespējams saņemt alternatīvas gāzes piegādes no citas gāzes sistēmas – kā to arī paredz pašreiz spēkā esošā Eiropas likumdošana (tā saucamā 3.pakete) attiecībā uz Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, kas ir loģisks un pamatots regulējums, jo, kamēr Latvijai nav alternatīvu gāzes piegādes iespēju, šiem liberalizācijas pasākumiem nebūs praktiskas jēgas un Latvijas patērētājiem tie nesīs tikai papildu izdevumus, jo būs jāuztur sarežģītāka un dārgāka gāzes sistēma. To uzskatāmi apliecina arī Latvijas pieredze elektrības tirgus liberalizēšanā, kad sistēmas izmaksas pieauga par 10-15%.

Izteiktie apgalvojumi, ka komisijas lēmums tapis „Gazprom” spiediena rezultātā, ir absurdi un nepamatoti – tieši pretēji, pieņemot lēmumu, komisija vadījās no tā, lai novērstu situāciju, kurā Latvija būtu spiesta izdarīt reālajai situācijai neadekvātu un tiesiski nepamatotu spiedienu uz “Latvijas Gāzes” akcionāriem. Protams, nenoliedzami šāda neadekvāta Latvijas rīcība spiestu “Latvijas Gāzes” akcionāriem aizstāvēt savas intereses, kā arī realizēt pasākumus, lai ātrāk atgūtu savas investīcijas, un nebūtu loģiski sagaidīt, ka attiecībā pret Latviju tiktu īstenota labvēlīga gāzes cenu politika, taču šādā situācijā “Latvijas Gāzes” akcionāru rīcību klasificēt kā spiediena izdarīšanu būtu nekorekti.

Pilnībā var piekrist EK paustajam viedoklim - „ka integrēts, liberalizēts tirgus, kurā ir efektīva konkurence, nodrošina patērētājiem godīgas gāzes cenas”, un atbilstošai EK rīcībai – piešķirot Latvijai dabasgāzes tirgus liberalizācijas atlikšanas iespējas līdz brīdim, kamēr Latvijā šāds tirgus un efektīva konkurence nav iespējama.

Esošajā situācijā būtu svarīgi, lai arī Latvijas politiķu secinājumi un rīcība beidzot būtu tikpat adekvāta. Valstiska un drosmīga. Ir jāuzdrošinās beidzot būt pašapzinīgiem egoistiem, valstiskā nozīmē.

Komisijas piedāvātie grozījumi nodrošinās Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas patērētājiem zemākas energoresursu cenas, kas dos reālu iespēju jūtami samazināt obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu un siltuma izmaksas, kamēr to nav iespējams izdarīt ar konkurences līdzekļiem. Kopumā tie varētu būt ieguvumi mūsu tautsaimniecībai un sabiedrībai, kas mērāmi simtos miljonu.

Būtu muļķīgi un gļēvi šo iespēju neizmantot tikai tāpēc, ka kāds var nosodoši aizdomīgi pakratīt ar pirkstu un pajautāt: vai tikai jūs neizdabājat „Gazprom” interesēm?!

Apzinoties esošo situāciju un ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija (EM), kas ir atbildīga par šīs situācijas risināšanu, ilgstoši nav spējusi pieņemt nekādu politiski atbildīgu lēmumu šajā sakarā un arī komisijas sēdē tā nespēja pārliecināt deputātus par savām iespējām un gatavību spēt pārredzamā laika periodā atrisināt šo situāciju, komisijas deputāti ar plašu komisijas atbalstu nolēma iniciēt šādu grozījumu izskatīšanu Saeimā, nosakot pietiekami ilgu priekšlikuma izskatīšanas termiņu starp lasījumiem (saskaņā ar EM paustajiem gatavības solījumiem), lai dotu iespēju ekspertiem un politiķiem vispusīgi to apspriest un, ja nepieciešams, atbilstoši uzlabot - tādējādi nodrošinot parlamentāro atbalstu un uzraudzību procesam, par kuru atbildīgā EM jau vairākus gadus nav uzdrošinājusies pieņemt nekādus lēmumus. Šādu lēmumu atbalstīja visi komisijas deputāti, izņemot divus Reformu partijas deputātus, kuri atturējās, nevis iebilstot pret lēmuma būtību, bet gan pamatojot savu pozīciju, ka tomēr šos grozījumus vajadzētu sagatavot un virzīt viņu partijas pārraudzītajai Ekonomikas ministrijai.

