Vēstule valsts vadītājiem – par nekavējošu obligāta dabaszinātņu eksāmena ieviešanu
Uzņēmēju organizāciju vadītāji27.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējos 20 gadus uzņēmēji ir aicinājuši valdības uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu bet pēcvēlēšanu periodā paudušas BAŽAS un ignorējušas briestošo problēmu.
Tā rezultātā esam nonākuši katastrofālā situācijā, kad Latvijā augstskolas absolvē pāris fizikas skolotāji, vairāk kā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kam jāaizpilda 3500 (!) budžeta vietas, un esam PĒDĒJĀ vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā! Vai vēl ir nepieciešami papildu pierādījumi par katastrofālo stāvokli!
Šogad, sadarbojoties Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijai, Latvijas Kokrūpniecības federācijai, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijai. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijai, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Zinātņu akadēmijai, beidzot esam panākuši kompromisu ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts Izglītības un satura centru par fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinātņu obligāta centralizēta eksāmena ieviešanu no 2025./26. gada.
Ir izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos (22-TA-2091; Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"), un tagad to nekavējošu apstiprināšanu bremzē Finanšu ministrija, paužot BAŽAS, ignorējot katastrofālo situāciju un bremzējot nekavējošu lēmuma pieņemšanu Ministru kabinetā.
Nodokļu ieņēmumus nerada Finanšu ministrijas amatpersonas un ierēdniecība. Tos rada uzņēmēji, kas ir spējīgi radīt augstas pievienotas vērtības, starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.
Aicinām ministru prezidenta kungu Krišjāni Kariņu personīgi uzņemties atbildību par šo noteikumu nekavējošu apstiprināšanu valdībā līdz šī gada 1. septembrim!
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
