Iesaki rakstu: 
Es lieliski saprotu un ceru, to saprot katrs Latvijas pilsonis, ka mūsu zemē burkas, nikāba vai parandžas nēsāšana vai nenēsāšana ir viens no valsts pastāvēšanas vitāli svarīgākajiem jautājumiem, tādēļ uzskatu par savu pienākumu iesaistīties šajā visnotaļ nozīmīgajā un vēsturiskajā šī jautājuma publiskajā apspriešanā. Iesaku to darīt arī citiem pilsoņiem, jo tādējādi mēs gūsim dažādus labumus, proti:
Kamēr strīdēsimies par burkām, nebūs jādomā par to:
a) kāpēc Latviju masveidā pametuši neapzinīgi pilsoņi un nepilsoņi,
b) kāpēc daudzi jauni, perspektīvi, bet diemžēl arī tikpat neapzinīgi pilsoņi un nepilsoņi plāno to darīt turpmāk,
c) kāpēc Latvijā, uznākot aukstumam, nosalst līdz nāvei desmitiem cilvēku,
d) kāpēc Latvijā ir tik milzīga sociālā nevienlīdzība,
e) kāpēc, kāpēc, kāpēc...
f) visbeidzot - kāpēc potenciālās burku nēsātājas nebūt nestāv garās rindās, lai iekļūtu un apmestos uz dzīvi Latvijā?
Šie ir visai smagi un valdošajai kliķei neērti jautājumi, tādēļ kliķe atvieglo mums dzīvi, novēršot no drūmajām domām, un laiku pa laikam gluži kā suņu baram kaulu pasviež tautas apspriešanai kādu “problēmu”. Tautai, it sevišķi latviešu tautai, tas patīk, jo dod lielisku iemeslu izplūkties, izķildoties un izkašķēties. Lieki teikt, ka valdošā kliķe, kuru tautā jau sauc par bandu, šajā laikā var mierīgi turpināt darīt savus melnos darbus vai arī baudīt šo darbu augļus kādā ārzemju kūrortā. Tauta aizņemta ar kašķēšanos, strādāšanu, “galu savilkšanu” un kredītu atmaksāšanu, bet vadoņiem – miers un labklājība.
Tādēļ nenoliedzami muslimu ģērbšanās stils ir tiešām svarīgs jautājums mūsu valstī. Sevišķi, ņemot vērā potenciālo un esošo burku nēsātāju milzīgo skaitu Latvijā.
Papildus iepriekš minētajam, tas (apģērbs) apdraud valsts, pilsoņu un nepilsoņu drošību, jo visi ir redzējuši filmu “Tuksneša baltā saule” un zina, ka par sievieti var pārģērbties vīrietis, kas var izrādīties visai ļauns vīrietis. Mūsdienu kontekstā tas būtu muslimu terorists – spridzinātājs – pašnāvnieks. Starp citu, ko par to saka statistika? Vai daudz teroristu ir bijuši ar mieru doties savā pēdējā ceļojumā apģērbti kā sievietes?
Ja tas (iespējamā pārģērbšanās) rada draudus sabiedrības drošībai, tad Drošības policijai vajadzētu pievērst uzmanību Latvijas “lepnumam” – praidiem Rīgas centrā. Tur es redzēju it kā vīrieti, bet tādos kā balerīnas svārciņos. Aizdomīgs tips, varbūt kaut ko slēpj tajos svārciņos?...
Patiesības dēļ jāsaka, ka seja viņam nebija aizsegta kā dažām muslimu sievietēm, tādēļ, visticamākais, tāds draudus sabiedrībai nerada. Bet... Vai tiešām nerada? Un ja nu viņam rodas sekotāji? Un ja nu viņam rodas daudz sekotāju? Un ja nu visa jaunā paaudze iedvesmojas no redzētā un kļūst par pederastiem? Kur ņemsiet bērnus – topošos pilsoņus, kuri maksās nodokļus un uzturēs kliķi, bet vajadzības gadījumā ar ieročiem rokās patriotiski aizstāvēs kliķi no citas kliķes uzbrukuma vai aizstāvēs kliķes intereses kādā citā, tālā valstī? Ahā, dažiem, kā saka, sāk “pielekt”. Jādomā, mīlīši, valstiski.
Nu labi, atgriežamies pie sejas aizklāšanas. Rietumu sabiedrībā izplatīts mīts, ka muslimu sievietes ir piespiestas to darīt vardarbīgā kārtā. Jo vidusmēra Rietumu sieviete izmanto faktiski katru iespēju izrādīt savu sievišķību jebkuram un visiem un izģērbjas pirmajā siltajā pavasara dienā. Dažas staigā pusplikas arī ziemā. Viņām ir svarīgi, lai uz viņām skatītos. Visi skatītos.