Diemžēl ir jāsecina, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijas iniciatīva ir izmantota nevis kā iespēja, lai konstruktīvi risinātu Latvijai aktuālo problemātiku, bet gan kā augsne savtīgām politiskajām spēlēm, nerēķinoties ar valsts un sabiedrības interesēm.

Sabiedrībai tiek sniegta nepatiesa informācija, ka komisijas lēmums ir pretrunā ar Eiropas likumdošanas prasībām, ka tas ir tapis, pakļaujoties „Gazprom” spiedienam, ka tas aizkavēs konkurences veidošanos Latvijas dabasgāzes tirgū un liegs Latvijas patērētājiem iespējas izvēlēties sev izdevīgāko gāzes piegādātāju. Sabiedrība tiek baidīta ar dziļāku atkarību no Krievijas, un tādēļ nepieciešamību pretoties šādam lēmumam.

Ir zīmīgi, ka ar šādiem paziņojumiem klajā nāk tieši tas politiskais spēks, kura pārstāvji paši ir bijuši vistiešākā veidā saistīti ar “Latvijas Gāzes” veikto privatizāciju, kuras rezultātā Latvijas puse tagad ir uzņēmusies saistības saglabāt “Latvijas Gāzes” monopolu līdz 2017.gadam - LR ekonomikas ministrs bija Gundars Krasts (atbildīgais ministrs par privatizācijas jomu), bet LR finanšu ministrs bija Roberts Zīle.

Šādi paziņojumi tiek veikti, labi apzinoties, ka Latvijas valsts tādējādi tiek grūsta uz prettiesisku rīcību, kas savukārt nozīmīgi sarežģīs Latvijas attiecības ar “Latvijas Gāzes” akcionāriem un, protams, radīs sarežģījumus attiecībās ar Krieviju. Tas savukārt radīs iespēju pasniegt notiekošo kā “Gazprom” (Krievijas) spiediena izdarīšanu uz Latviju, tādējādi veidojot tālāku saspīlējumu Latvijas-Krievijas attiecībās un radot labvēlīgu augsni iniciatīvām ar mērķi stāvēt pretī šādam „Krievijas spiedienam”, kas rezultātā novedīs pie sabiedrības tālākas šķelšanas un radikalizācijas, jo provocēs pret to vērstas iniciatīvas, kas savukārt atkal kalpos par pamatojumu turpināt īstenot „pretstāvēšanas politiku”. Rezultātā vienīgie ieguvēji no šāda procesa būs radikālo politiku pārstāvošie politiskie spēki, kas būs kā saspēles partneri viens otram un, ņemot vērā tuvojošās Latvijas pašvaldību vēlēšanas, noteikti izmantos šo procesu, lai vairotu savu politisko ietekmi sabiedrībā.

Atļaušos paust pamatotas bažas par EM spēju un motivāciju īstenot Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm. Jo, lai gan augstāk minētā problemātika pastāv jau vairākus gadus, EM joprojām ne tikai nav pamatojusi savu pozīciju, bet nav pat spējusi pietiekoši skaidri to definēt – kādi tad tieši pasākumi un kad ir veicami gāzes tirgus liberalizācijas sakarā, lai sasniegtu Latvijas izdevīgāko rezultātu?

