Vēstule vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram: arī Edgars Kauliņš bija kolaborants un nekādu pieminekli nav pelnījis!
Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība15.06.2023.
Komentāri (161)
Iesaki rakstu: 
2023.gada 26. aprīli, atzīmējot Edgara Kauliņa 120. gadadienu, Ogres novadā, Lielvārdē, E.Kauliņa alejā 5 notika Edgaram Kauliņam veltītā pieminekļa svinīga atklāšana.
Šis piemineklis tika uzstādīts pēc tam, kad Saeimā tika pieņemts likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” (turpmāk - Likums), kura 1.pantā ir norādīts likuma mērķis:
“[..] 2) paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem;
4) nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu — novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai.”
Savukārt Likuma 3. pantā noteikts, ka publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot akreditētus muzejus) aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst šādam kritērijam: “[..] Slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu.[..]”
Vēršu uzmanību, ka Ogres novada dome, uzstādot Edgara Kauliņa pieminekli publiskajā ārtelpā, tieši un nepārprotami slavina ar PSRS (okupācijas) varu saistītu personu. Par to skaidri liecina Edgara Kauliņa biogrāfijas dati:
1919.-1921. gadā Edgars Kauliņš cīnījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā Latvijas teritorijā, Krievijā, Ukrainā un Polijā. Dažus mēnešus pavadīja gūstā Polijā.
1921.-1940. gadā sadarbojās ar komunistisko pagrīdi. Pālē 1.maijā piedalījās sarkanā komunistu karoga uzvilkšanā. Slēpa komunistiskās pagrīdes komunistu.
1940. - 1941.gadā aktīvi atbalstīja padomju okupācijas režīmu.
1943. gadā iestājas komunistiskajā partijā.
1944. gadā kļuva par Lielvārdes pagasta komunistiskās partijas organizācijas priekšsēdētāju.
1948. gadā kļuva par Ogres rajona kolhoza “Lāčplēsis" priekšsēdētāju.
1963.-1971., 1975.-1979. gadā - Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, 1970. līdz 1974. gadā - PSRS Augstākās Padomes deputāts.
PSRS komunistiskais okupācijas režīms Edgara Kauliņa kolaborāciju novērtēja ar šādiem augstākajiem PSRS valsts apbalvojumiem:
• Diviem Ļeņina ordeņiem;
• Darba Sarkanā karoga ordeņiem,
• Tēvijas kara II pakāpes ordeni,
• Slavas III pakāpes ordeni,
• 1965. gadā saņēmis Sociālistiskā darba varoņa nosaukumu,
• 1969.gadā saņēmis LPSR Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbinieka nosaukumu
• 1972.gadā saņēmis Eduarda Veidenbauma prēmiju.
Līdz ar to konstatējams, ka Ogres novada pašvaldība demonstrē tiesisko nihilismu, slavinot personu, kas sadarbojusies ar ārvalstu organizāciju (PSRS Komunistisko partiju) un bijusi okupācijas varas funkcionārs.
Edgars Kauliņš ir vērsies pret Latvijas valsti, lai gan Latvijas Krimināllikuma X nodaļa “Noziegumi pret valsti” 81.pantā par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā ir paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Ogres novada pašvaldības pieļautā Edgara Kauliņa personas slavināšana ne tikai ir pretlikumīga, bet arī mudina sabiedrību neievērot “Nacionālās drošības likuma” 25.1 pantā norādīto, ka iedzīvotāju pienākums kara vai militāra iebrukuma gadījumā ir nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, kad atteikums sadarboties apdraud personas vai tās ģimenes locekļu dzīvību vai brīvību.
Ogres novada dome, ceļot pieminekli cilvēkam, kurš ir apzināti un labprātīgi sadarbojies ar noziedzīgu organizāciju (Komunistisko partiju), ir bijis tās biedrs un funkcionārs, sadarbojies ar nelikumīgām (okupācijas) pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām un par šo kalpošanu saņēmis augstākos apbalvojumus sniedz ziņu Latvijas iedzīvotājiem, ka augstāk minētie likumi un to uzliktie pienākumi nav jāpilda, jo gan likumi, gan pieminekļi tiek būvēti uz mūsu sabiedrības vērtībām. Šajā gadījumā šīs vērtības un likumi acīmredzami savā starpā konfliktē. Nevar tā būt, ka tiek celti pieminekļi personām par darbībām, kuras mēs ar likuma spēku nosodām.
Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 65.pantu aicinām VARAM izvērtēt Ogres novada domes lēmuma tiesiskumu ar ko tika uzcelts komunistam Edgaram Kauliņam veltīts piemineklis, kā arī ierosinām noteikt kārtību, kādā pašvaldības savās teritorijās veido vēsturisko personu un notikumiem veltītus pieminekļus. Uzskatām, ka tie ir jāsaskaņo ar kompetentām valsts iestādēm, lai novērstu gadījumus, kad pieminekļi tiek celti personām, kuras ir sadarbojušās ar okupācijas varām vai noziedzīgām organizācijām.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