Muslimu sievietēm ir citādāk. Viņas savu valdzinājumu un sievišķību dāvā (bet meitenes un jaunavas taupa) saviem vīriem. Tas ir ticības, reliģijas, tradīciju un audzināšanas rezultāts. Daļēji tādēļ muslimu ģimenes ir tik stipras un šķirto laulību procents – niecīgs. Ko Rietumu sabiedrība ar savām “vērtībām” var likt pretī?! Partnerattiecības? Viendzimuma laulības? Dzimumu dabisko atšķirību un lomu nonivelēšanu?
Kontrasts starp izvirtušajiem, vulgārajiem Rietumiem un tradicionālajiem Austrumiem nupat ir kļuvis tik uzkrītošs, ka sāk radīt diskomfortu. Sevišķi valstīs ar visai apšaubāmām morāles un tikumības vērtībām, tādām kā Francija. Ko darīt?
Āāā, zinu! Lai nebūtu šī kontrasta, vajag viņas (muslimu sievietes) izģērbt, bet, lai neizskatītos pārāk traki, jāsāk pamazām – ar sejas aizsega noraušanu. Bet, tā kā šai, tāpat kā daudzām citām nelietībām, jānotiek “likumīgi”, tad jāizdomā “likums”. Un arī smuki “jāpamato” šāda “likuma” nepieciešamība. Piemēram, ar cīņu pret terorismu. Vai ar “Rietumu vērtību” apdraudējumu.
Hallo! Par kādām tādām “vērtībām” jūs runājat?! Vai kristīgajām? Ja tā, tad viss ir kārtībā, – tās NAV apdraudētas. Jo kristiešu grāmatā Bībelē ir aprakstīts, ka sievietes, piemēram, populārā Rebeka, mēdza aizsegt seju. Un kā ar plīvuriem deviņpadsmitajā gadsimtā? Bet varbūt “Rietumu vērtība” ir tiesības uzspļaut citām (un citu) vērtībām? Kā “Charlie Hebdo”, piemēram? Ja tā, tad vēl jo vairāk nedrīkst ierobežot cilvēka brīvību izvēlēties sev ērtu un pieņemamu apģērbu.
Tad kur ir patiesais iemesls represijām pret muslimu sievietēm? Laikam jau būs iepriekš minētais kontrasts – viņu klātbūtnē Rietumu sieviete sāk just diskomfortu. Bet, tā kā Rietumu sieviete ir sabiedrības spogulis, tad nu visa šī sabiedrība sāk just diskomfortu. Tas ir līdzīgi, kā viens atturībnieks var veselai kompānijai sabojāt vakara uzdzīves atmosfēru – nu neiederas viņš tur!
Tādēļ – nost ar tikumību! Nost ar uzticību! Nost ar sejas aizsegiem! Nost ar to, ko sauc par “tradicionālajām vērtībām”! Integrējies un esi kā mēs! (“Viskrutāk”, ja kļūsi par pederastu, lesbieti vai pedofilu. Tad, ļoti iespējams, varēsi pat kļūt par politiķi vai ieņemt kādu citu augstu amatu. Varbūt tev paveiksies, un pietiks ar liberālismu.) Vai arī... Tevi sodīsim! Lūk, cik vienkārši!
Par Latvijas politiķiem es nebrīnos – mērkaķoties pakaļ, kādam izdabāt un rosīties savās interesēs ir viņu līmenis, ne uz ko vairāk diemžēl viņi nav spējīgi. Es brīnos par tautu, kas no viņiem ir tik daudz cietusi, bet turpina ciest, visu rūgtumu un dusmas vēršot nevis pret saviem apzadzējiem un pāridarītājiem, bet pret muslimiem – cilvēkiem, kuri viņiem nekad un neko sliktu nav izdarījuši, nekad un neko nav nozaguši. Vienīgais viņu “noziegums” – viņi ir citādāki. Un daži (dažas) no viņiem nevēlas rādīt visiem savu seju.
Ja uzskatāt, ka tas ir pietiekošs pamats represijām, – rullējiet. Izdodiet “likumus”. Bet bez manis. Es tajā nepiedalos.
P.S. Balta nāca tautumeita,/Kā ar sniegu apsnigusi;/Nav ar sniegu apsnigusi,/Nāk ar savu tikumiņu...
Smieklīgi, vai ne? Bet man nez kāpēc kļūst skumji... Nu neiet šis gabals cauri “Eiropas vērtību” sietam... Nez, kādu “likumu” varētu izdomāt?...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