EM joprojām nav uzrādījusi nekādus aprēķinus, nekādu konkrētu argumentāciju un reāli izvērtējamus pamatojumus, nespējot sniegt neko vairāk kā vispārēja rakstura, ne ar ko nepierādītus paziņojumus. Piemēram, EM pārstāvju paustie publiskie paziņojumi, ka dabasgāzes tirgus liberalizācijas pasākumi nav jāatliek, „lai dotu pareizos signālus investoriem”, rada pamatotus jautājumus - kādus tieši signālus un kādiem investoriem EM ar šādu rīcību vēlas dot, zinot, ka šāds liberalizācijas process nesniegs labumu ne Latvijas valstij, ne Latvijas patērētājiem un, ignorējot savas saistības pret esošajiem investoriem, nekādā ziņā nevairos jaunu investoru uzticību un gatavību investēt Latvijas enerģētikas nozarē?

Visnotaļ savdabīgi ir vērtējami Nacionālās apvienības un atsevišķu Vienotības politiķu paustie iebildumi pret komisijas piedāvāto likumdošanas iniciatīvu izmantot 3.paketē paredzētās derogācijas iespējas, jo šo partiju Eiropas Parlamenta deputāti pilnībā ir atbalstījuši un apstiprinājuši šos 3. paketē paredzētos nosacījumus, kurus tagad komisija piedāvā izmantot: vai nu tā ir partiju divkosība vai nekompetence – Eiropai paužot vienu viedokli, bet attiecībā pret savu tautu īstenojot pilnīgi pretējo.

Tāpēc esošajā situācijā tiem politiķiem, kuri joprojām uzstāj uz sasteigtu dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesu, būtu jāskaidro sabiedrībai savas pozīcijas pamatotība un tās atbilstība Latvijas interesēm, lai novērstu pamatotas aizdomas par savas pozīcijas angažētību vai nekompetenci.

Uzskatu, ka Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai visizdevīgākais un efektīvākais veids, kā nodrošināt konkurenci „krievu gāzei” un mazināt atkarību no tās, ņemot vērā, ka Latvijā gāze galvenokārt tiek izmantota siltuma ražošanai, ir nevis steigt veikt no praktiskā pielietojuma un patērētāju interešu viedokļa bezjēdzīgas manipulācijas ar dabasgāzes infrastruktūru, bet gan īstenot efektīvu vietējo energoresursu izmantošanu, attīstot tam savas tehnoloģijas, tādējādi radot ne tikai konkurenci gāzei, bet arī radot jaunas darba vietas, attīstot savu zinātni un inovatīvus eksportspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību. Diemžēl Latvijai joprojām nav ne savas Enerģētikas stratēģijas, ne sakārtotas normatīvās vides, ne skaidru principu, ne konkrēta plāna attiecībā uz iespējamo atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, par ko atbildīga ir Ekonomikas ministrija. Vai varbūt pie tā arī vainojams ir „Gazprom”?

Pirms dažiem gadiem, ieņemot atbildīgu amatu SPRK, es biju vienīgā valsts amatpersona, kas uzdrošinājās atklāti kritizēt pastāvošo kārtību attiecībā uz „vietējās enerģētikas” atbalsta shēmām, norādot, ka tādējādi mēs tuvākajā nākotnē piedzīvosim nozīmīgu iepērkamās elektroenerģijas sadārdzinājumu un gatavojam paši savas tautsaimniecības kapraci. Šodien manu viedokli ir apstiprinājusi reālā dzīve, taču toreiz tas tika noraidīts, vienkārši uzspiežot šī viedokļa autoram „Gazprom” interešu lobija zīmogu.

Tagad es vēršu jūsu un sabiedrības uzmanību uz notiekošo saistībā ar Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, labi apzinoties, cik neērts un nepopulārs ir šāds mans solis, tomēr kā valstsvīrs un Savas zemes patriots, domājot par Savas valsts un tautas labklājību, es nevaru to nespert, pat ja tādēļ atkal tikšu diskreditēts kā „Gazprom” interešu paudējs.

Es aicinu jūs izrādīt savu iniciatīvu un izmantot savu autoritāti, pieprasot valsts augstāko amatpersonu, tai skaitā valdības locekļu, atbildīgu rīcību Latvijas tautas interesēs.

Novērtē šo rakstu:

48
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...